Atzinums

Izvērtējot informatīvo ziņojumu "Būves vienota reģistrācija BIS, Kadastrā un Zemesgrāmatā" (turpmāk – Ziņojums), konstatējams, ka tajā minēts un aprakstīts ne tikai konceptuāla rakstura redzējums un risinājums par sistēmas darbību, bet jau pašreizējā stadijā ietverti neizdiskutēti detalizēti un specifiski risinājumi, kas attiecas uz procesu izmaiņām, t.sk., procesi, kas tieši skar zemesgrāmatu sadaļu un Tieslietu ministrijas kompetences jautājumus.

Piemēram, Ziņojumā ietverti risinājumi attiecībā uz zemesgrāmatu lomu un vietu kopējā reģistrācijas procesā, kā arī darbībām, kas zemesgrāmatai būtu jāveic procesa ietvaros, viena kopīga maksājuma veikšanu par pakalpojumu u.c.

Ņemot vērā, ka diskusijas par dažādiem aspektiem un jautājumiem turpinās vai vēl tikai notiks, konkrētu procesu aprakstīšana un ietveršana ziņojumā bez to padziļinātas vērtēšanas kompetento personu starpā un vienošanās par to, kā precīzi šādi procesi īstenojami, kā arī to, kā tie iekļaujas kopējā vienotas būves reģistrācijas modelī, varētu tikai radīt neskaidrību un patreiz kavēt darbu pie vienota modeļa izstrādes. Līdz ar to aicinām visā ziņojumā nenoteikt konkrētus apgalvojumus par modeļa darbību.

Vienlaikus lūdzam Ziņojuma 21. lpp. norādīto attiecībā uz to, ka pārskatāms Zemesgrāmatu likums un likums Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, pārfrazēt uz izteikt šādā redakcijā: Veicot objektīvu izpēti iesaistīto iestāžu un speciālistu starpā, vērtējamas nepieciešamās izmaiņas Zemesgrāmatu jomas tiesiskajā regulējumā.
 

-

Ņemot vērā, ka turpinās diskusijas par to, kā tiks īstenots vienots būves reģistrācijas process, tā arhitektūru kopumā, kā arī daudziem atsevišķiem procesiem, kas veido kopējo modeli, lūdzam pašreiz formulēt protokollēmuma (2.1.) 2.2. apakšpunktā ietverto kā uzdevumu iesaistītajām institūcijām turpināt diskusiju, veicot objektīvu izvērtējumu, lai izstrādātu konkrētu vienotu būves reģistrācijas procesa modeli.

-

Informatīvā ziņojuma II nodaļas pirmajā rindkopā norādīts, ka jaunās ēkas būvniecības vai pārbūves process ietver trīs posmus - būvniecību, ēkas reģistrāciju Kadastrā un ēkas ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Savukārt V nodaļā ir aptverti astoņi posmi ("Mērnieka loma", "Ēkas ekspluatācija un būves pases atjaunināšana" u.c.). Ievērojot minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projektu, saskaņojot II un V nodaļā ietvertos procesa posmus, lai tie būtu nepārprotami skaidri arī cilvēkiem, kuru ikdiena nav saistīta ar būvniecības un ēku reģistrācijas un ierakstīšanas procesu.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma VII. nodaļu "Priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām" ar 4. punktu šādā redakcijā: "Ir veicami grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" un Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi", tajos iekļaujot normas, kas regulēs informatīvajā ziņojumā ietverto mērnieka pienākumu noteikt atkāpes no būvprojekta un reģistrēt ēku raksturojošos datus Būvniecības informācijas sistēmā. Lai noteiktu, kuros gadījumos mērniekam jānorāda pazīme par atkāpēm no būvprojekta, normatīvajos aktos nepieciešams definēt kritērijus, kuri uzskatāmi par atkāpēm no būvprojekta, kā arī noteikt mērniekam Būvniecības informācijas sistēmā reģistrējamos datus.

Ir veicami grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" un Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi", tajos iekļaujot normas, kas regulēs informatīvajā ziņojumā ietverto mērnieka pienākumu noteikt atkāpes no būvprojekta un reģistrēt ēku raksturojošos datus BIS. Lai noteiktu, kuros gadījumos mērniekam jānorāda pazīme par atkāpēm no būvprojekta, normatīvajos aktos nepieciešams definēt kritērijus, kuri uzskatāmi par atkāpēm no būvprojekta, kā arī noteikt mērniekam BIS reģistrējamos datus.

Informatīvā ziņojuma VII. nodaļas "Priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām" 3.4. apakšpunktā minēts, ka ir veicami grozījumi normatīvajos aktos, lai mērnieks (izpildmērījuma izstrādātājs) reģistrētu Būvniecības informācijas sistēmā secinājumus par to, vai uzmērītā būve atbilst vai neatbilst būvniecības iecerei jeb būves pasei vai būvprojektam. Informatīvajā ziņojumā nav norādīts, kādas neatbilstības būvniecības iecerei mērniekam būs pienākums konstatēt.
Ņemot vērā minēto, informatīvajā ziņojumā un normatīvajos aktos būtu jānosaka, kādas neatbilstības būvniecības iecerei mērnieks ir tiesīgs konstatēt un reģistrēt Būvniecības informācijas sistēmā, kā arī kritērijus, lai noteiktu, kādas nesaistes ar būvprojektu un faktisko situāciju apvidū ir uzskatāmas par atkāpēm no būvprojekta, un kuros gadījumos mērniekam jāreģistrē secinājums par to, ka uzmērītā būve neatbilst būvniecības iecerei.

-

Iebilstam pret informatīvā ziņojuma X. nodaļas "Esošās funkcionalitātes iespējamā izmantošana un papildus iespēja komunikācijai starp Kadastru un Zemesgrāmatu" sadaļu "Kadastrā" esošajā redakcijā, jo tajā norādītā informācija nav korekta un nav šī informatīvā ziņojuma tvērums. Lūdzam sadaļu "Kadastrā" svītrot vai precizēt. 
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) tiek reģistrēti būves dati par ēku, kurai nav projekta dokumentācija vai arī faktiskās situācijas dati neatbilst būvprojekta datiem, tad Kadastrā reģistrē Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā (turpmāk – Zemesgrāmata) redzamu pazīmi "Reģistrētie dati nav izmantojami ierakstīšanai zemesgrāmatā". Šis apgalvojums nav patiess, jo Kadastrā reģistrē atzīmi "Reģistrētie dati nav izmantojami ierakstīšanai zemesgrāmatā", ja dati par ēku reģistrēti nepilnas tehniskās inventarizācijas datu apjomā vai no ēkas datu deklarācijas, jo šajos procesos ēkas datus reģistrē nepilnā datu apjomā. Reģistrējot ēku Kadastrā pilnā datu apjomā, šāda pazīme netiek reģistrēta.
Informatīvajā ziņojumā norādīts: "Ja būvprojekts ir, un Valsts zemes dienesta konstatētā faktiskā situācija pēc būtības atbilst būvprojektam, tad Kadastrā reģistrē telpu grupas platības izmaiņu iemeslu "BKU ar pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas dokumentāciju un platības izmaiņām atsevišķā īpašuma robežās"." Arī šis apgalvojums nav patiess, jo pazīme "BKU ar pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas dokumentāciju un platības izmaiņām atsevišķā īpašuma robežās" Zemesgrāmatai tiek nodota tikai par dzīvokļa īpašumiem un telpu grupām, nevis par ēku. Abi šie informatīvajā ziņojumā aprakstītie gadījumi ir Kadastra un Zemesgrāmatas iekšējās procedūras, kas nav vērstas uz vienotā būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa ieviešanu, jo ir izveidotas citam mērķim, līdz ar to šāda veida sadarbība starp Valsts zemes dienestu un tiesu iestādēm nav vērtējama kā esoša funkcionalitāte starp Kadastru un Zemesgrāmatu šī informatīvā ziņojuma kontekstā.

-

Iebilstam pret informatīvā ziņojuma VIII. nodaļas "Vienotā procesa tehniskajā izpildījumā ir jāņem vērā, ka, iespējams, nākotnē varētu paplašināties būvniecības regulējumā esošo procesu tvērums" 4. punktu esošajā redakcijā, kurā norādīts, ka paskaidrojuma rakstam tiks pievienota arhitektūras daļa (tikai fasādes). Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, norādot, ka stāva plāns un telpu eksplikācija DGN vai DWG datņu formātā tiks pievienots arhitektūras daļā vai ražotāja tehniskajā pasē.
Neiebilstam, ka atbilstoši šobrīd esošajam regulējumam Kadastrā ar vienotā procesa ieviešanu reģistrētu telpu plānojumu un telpu eksplikāciju ēkām, kurām izsniegta būvatļauja, savukārt, ja tiks realizēts informatīvā ziņojumā ietvertais paplašinātais būvniecības regulējumā esošo procesu tvērums (VIII. nodaļas 2. un 4. punkts), ar kuru paredzēts viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas būvniecības ieceri virzīt ar paskaidrojuma rakstu, nepieciešams norādīt, ka Kadastrā telpu plānojumu un telpu eksplikāciju reģistrē arī paskaidrojuma raksta gadījumā. Jo šobrīd informatīvā ziņojuma IV. nodaļas "Pamatprincipi vienotai datu reģistrācijai plūsmai un izpildei" 26. punktā minēts, ka informāciju par telpu plānojumu un telpu eksplikāciju Kadastrā reģistrē tikai būvatļaujas gadījumā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 4. pantu Kadastrā reģistrē un uztur kadastra teksta un telpiskos datus (kadastra karti un kadastra objekta kadastrālās uzmērīšanas telpiskos datus) par kadastra objektiem, kas atrodas valsts teritorijā.  Ņemot vērā to, ka saskaņā ar informatīvo ziņojumu ēku apvidū vairs neapsekos, Valsts zemes dienestam jānodrošina likumā noteiktais pienākums telpiskos datus par ēku uzkrāt Kadastrā, izmantojot citu datu avotu, proti, būvniecības dokumentāciju, tai skaitā arī stāvu plānu un telpu eksplikāciju. Papildus jāņem vērā, ka Valsts zemes dienests nākotnē virzās uz trīs dimensiju Kadastra izstrādi, kur stāvu plāni ir neatņemama ēkas sastāvdaļa.
Ja stāvu plāns šādām ēkām Būvniecības informācijas sistēmā netiks pievienots, Kadastrā var reģistrēt tikai vienu telpu katrā stāvā, kuras platība vienāda ar apbūves laukumu, kas daudzos gadījumos būtiski atšķirsies no faktiskās platības. Jāņem vērā, ka pamatā apbūves laukums ir lielāks par attiecīgā stāva kopējo platību.
Valsts zemes dienestam ir nepieciešami visu dzīvojamo ēku stāvu plāni, kas satur aktuālo grafisko un teksta informāciju par ēkas plānojumu, telpu platībām un veidiem, lai reģistrētu aktuālu Kadastra informāciju par ēkas sastāvā esošām telpām un to platībām visām dzīvojamām ēkām pēc vienotiem kritērijiem un ar vienādu reģistrējamo datu apjomu. Ja nav informācijas par dzīvojamās ēkas stāvu plānojumu, tad nevar aprēķināt objekta precīzu kadastrālo vērtību.
Šāda informācija arī nepieciešama, lai nodrošinātu reģistrēto ēku datu aktualizāciju attiecībā uz ēkas iekšpusē esošajām pārbūvēm vai iespējamā sadalījuma telpu grupās. Ja nav sākotnējā stāvu plānojuma ne Būvniecības informācijas sistēmā, ne Kadastrā, pārbūves vai atjaunošanas gadījumā nebūs iespējams veikt normatīvajā aktā noteikto datu aktualizāciju un arī Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" noteiktajā būvniecības procesu paziņošanas, paskaidrojuma raksta un būvatļaujas gadījumā.
Vēršam uzmanību, ka iekšējais plānojums vienmēr tiek sagatavots, izstrādājot būvniecības ieceri dzīvojamā ēkai. Ēkas stāvu plānu informācija ir nepieciešama ēku īpašniekam, būvniekam un dažādiem valsts dienestiem, tai skaitā Valsts zemes dienestam datu reģistrācijai Kadastrā.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Informatīvā ziņojuma par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (24-TA-385), kas atbalstīts Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa sēdē (prot. Nr. 14, 35.§), 3.4.1. apakšpunktā noteikto, vienotajam būves reģistrācijas procesam attiecībā uz gadījumiem, kad zemes īpašnieks būvē dzīvojamo māju uz savas zemes, jābūt ieviestam līdz 2026. gada 1. janvārim. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt Ministru kabineta protokollēmuma projektā norādītā uzdevuma izpildes termiņa atbilstību iepriekš minētajam rīcības plānam un informatīvajā ziņojumā aprakstīto pasākumu īstenošanas mērķim.

-