Atzinums

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no divu gadu vecuma un viņu ģimenes locekļiem" (turpmāk – projekts) 1.1. un 1.2. apakšpunktu atbilstoši Ministru kabinetam Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 2.⁴ daļā dotajam pilnvarojumam, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktā noteikto.

-

Lūdzam svītrot projekta 2. punktu, ņemot vērā to, ka atbilstoši projekta 3. punktā paredzētajam ar nodibinājumu "Bērnu slimnīcas fonds" un biedrību "Latvijas Autisma apvienība" tiks slēgts deleģēšanas līgums, kurā tiks atrunāts pakalpojuma nodrošināšanas finansēšanas jautājums.

-

Lūdzam precizēt projekta 3. punktu, ņemot vērā to, ka deleģēšanas līgums tiek slēgts, lai deleģētu valsts pārvaldes uzdevumus, nevis tikai nodrošinātu to pārraudzību, kā arī ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 46. pants nosaka, kāda informācija iekļaujama deleģēšanas līgumā.

-

Lūdzam svītrot projekta 5. punktu, ņemot vērā to, ka ar finansējuma piešķiršanu saistītie jautājumi nosakāmi deleģēšanas līgumā (minētais izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 46. panta 6. punkta). Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietverto informāciju.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 10. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Ministru kabinetam Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 16. punktā un 2.⁴ daļā dotajam pilnvarojumam, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt pakalpojuma sniegšanas kārtību un nosacījumus, tostarp, prasības pakalpojuma sniedzējiem.

-

Lūdzam pamatot, kāpēc projekta 11.1. un 11.2. apakšpunktā paredzēto pasākumu nav paredzēts nodrošināt konkrētā bērna pilngadīgajiem brāļiem un māsām. Anotācijā norādīts, ka "atbalsta grupu nodarbību dalībnieks gūst ieteikumus, kā risināt neskaidras vai sarežģītas dzīves situācijas, kā arī iegūst padziļinātas zināšanas par kādu konkrētu tēmu, gūst atbildes uz neskaidriem jautājumiem vai risinājumu kādai problēmsituācijai, piemēram, ko darīt un kā rīkoties, ja bērnam ar autiskā spektra traucējumiem ir nevēlama uzvedība, komunikācijas īpatnības u.tml.". Vienlaikus anotācijā norādīts, ka "bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var būt nevēlamas uzvedības izpausmes (piemēram, nevēlama seksuālā uzvedība, vardarbības lēkmes u.tml.), kas apgrūtina visas ģimenes funkcionēšanu. Līdz ar to sniedzot psihosociālo pakalpojumu bērna ar autiskā spektra traucējumiem ģimenes locekļiem tiek nodrošināts psihosociālais atbalsts situācijām, kā rīkoties vai tikt galā ar izveidojušos krīzes situāciju ģimenē". Šāds atbalsts varētu būt nepieciešams arī pilngadīgajiem brāļiem un māsām, gan tādiem, kas dzīvo ar konkrēto bērnu, gan tādiem, kas ar šādu bērnu nedzīvo. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka no projekta neizriet, ka attiecīgie pasākumi tiek nodrošināti tikai personām, kas dzīvo ar konkrēto bērnu, jo, piemēram, ir iespējams, ka vecāki ir šķīrušies, kā arī projekts paredz, ka pasākumos var iesaistīt vecvecākus un nav noteikts, ka tikai tajos gadījumos, kad konkrētais bērns dzīvo ar vecvecākiem.

-

Projekta 3.1. apakšnodaļas nosaukums paredz, ka projekta 3.1. apakšnodaļā ietverta kārtība un nosacījumi uzturošās terapijas pakalpojuma pārtraukšanai. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 3.1. apakšnodaļā šāds regulējums nav ietverts. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta 3.1. apakšnodaļu ar uzturošās terapijas pakalpojuma pārtraukšanas nosacījumiem un kārtību.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 16.3., 19.1. un 19.3. apakšpunktā ietverto regulējumu un to attiecīgi precizēt. Vēršam uzmanību uz to, ka lēmums ir pieņemams par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu. Savukārt, ja ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums (visticamāk konkrētajā gadā piešķirtais finansējums), iespējams varētu tikt pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, proti, piešķirt pakalpojumu, jo konkrētais bērns atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, taču piešķirt pakalpojumu ar nosacījumu, ka to var saņemt, ja tam ir pieejams nepieciešamais finansējums. Attiecīgi brīdī, kad finansējums pakalpojuma nodrošināšanai ir pieejams, pakalpojums ir nodrošināms. Projekta 19.2. apakšpunktā ir paredzēts, ka nodibinājums "Bērnu slimnīcas fonds" vismaz divas nedēļas pirms pakalpojuma sniegšanas informē bērna vecāku, aizbildni vai audžuģimenes locekli (personu) par pakalpojuma uzsākšanas laiku. Ievērojot minēto, atkarībā no tā, vai uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir pieejams pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums vai nav pieejams, lēmumā iespējams norādīt atbilstošu pakalpojuma uzsākšanas laiku. Vienlaikus vēršama uzmanība uz to, ka gadījumā, kad ir bijis pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu, visā tā saņemšanas laikā netiek vērtēts, vai bērns vēl aizvien atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Ievērojot minēto, nepieciešams izvērtēt, cik pamatoti ir vērtēt bērna atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, ja ir bijis pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, ņemot vērā to, ka šāds lēmums ar atliekošu nosacījumu pieņemts ne jau iesniedzēja rīcības dēļ. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 68. panta otrās daļas 1. punktu, ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert, ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu. Ievērojot minēto, ir izvērtējams, vai šāda lēmuma ar atliekošu nosacījumu pieņemšanas iespēja ietverama projektā.

-

Lūdzam svītrot projekta 17. punktu, ņemot vērā to, ka iestādes pienākums iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tostarp, trūkstošo informāciju, ja iesniedzējs to nav iesniedzis, iesniedzot iesniegumu, izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta.

-

Projekta 18.2. un 18.3. apakšpunkts paredz, ka lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu brīdī tiek pārbaudīts, vai uzturošās terapijas pakalpojuma sniedzējs atbilst projekta 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Visticamāk konkrētā pakalpojuma sniedzēji var būt vairākas personas, tādējādi katra konkrēta lēmuma pieņemšanas gadījumā būtu nepieciešams pārbaudīt tā pakalpojuma sniedzēja atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kuru ir izvēlējies iesniedzējs. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 15. punkts neparedz, ka iesniegumā norādāms, kādu pakalpojuma sniedzēju ir izvēlējies iesniedzējs, tādējādi nav izsecināms, kā nodibinājums "Bērnu slimnīcas fonds" zinās, kura pakalpojuma sniedzēja atbilstību noteiktajiem kritērijiem jāvērtē. Ievērojot minēto, lūdzam ar attiecīgu regulējumu papildināt projektu vai norādīt anotācijā, kura pakalpojuma sniedzēja atbilstību izvērtēs nodibinājums "Bērnu slimnīcas fonds", pieņemot lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu.

-

Projekta 21. punkts nosaka nodibinājuma "Bērnu slimnīcas fonds" pieņemto lēmumu un īstenotās faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 2.¹ daļu uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšana ir nodibinājumam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrā daļa paredz, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmā daļa paredz, ka, deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 2.³ daļas izriet, ka nodibinājums "Bērnu slimnīcas fonds" atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ievērojot minēto, lūdzam paredzēt, ka nodibinājuma pieņemtie lēmumi un īstenotā faktiskā rīcība tiek apstrīdēta Labklājības ministrijā vai pamatot anotācijā, kāpēc konkrētie lēmumi un faktiskā rīcība nav apstrīdami Labklājības ministrijā.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 25.3., 28.1. un 28.3. apakšpunktā ietverto regulējumu un to attiecīgi precizēt. Vēršam uzmanību uz to, ka lēmums ir pieņemams par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu. Savukārt, ja ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums (visticamāk konkrētajā gadā piešķirtais finansējums), iespējams varētu tikt pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, proti, piešķirt pakalpojumu, jo konkrētais bērns atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, taču piešķirt pakalpojumu ar nosacījumu, ka to var saņemt, ja tam ir pieejams nepieciešamais finansējums. Attiecīgi brīdī, kad finansējums pakalpojuma nodrošināšanai ir pieejams, pakalpojums ir nodrošināms. Projekta 28.2. apakšpunktā ir paredzēts, ka biedrība "Latvijas Autisma apvienība" vismaz divas nedēļas pirms pakalpojuma sniegšanas informē bērna vecāku, aizbildni vai audžuģimenes locekli (personu) par pakalpojuma uzsākšanas laiku. Ievērojot minēto, atkarībā no tā, vai uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir pieejams pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums vai nav pieejams, lēmumā iespējams norādīt atbilstošu pakalpojuma uzsākšanas laiku. Vienlaikus vēršama uzmanība uz to, ka gadījumā, kad ir bijis pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu, visā tā saņemšanas laikā netiek vērtēts, vai bērns vēl aizvien atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Ievērojot minēto, nepieciešams izvērtēt, cik pamatoti ir vērtēt bērna atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, ja ir bijis pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, ņemot vērā to, ka šāds lēmums ar atliekošu nosacījumu pieņemts ne jau iesniedzēja rīcības dēļ. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 68. panta otrās daļas 1. punktu, ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert, ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu. Ievērojot minēto, ir izvērtējams, vai šāda lēmuma ar atliekošu nosacījumu pieņemšanas iespēja ietverama projektā.

-

Lūdzam svītrot projekta 26. punktu, ņemot vērā to, ka iestādes pienākums iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tostarp, trūkstošo informāciju, ja iesniedzējs to nav iesniedzis, iesniedzot iesniegumu, izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta.

-

Projekta 27. punkts nosaka biedrības "Latvijas Autisma apvienība" pieņemto lēmumu un īstenotās faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 2.¹ daļu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana ir biedrībai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrā daļa paredz, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmā daļa paredz, ka, deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 2.³ daļas izriet, ka biedrība "Latvijas Autisma apvienība" atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ievērojot minēto, lūdzam paredzēt, ka biedrības pieņemtie lēmumi un īstenotā faktiskā rīcība tiek apstrīdēta Labklājības ministrijā vai pamatot anotācijā, kāpēc konkrētie lēmumi un faktiskā rīcība nav apstrīdami Labklājības ministrijā.

-

Lūdzam svītrot projekta 34. punktu, ņemot vērā to, ka biedrībai būs tiesības iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tostarp, par bērnam noteikto invaliditātes statusu, no Valsts komisijas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteikto.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju projekta 35. punktā ietvertajam regulējumam noteikt konkrētu spēkā stāšanās datumu, kad plānotā funkcionalitāte būs ieviesta, lai personām būtu skaidrs, no kura datuma attiecīgā informācija ir sniedzama Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. No projekta 35. punktā ietvertās normas izriet, ka informācijas sniegšanas sākuma datums saistīts ar apstākļu iestāšanos nezināmā laika periodā.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt projekta 36. punktu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajā daļā noteikto normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Ievērojot minēto, ar projekta 36. punktu nevar paredzēt, ka projekts piemērojams ar atpakaļejošu datumu. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Aicinām svītrot anotācijas 4.1.1. apakšsadaļu, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta noteikumu saistītais tiesību akta projekts nevar būt likums, ņemot vērā to, ka vispirms ir nepieciešams pieņemt likumu vai veikt attiecīgus grozījumus likumā un tikai tad attiecīgu regulējumu paredzēt Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka anotācijas tekstā ir ietverta informācija par nepieciešamajiem grozījumiem Invaliditātes likumā.

-