Atzinums

Likumprojekta 7. panta ceturtā daļa piešķir iestādes vadītājam plašu rīcības brīvību noteikt iekšējās interešu deklarācijā iekļaujamo informāciju. Anotācijā atzīts, ka vienotu deklarācijas formu nav iespējams izstrādāt. Tas attiecīgi rada risku nevienlīdzīgai regulējuma piemērošanai un atšķirīgam tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma apjomam personām līdzīgos amatos dažādās iestādēs. Turklāt jēdziens “personiskās intereses” ir atvērts tiesību jēdziens, tādēļ deklarējamās informācijas tvērums lielā mērā būs atkarīgs no iestādes vadītāja subjektīva vērtējuma, kas var radīt nesamērīgu iejaukšanos personas privātajā dzīvē un tiesiskās noteiktības riskus. Tādēļ, lai mazinātu nesamērīgas iejaukšanās personas privātajā dzīvē risku un nodrošinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, būtu apsverama precīzāka deklarējamās informācijas tvēruma un piemērošanas kritēriju noteikšana likuma līmenī.

-

Tiesību normas skaidrībai aicinām precizēt Likumprojekta 11. panta piekto daļu. Šobrīd domes priekšsēdētājs un tā vietnieks ir norādīti iekavās, kas rada juridisku neskaidrību par šo amatpersonu tiesību apjomu, īpaši ņemot vērā, ka šī panta ceturtajā daļā iekavas nav izmantotas. Ievērojot Ministru kabineta 03.02.2009. noteikumus Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”, iekavu lietojums var tikt arī saprasts kā aizstājamā vārda norādīšana.

-

Tiesību normas skaidrībai aicinām precizēt Likumprojekta 11. panta sesto daļu. Šobrīd domes priekšsēdētājs un tā vietnieks ir norādīti iekavās, kas rada juridisku neskaidrību par šo amatpersonu tiesību apjomu, īpaši ņemot vērā, ka šī panta ceturtajā daļā iekavas nav izmantotas. Ievērojot Ministru kabineta 03.02.2009. noteikumus Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”, iekavu lietojums var tikt arī saprasts kā aizstājamā vārda norādīšana.

-

Tiesībsarga ieskatā būtu apsverams papildināt likumprojekta 18. panta trešo daļu, nosakot, ka informācija par amatpersonas radinieku, laulātā vai partnera vārdu un uzvārdu ir ietverama deklarācijas publiski nepieejamajā daļā. Eiropas Savienības Tiesa lietā C-184/20 ir atzinusi, ka šādas informācijas publiskošana var radīt būtisku iejaukšanos privātajā dzīvē, jo tā noteiktos gadījumos ļauj izdarīt secinājumus arī par īpašu kategoriju personas datiem. Vienlaikus interešu konflikta un nepotisma risku identificēšanas mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, publiskojot informāciju par radinieku, laulātā vai partnera darbavietu vai nodarbošanos, nevis identitāti, vai arī nepubliskojot informāciju par radniecības pakāpi, norādot tikai personas vārdu un uzvārdu. Arī ESAO (OECD) ir aicinājusi izvērtēt publiski pieejamās informācijas apjomu amatpersonu deklarācijās, lai nodrošinātu lielāku atbilstību personas datu aizsardzības prasībām (sk. https://www.knab.gov.lv/lv/media/7844/download?attachment 43. un 44. lpp.).

-

Tiesībsarga 2023. gada 11. oktobra atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2023-16-5D tika vērtēts valsts amatpersonas deklarācijā publiskojamās informācijas par uzturlīdzekļiem atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Atzinumā tiesībsargs secināja, ka publiski pieejamajā deklarācijas daļā nebūtu atsevišķi jānorāda uzturlīdzekļi un to izmaksātājs, kā arī norādīja uz citiem ienākumu veidiem, kuru publiskošana var atklāt sensitīvu informāciju par personas privāto dzīvi, tostarp noteiktas kaitējuma kompensācijas (plašāk sk. https://www.tiesibsargs.lv/resource/atzinums-parbaudes-lieta-2023-16-5d/). Ar likumprojektu minētās rekomendācijas ir izpildītas. Vienlaikus šo rekomendāciju izpildes laikā vairāku starpinstitūciju darba grupas sanāksmju laikā izkristalizējās arī citi ienākumu veidi, kuri būtu jāiekļauj publiski nepieejamā daļā. Tomēr šajā likumprojektā tie nav tikuši atrunāti. Līdz ar to tiesībsarga ieskatā būtu apsverams papildināt Likumprojekta 18. panta trešās daļas 3. punktu, publiski nepieejamās deklarācijas daļā iekļaujot arī informāciju par VSAA izmaksātajiem pabalstiem un pensijām un pašvaldību sociālās palīdzības maksājumiem. Šāda informācija pēc savas būtības ir sensitīva, jo ir saistīta ar noteiktiem privātās dzīves apstākļiem (veselības stāvoklis, sociālā situācija, ģimenes locekļa nāve, konkrēta vecuma sasniegšana). Vienlaikus tās publiskošana nesniedz būtisku pienesumu interešu konflikta novēršanas vai korupcijas risku identificēšanas mērķu sasniegšanai. Tādēļ minētās informācijas iekļaušana publiski nepieejamajā deklarācijas daļā būtu atbilstoša personas privātās dzīves aizsardzības un datu minimizēšanas principiem, vienlaikus saglabājot kompetento iestāžu iespējas veikt nepieciešamās pārbaudes. Minētais uzsvērts arī ESAO (OECD) pētījumā “Latvijas interešu konfliktu režīma stiprināšana: ceļā uz efektīvu īstenošanu” (sk. https://www.knab.gov.lv/lv/media/7844/download?attachment 44. lpp.)

-

Tiesībsardzes ieskatā anotāciju būtu lietderīgi papildināt ar izvērstāku skaidrojumu par likumprojekta 20. panta trešajā daļā ietvertās kaitējuma prezumpcijas pamatojumu. Anotācijā nav pietiekami skaidrots, kādēļ par pietiekamu uzskatāma kaitējuma esamības un apmēra prezumēšana, nevis to pierādīšana katrā individuālā gadījumā, kā arī nav analizēta tās ietekme uz personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadalījumu starp iestādi un privātpersonu.

-

Vērtējot likumprojekta 5. pantu, kurā kontroles funkcijas ir sadalītas starp vairākām institūcijām, sistēmas efektivitātes paaugstināšanai un kompetenču strīdu novēršanai, tiesībsardzes ieskatā, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai un starpinstitūciju kompetenču dublēšanās risku novēršanai vēlams papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidru norādi par centrālo (atbildīgo) iestādi, kas koordinē starpinstitūciju sadarbību un ir kompetenta izstrādāt nepieciešamos grozījumus šajā likumā. Vienotas koordinējošās iestādes noteikšana novērsīs diskusijas par atbildības jomām un sekmēs efektīvāku likumā paredzētās kontroles sistēmas darbību.
 

-