Atzinums

Lūdzam precizēt projekta 135.-142.punktus, papildinot ar punktu par uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī ikgadējo remonta darbu plāna finansēšanu. Paredzot investīcijas Slimnīcu infrastruktūras attīstībā, būtiski ir paredzēt atbilstošu finansējumu jaunizbūvēto un atjaunoto NĪ uzturēšanai.
Esošais infrastruktūras uzturēšanas izdevumu apjoms, kas iekļauts veselības aprūpes pakalpojuma tarifos, sedz izdevumus tikai īpašuma pārvaldīšanas operatīvajiem, steidzamajiem izdevumiem, kas ir nepietiekoši, lai veiktu nepieciešamos uzkrājumus un reinvestīcijas, tādejādi nodrošinot ēkas kvalitatīvu uzturēšanu visā tās dzīves ciklā.
Jautājumu par Slimnīcām nepieciešamo finansējumu uzturēšanas izmaksu, remontdarbu plānu, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai nepieciešams aktualizēt un skatīt kārtējā gada budžeta likuma sagatavošanas procesā.  

 

-

Lūdzam precizēt projekta 133.punktu, papildinot to ar V līmeņa slimnīcām.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 132.punktu, labojot 2050.gadā sagaidāmo vidējo dzīvildzi no 47 uz 74.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 116., 117.punktus, iekļaujot pie prioritārajām horizontālajām jomām sirds un asinsvadu slimību jomu

.
 

Lūdzam precizēt projekta 80.punktu:
a) precizējot tā redakciju uz “PSKUS kā augstākā līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde savu nozīmību un lomu veselības aprūpē Latvijā ir lieliski pierādījusi arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, nodrošinot veselības aprūpi, uzņemoties vadošo lomu Covid-19 ārstēšanā, nodrošinot valsts mērogā metodisko, konsultatīvo atbalstu Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai un ārstniecības personām citās Latvijas slimnīcās, piedāvājot risinājumus un daloties pieredzē infekcijas izplatības ierobežošanai, īstenojot sadarbību ar citām, zemāka līmeņa slimnīcām sadarbības teritorijas ietvaros, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu ārstnieciskās palīdzības sniegšanu visiem, tostarp hronisko slimību pacientiem, kā arī sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses jautājumos.”
b) iekļaujot aktualizētu 7.attēlu. Attēlu PSKUS iesniegs VM līdz 09.05.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 74. un 77.punktos, aizstājot punktos minēto 2009.gada 5.marta koncepciju ar “PSKUS Infrastruktūras attīstības plānu, kas izstrādāts ievērojot PSKUS Vidējā termiņa darbības stratēģijas 2022.-2027.gadam ieceri”. PSKUS infrastruktūras ilgtermiņa attīstības koncepcija paredz optimizēt esošo infrastruktūru, nojaucot degradētos un vēsturiski nevērtīgos korpusus, lai izbūvētu jaunu infrastruktūru, vienlaikus veicot vēsturiski vērtīgā mantojuma izpēti, atjaunošanu un gādīgu pielāgošanu slimnīcas funkciju īstenošanai.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 73.punktu:
a) Aizstājot “Latvijas universitātes slimnīca” ar “klīniskā universitātes slimnīca”;
b) Iekļaujot “PSKUS nodrošina būtisku no reģionālajām ārstniecības iestādēm pārvesto pacientu veselības aprūpi”.
 

-

Lūdzam precizēt 65.punktu, ietverot V līmeņa ārstniecības iestādēm, kas sniedz būtisku hronisko pacientu veselības pakalpojumu apjomu un nodrošina paliatīvo pacientu aprūpi.
Norādām, ka neatkarīgi no slimības veida, pacientiem ar hroniskām slimībām nepieciešams nodrošināt iespējas saņemt atbilstošus un kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus vienuviet. Lai mērķtiecīgi apzinātu nepieciešamā nodrošinājuma apjomu, PSKUS ir veikusi savā pārziņā esošo hroniskā profila pacientu skaita un diagnožu grupu analīzi laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam. PSKUS sniedz pakalpojumus pacientiem ar hroniskajām slimībām šādās būtiskākajās, prevalējošās diagnožu grupās: audzēji, asinsrites sistēmas slimības, Covid-19 u.c. Gada griezumā, kopumā pakalpojumi tiek sniegti aptuveni 2000 pacientiem, t.sk. Daugavas kreisajam krastam reģionāli piederīgajiem un Rīgas, Pierīgas iedzīvotājiem.
Ņemot vērā Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027.gadam minēto nepieciešamību attīstīt uz pilnveidot uz pacientu vērstus integrētus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļus, PSKUS spēj piedāvāt uz pacientu orientēta integrētas aprūpes pakalpojuma pilnu izveidi pacientiem ar hroniskajām slimībām PSKUS vēsturiskajos arhitekta R.Šmēlinga korpusos līdz 2026.gadam, vajadzības gadījumā sniedzot pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi palielinot pacientu plūsmu līdz 4000 pacienti gadā. Kopējais, pakalpojuma izveidei nepieciešamais gultas vietu skaits – 150.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 63.punktu:
a) Ietverot klīnisko universitāšu slimnīcu pakalpojumu aprakstā informāciju par to, ka klīniskās universitātes slimnīcas sniedz ne vien terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī ambulatoro un I – V līmeņa stacionāro veselības aprūpi šādos būtiskākajos profilos: kardioloģija, onkoloģija, pulmonoloģija, gastroenteroloģija, neiroķirurģija, asinsvadu ķirurģija, endokrinoloģija, torakālā ķirurģija, nefroloģija, rehabilitācija, neiroloģija, oftalmoloģija, traumatoloģija, uroloģija, otorinolaringoloģija, terapija, ķirurģija, ginekoloģija, grūtniecības patoloģija, grūtniecības un dzemdību aprūpe, perinatālā aprūpe, paliatīvā aprūpe, infektoloģija, insulta vienība, hronisko pacientu aprūpe u.c.;
b) Ņemot vērā iedzīvotāju paradumus un pieprasījumu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus klīniskajās universitātes slimnīcās, kā arī to, ka klīniskajām universitātes slimnīcām ir profesionālā kompetence, multidisciplināras speciālistu komandas, jau esošs infrastruktūras un tehnoloģiskie resurss, kas nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāsts vienuviet, ir nepieciešams attīstīt klīnisko universitāšu slimnīcu kapacitāti salīdzinoši vienkāršāku aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veiktie būtiskie un tālredzīgie ieguldījumi esošo klīnisko universitāšu slimnīcu infrastruktūras attīstībā ir radījuši augsni pakalpojumu sniegšanas paplašināšanai. Tas sasaucas arī ar klīnisko universitāšu slimnīcu pamatdarbības virzieniem – mācīt un sagatavot veselības aprūpes speciālistus, rezidentus. Pakalpojumu klāsta paplašināšana klīniskajās universitātes slimnīcās dos papildus būtisku ieguldījumu rezidentūrā studējošo veselības aprūpes speciālistu sagatavošanai darbam veselības aprūpes sektorā, tajā skaitā, tiešā veidā iesaistot to pakalpojumu sniegšanā. Mērķtiecīga tālākā ieguldījuma klīnisko universitātes slimnīcu infrastruktūras attīstībā veikšana ir finansiāli un ekonomiski būtiski izdevīgāka kā jaunu, neesošu infrastruktūru (slimnīcu) izveide.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 52.punktu, pārstrādājot teikumu “Cilvēki SAVA pakalpojumus vēsturiski paraduši saņemt Rīgā vai lielākajās Latvijas slimnīcās”, papildinot teikumu ar šādus cilvēku paradumu pamatojošiem aspektus: pakalpojumu pieejamība vienuviet; pakalpojumu sniedzēja (slimnīcu) profesionalitāte; multidisciplināra pieeja pakalpojumu sniegšanā; esošās iepriekšējo ES plānošanas periodu iestrādnes slimnīcu attīstībā un funkcionalitātes paplašināšanā.
 

-

Lūdzam precizēt 31.punktu, norādot, ka ir veiktas investīcijas PSKUS infekciju profila nodaļās, minēto investīciju ietvaros nodrošinot moduļu būvju izbūvi un uzstādīšanu, ar mērķi iespējami īsākā laikā nodrošināt epidemioloģiskajam prasībām atbilstošu medicīnisko aprūpi neatliekamās medicīnas centra telpās, paplašinot operāciju zāļu skaitu, kā arī nodrošinot infekciju palātu izveidi;
 

-

Lūdzam precizēt dokumenta projekta 18., 19.punktus: Ņemot vērā to, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, kad tika uzsākts ieguldījums stacionāro ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībā, esošā slimnīcu infrastruktūra kopumā bija kritiskā stāvoklī, lūdzam papildināt dokumenta projekta 18., 19.punktus, iekļaujot informāciju par to, ka ieguldījumi infrastruktūrā jau sākotnēji nenosedza kritiskās infrastruktūras attīstības vajadzības. Papildus, lūdzam norādīt, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis neietvēra ar infrastruktūras attīstības vajadzībām saistītās pozīcijas;
Skaidrojam, ka kopējais Slimnīcu infrastruktūras tehniskais stāvoklis kopumā vērtējams kā neatbilstošs mūsdienu prasībām, jo lielākā daļa Slimnīcu ēkas atrodas padomju laika periodā būvētās ēkās, bieži vien degradētās un fiziski grūti pieejamās ēkās, ēkām ir neatbilstošs plānojums, zema energoefektivitāte, kas apgrūtina Slimnīcu sniegto pakalpojumu saņemšanu pacientiem un ēku uzturēšanu padara neefektīvu. Nesakoptais un mūsdienu prasībām neatbilstošais ēku tehniskais stāvoklis apdraud drošu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu un apdraud funkcijas ilgtspēju un attīstību.
Līdz šim finansējuma trūkuma dēļ nav veikta Slimnīcu infrastruktūras attīstība un atjaunošana. VM ievērojot ES fondu finansējuma iespējas, gan valsts budžeta iespējas piešķir/paredz finansējumu atsevišķu Slimnīcu ēku vai nodaļu atjaunošanai, kā arī steidzamo remontdarbu vai avārijas situācijas novēršanai. Šāda pieeja ilgtermiņā nenodrošina Slimnīcu ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanu esošajā līmenī un apsaimniekošanu, nerunājot par tā plānveidīgu attīstību. Neveicot plānveidīgus ieguldījumus Slimnīcu funkcijām atbilstošas infrastruktūras izveidē pakāpeniski tuvāko gadu laikā var tikt apdraudēta ārstniecības pakalpojumu pieejamība pacientiem.  
Esošais finansējums, kas iekļauts veselības aprūpes pakalpojuma tarifos  ir nepietiekams, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp ugunsdrošības prasībām, kā arī tehniskā stāvokļa sistemātisku uzlabošanu. Ilgstoši nav paredzēts finansējums ēku ilgtspējīgai uzturēšanai un uzkrājumu veidošanai NĪ plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, kas nepieciešami nekustamā īpašuma uzturēšanai.

 

-