Atzinums

Informatīvā ziņojuma 34. lapā ir noteikts, ka pašvaldībās būtu jābūt pieejamam jurista pakalpojumam, kur jurists sniedz ne tikai konsultācijas, bet arī palīdz sastādīt dokumentus, vienlaikus 35. lapā pie risinājuma "Nodrošināt pieejamu jurista pakalpojumu, kas sniedz konsultācijas un sastāda dokumentus." kā atbildīgās institūcijas ir norādīta ne tikai pašvaldības, bet arī Tieslietu ministrija. 
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jautājumi, taču informatīvajā ziņojumā norādītā kompetence nav saistīta ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību, bet gan ar speciālu atbalsta pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gadības palikušajiem bērniem pēc pilngadības. Skaidrojam, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību personas var saņemt atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, personai ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss vai arī persona atrodas īpašā situācijā, tostarp, ja informatīvā ziņojuma mērķgrupa atbilst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem, tad viņi būs tiesīgi saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijas kompetence attiecas uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kas tiek sniegta saskaņā ar likumā noteiktajiem kritērijiem, un ka pašvaldībām plānots nodrošināt jurista pakalpojumus atsevišķi no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas, secināms, ka attiecīgie pakalpojumi nav saistāmi kopā. 
Līdz ar to aicinām svītrot 35. lapā Tieslietu ministriju kā atbildīgo iestādi. 
 

-

Informatīvā ziņojuma 2.8. nodaļā norādīts, ka, lai gan normatīvie akti uzliek par pienākumu pašvaldībām pēc ārpusģimenes aprūpes beigām bērnam nodrošināt gan materiālo atbalstu, gan ierādīt dzīvojamo platību un sniegt psihosociālu atbalstu integrācijai sabiedrībai, pašvaldību dienesti ir pasīvi un neuzņemas iniciatīvu atbalsta sniegšanā. Bāriņtiesas un bērnu aprūpes iestādes uzskata, ka pēc pilngadības sasniegšanas tiem vairs nav pienākuma rūpēties par to, lai bērns saņemtu visas paredzētās sociālās garantijas. Savukārt sociālie dienesti norāda, ka nepieciešamo atbalstu var nodrošināt tikai tad, ja bērns pie tiem vēršas. Tomēr bērniem, it īpaši tiem, kas ārpusģimenes aprūpi saņēma institūcijā, bieži vien trūkst prasmju un zināšanu, kā cīnīties par savām tiesībām šī atbalsta saņemšanai. Atbalsts nozīmē ne tikai formālu iesaisti, informējot jaunieti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sociālām garantijām, bet arī paša jaunieša aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par viņa turpmāko dzīvi. Savukārt paši jaunieši izvairās no sociālo dienestu redzesloka un nereti izjūt kaunu vai bailes, ja nepieciešams vērsties pie sociālās palīdzības sniedzējiem. Kā arī pašvaldībās pastāv ļoti atšķirīgas pieejas atbalsta sniegšanā, kas atspoguļojas gan atšķirīgos pabalstu veidos un summās, gan pieejamajos atbalsta un sociālajos pakalpojumos. Ievērojot to, ka pašvaldību darba pārraudzība ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) kompetencē esošs jautājums, ierosinām izdvērtēt iespēju informatīvajā ziņojumā iestrādāt arī VARAM līdzdalību minēto jautājumu risināšanā.




 

-

Informatīvā ziņojuma 2.5. nodaļā ietverts risinājums: veicināt lielāku informētību un izpratni par bērnu un pusaudžu atkarību atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām. Ierosonām izvērtēt iespēju risinājumā norādīt, ka nepieciešams veicināt lielāku informētību un izpratni arī par bērnu un pusaudžu atkarību cēloņiem, lai veicinātu padziļinātu izpratni par atkarību problemātiku.



 

-

Informatīvā ziņojuma 2.2. nodaļā kā risinājums norādīts: pastiprināti atbalsta pasākumi jauniešiem, kuri atgriežas izglītības iestādē. Atbildīgā institūcija par risinājumu norādīta Izglītības un zinātnes ministrija un līdzatbildīgā institūcija norādīta pašvaldības. Nenoliedzot Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību lielo lomu risinājuma ieviešanā un izpildē, ierosinām izvērtēt, vai minētajā risinājumā kā līdzatbildīgā institūcija nav jānorāda arī Labklājības ministrija, jo minētais jautājums ir saistīts ar labklājības veicināšanu un bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanu valstī.

 

-

Informatīvā ziņojuma 2.2. nodaļā norādīts, ka 2023. gada 31. decembrī noslēdzās Izglītības kvalitātes valsts dienesta  īstenotais ESF projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projekts “PuMPuRS”). Šī projekta ietvaros sadarbības partneri (pašvaldības un valstspilsētas) izstrādāja dokumentu “Prevencijas sistēmas un ieviešanas plāns 2024.–2028. gadam”. Projekta “PuMPuRS” galvenais mērķis bija veicināt ilgtspējīgas sadarbības sistēmas izveidi starp pašvaldībām, izglītības iestādēm, pedagogiem, atbalsta personālu, kā arī izglītojamo vecākiem vai pārstāvjiem, lai savlaicīgi identificētu skolēnus ar paaugstinātu risku pārtraukt mācības un nodrošinātu viņiem individuālu atbalstu. Šīs darbības mērķis bija samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Ierosinām informatīvajā ziņojumā ietvert informāciju, cik izglītības iestādes piedalījās minētajā projektā.

-

Informatīvā ziņojuma 2.2. nodaļā minēts, ka izglītības iestādēs trūkst atbalsta personāla un pasākumu bērniem ar mācīšanās problēmām. Ierosinām izsvērtēt iespēju terminu "mācīšanās problēmas" aizstāt ar kādu piemērotāku terminu, piemēram, "mācīšanās grūtības".


 

-

Informatīvā ziņojuma 2.1. nodaļā minēts, ka veselības aprūpes sistēmā Latvijā jau ilgstoši nav pietiekams speciālistu skaits, piemēram, bērnu psihiatri, narkologi un atkarību speciālisti, vai arī nereti to pieejamības gadījumā uz konsultācijām jāgaida mēnešiem ilgi.  Ierosinām papildināt informatīvo ziņojumu, ietverot informāciju par speciālistu skaitu (ja tāds ir zināms), kas būtu pietiekams, un kā to plānot nodrošināt vai arī minēt citas alternatīvas, kā nodrošināt pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.


 

-

      Informatīvā ziņojuma 2.1. nodaļā norādīts, ka būtiski ir audzis arī pieprasījums pēc psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem un, ka 2021. gadā Bērnu un pusaudžu resursu centrā  (turpmāk - BPRC) novēroja pastāvīgu pieprasījuma pieaugumu, neraugoties uz straujo palīdzības kapacitātes palielināšanu un izvēršanu Latvijas reģionos. Ierosinām informatīvajā ziņojumā minēt būtiskākos cēloņus, iemeslus pieprasījuma pieaugumam, proti, vai institūciju rīcībā ir šāda informācija par pakalpojuma pieprasījuma pieauguma cēloņiem, vai ir palielinājies to bērnu skaits (trauksmainie, depresīvie u.tml.), kam būtu noderīgs tieši šis pakalpojums vai varbūt ir liels skaits nepamatoti novirzīto bērnu uz BPRC pakalpojumiem, kam patiesībā būtu nepieciešamas citas intervences, tāpat būtu svarīgi informatīvajā ziņojumā norādīt statistiku, cik no tiem bērniem, kas saņem BPRC pakalpojumu, tas ir bijis palīdzoši (efektivitātes mērījums), cik bērniem tā ir novēlota palīdzība un būtu bijušas nepieciešamas agrīnākas intervences, cik no tiem bērniem, kas saņem BPRC pakalpojumus, ir nepieciešama turpmāki psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā jau pieaugušā vecumā.


 

 

-

Informatīvā ziņojuma 2.1. nodaļā minēts, ka šobrīd valsts iestāžu uzmanības lokā pamatā nonāk tie bērni, kuru uzvedība jau ir rezultējusies ar likumpārkāpumu. 2023. gadā valstī kopā uzsākti 8208 administratīvā pārkāpuma procesi par nepilngadīgo izdarītajiem pārkāpumiem un uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi pret 6780 nepilngadīgām personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem, savukārt attiecībā uz kriminālprocesos notiesātajiem minēti 114 nepilngadīgie. Ievērojot to, ka ne visi uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi rezultējas ar nepilngadīgajam piemērotu administratīvo sodu, ierosinām informatīvajā ziņojumā ietvert statistiku par nepilngadīgajiem, kas ir administratīvi sodīti. 


 

-