Atzinums

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija atkārtoti aicina precizēt anotāciju un/vai MK noteikumu projektu, vai sniegt papildus informāciju saskaņošanas sanāksmē, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kādā kārtībā uzņēmumi var pretendēt uz stratēģiskā partnera statusu, lai varētu tikt uzsākta to izvērtēšana atbilstoši AIL un šajā MK noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem - pēc kādiem kritērijiem Aizsardzības ministrija to noteiks.
Būtībā nav skaidrs, kā komersanti varēs pieteikties / tikt iesaistīti šajā izvērtēšanas procesā konkrētā plānotā stratēģiskā līguma ietvaros, ja šos uzņēmumus identificēs Aizsardzības ministrija (MK noteikumu punkts "3. Aizsardzības ministrija nosaka nodrošinājuma projektus, kuros paredzama stratēģiskā partnerība, un izvērtē kapitālsabiedrību vai jaundibinātu kapitālsabiedrību, kuru šādam mērķim ir izveidojis konsorcijs, kvalificējošos nosacījumus (turpmāk – kapitālsabiedrība). 

Atbilstoši arī izziņā paustajam, šobrīd ir papildināta tiesība akta anotācija ar papildus skaidrojumiem, taču tie jo projām nesniedz pilnvērtīgu informāciju par jomām, kurās šādi stratēģiskās partnerības līgumi varētu tikt slēgti. Piemēram, lai gan anotācijā ir minēts, ka "Stratēģiskās partnerības līgumi prioritāri tiktu slēgti tādās preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas jomās, kas atbilst Valsts aizsardzības koncepcijā VAK, NBS ilgtermiņa attīstības plānā un Industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas 2025-2036 kritisko spēju prioritātēm", tas neizslēdz arī citas jomas, lai "NBS tiktu nodrošināta kritisko produktu un pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība ilgtermiņā", kuras diemžēl nav identificējamas. 

Būtiski arī ir kritisko pakalpojumu sniedzēji (kā valsts kapitālsabiedrības), kuras ir un būs stratēģiskie partneri konkrētu kritisko pakalpojumu nodrošināšanā  un ir jābūt definētam, kādās jomās un kā tiek slēgti šādi ilgtermiņa līgumi ar tām (atbilstoši konkrētām jomām).



 

-