Atzinums

Likumprojektā ir ietverta virkne pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.).
Jābūt skaidram pilnvarojuma mērķim, tā saturam un apjomam. Ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punkts). Pilnvarojuma saturs atklāj tā būtību un jēgu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punkts). Likumdevēja dotajam pilnvarojumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam (Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punkts; Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005 03 0306 10. punkts). Savukārt pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus institūcija, īstenojot likumdevēja doto pilnvarojumu, ir tiesīga noregulēt (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.4. punkts).
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā paredzētajos pilnvarojumos dažkārt grūti saskatīt likuma konkretizējuma virzienus (citiem vārdiem, vadlīnijas Ministru kabinetam, kā īstenot pilnvarojumu). Līdz ar to lūdzam pārskatīt  likumprojektā ietvertos pilnvarojumus, tai skaitā, vai pilnvarojumā paredzētais nebūtu ietverams pašā likumprojektā (materiālās normas) (sk. arī turpmākos iebildumus likumprojektā). 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā lietotos terminus skaidro, minot tajos izteikto jēdzienu būtiskās pazīmes. Divi termini nevar viens otru savstarpēji skaidrot. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta 2. un 3. punktā ietvertos terminus un to definīcijas, kā arī skaidri un nepārprotami noteikt terminu "kara upuru apbedījums" un "kara upuru apbedījumu vieta" būtiskas pazīmes un atšķirību, vienlaikus padarot normas uztveramākas un skaidrākas to adresātam.

-

Stājoties spēkā likumprojektam, būs jāveic grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (turpmāk - Noteikumi Nr. 61) 2. pielikumā. Iepazīstoties ar likumprojektu, Valsts zemes dienesta ieskatā kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta var tikt reģistrēta Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk - ATIS) kā apgrūtināta teritorija, ja tajā tiek paredzēts ierobežot zemes lietotāja tiesības izmantot zemi saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem.
Likumprojekta izstrādātājus aicinām izvērtēt, kā šo apgrūtināto teritoriju attiecināt dažādās situācijās, piemēram, ja kara upuru kapuvietas vai atsevišķa kapuvieta atrodas kapsētas teritorijā – kas notiek šajā gadījumā, vai šādā gadījumā kara upuru kapavietām (kara upuru kapsētai vai atsevišķai kapuvietai) vispār ir piemērojams apgrūtinātās teritorijas statuss.
 

-

Nav saprotams, ar kādu mērķi likumprojekta 1. panta 4. punktā tiek norādīts, ka tā ir vieta, kurai dabā ir noteiktas robežas.
Robežas konkrētam zemesgabalam, kas var būt arī zem kapsētas, apvidū ierīko un nosaka, kadastrāli uzmērot zemes vienības, un datus par zemes vienībām, tajā skaitā, to robežas, reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Ja šeit nav domāts identificēt kapsētu vai atsevišku kapavietu kā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes vienību, bet norādīt, ka, atšķirībā no likumprojekta 1. panta 3. punktā skaidrotā, kas ir apbedījuma vietas, - kapsēta vai atsevišķa kapuvieta ir vienkārši skaidri identificēta vieta/teritorija apvidū, kur tiešām ir kara upuru mirstīgās atliekas, būtu nepieciešams mainīt skaidrojuma redakciju.

kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir identificēts kara upuru apbedījums
 

Lūdzam precizēt likumprojektu vai sniegt skaidrojumu anotācijā, jo nav saprotams, kas ir domāts ar zaļo zonu likumprojekta kontekstā, kā arī vai parks nav pieskaitāms pie zaļās zonas. Tāpat nav saprotams, par kādu brīvi apdzīvotu rajonu ir runa (proti, kur ir šāds rajons).

-

Formulējot likuma mērķi, pēc iespējas jākoncentrējas uz to, kas jāsasniedz ar šo likumu, nevis, ko likums regulē vai nosaka. Regulēšana kā tāda nav un nevar būt likuma mērķis. Likuma mērķis ir sasniegt labāku, tiesiskāku, efektīvāku, veiksmīgāku vai ekonomiski pamatotāku kādas situācijas risinājumu tiesisko attiecību virzību. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts precizējams atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  2.3. apakšpunktam, saskaņā ar kuru normatīvo aktu tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Likumprojekta tekstā nav ievērota konsekvence terminu "apbedījumu organizēšana" (II nodaļas nosaukums) un "apbedījumu saglabāšanas organizēšana" (3. panta nosaukums) lietošanā.

-

Vēršam uzmanību, ka  anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu.

-

Likumprojekta 1. panta 3. punkts paredz, ka kara upuru apbedījumu vieta ir dabā neatzīmēts kara upuru mirstīgo atlieku iespējamais apbedījums vai vieta, par kuru ir liecības par apbedījumu esamības iespējamību. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kā atbilstoši minētajam termina skaidrojumam vietējās pašvaldības, fiziskās personas un juridiskās personas varētu ierīkot jaunas kara upuru apbedījuma vietas. Tāpat nav saprotams, kā persona zinās, ka konkrētajā vietā atrodas kara upuru apbedījumu vieta, ņemot vērā iepriekš minēto definējumu un to, ka tā ir dabā neatzīmēta vieta. Norādāms, ka šādas vietas var tikt atklātas tieši laikā, kad tiek veikti kādi remonta darbi. Līdz ar to likumprojekts ir precizējams (tai skaitā 3. panta trešās daļas 4. punkts).
Papildus minētais regulējums ir attiecināms uz vietējām pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, bet turpmāk likumprojektā vietējā pašvaldība vairs netiek minēta, kā subjekts, kuram būtu jāveic kādas darbības. Līdz ar to likumprojekts būtu precizējams, skaidri nodefinējot subjektu, uz kuru ir attiecināms likumprojekts.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kam ir dodami norādījumi par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu uzturēšanu un saglabāšanu. Minētais ir attiecināms arī uz likumprojekta 5. panta otrās daļas 1. punktu. Tāpat lūdzam izvērtēt, vai atbildīgajai komisijai dotais uzdevums ir formulēts pietiekami skaidri, ņemot vērā to, ka uzdevums ir uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas jomā, bet tas neattieksies uz kara upuru apbedījumu vietām (saskaņā ar likumprojekta 1. panta 3. punktu kara upuru apbedījumu vieta ir dabā neatzīmēts kara upuru mirstīgo atlieku iespējamais apbedījums vai vieta, par kuru ir liecības par apbedījumu esamības iespējamību. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu vai papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts precizējams atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  2.3. apakšpunktam, saskaņā ar kuru normatīvo aktu tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Likumprojekta tekstā nav ievērota konsekvence terminu "kapuvietas izveidošana" (attiecīgā locījumā) un "kapuvietas ierīkošana" (attiecīgā locījumā) lietošanā.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kādos gadījumos tiek ierosināts un kādos tiek dots  atzinums par jaunas kara upuru kapsētas un kapuvietas izveidošanu, kā arī par kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
Normatīvajā aktā ietvertajām normām ir jābūt skaidrām un saprotamām, līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu vai papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, ar ko atšķiras "renovācija" no "remontdarbiem" likumprojekta kontekstā. Tāpat nav saprotams, ar ko ir jāsaskaņo renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās. Kā arī nav saprotams, kas ir domāts ar jaunas kara upuru apbedījuma vietas saskaņošanu (kādas darbības veicamas). Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu, lai tas būtu saprotams.

-

Likumprojekta izstrādātājam jābūt uzmanīgam ar vārdkopas "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" lietošanu, jo tas var radīt šaubas par to, vai ietvertā norma ir pilnvarojums vai norāde uz jau esošu regulējumu. Piemēram, ja vienā likumā jau ir attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam, bet radusies nepieciešamība citviet izmantot minēto Ministru kabineta regulējumu, jaunajā likumā atkārtoti neraksta pilnvarojumu Ministru kabinetam, bet raksta frāzi "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā", norādot regulējuma jomu.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Likumprojekta izstrādātājam jābūt uzmanīgam ar vārdkopas "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" lietošanu, jo tas var radīt šaubas par to, vai ietvertā norma ir pilnvarojums vai norāde uz jau esošu regulējumu. Piemēram, ja vienā likumā jau ir attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam, bet radusies nepieciešamība citviet izmantot minēto Ministru kabineta regulējumu, jaunajā likumā atkārtoti neraksta pilnvarojumu Ministru kabinetam, bet raksta frāzi "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā", norādot regulējuma jomu.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Likumprojekta izstrādātājam jābūt uzmanīgam ar vārdkopas "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" lietošanu, jo tas var radīt šaubas par to, vai ietvertā norma ir pilnvarojums vai norāde uz jau esošu regulējumu. Piemēram, ja vienā likumā jau ir attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam, bet radusies nepieciešamība citviet izmantot minēto Ministru kabineta regulējumu, jaunajā likumā atkārtoti neraksta pilnvarojumu Ministru kabinetam, bet raksta frāzi "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā", norādot regulējuma jomu.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu.
Tāpat lūdzam izvērtēt, vai attiecīgais regulējums nav apvienojams ar likumprojekta 3. panta trešās daļas 6. punktu, jo tas ir savstarpēji saistīts.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā", proti, par kādu kārtību ir runa, ja tā likumprojektā nav paredzēta. Lūdzam precizēt likumprojektu, lai tas būtu skaidrs un saprotams. Papildus nav saprotams, kādi administratīvie akti tiks izdoti. Proti, ko šāds administratīvais akts paredzēs, jo atbilstoši likumprojekta 9. pantam administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 8. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija vai Valsts policija, nevis Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija.

-

Atbilstoši likumprojekts 3. panta pirmajai daļai kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – atbildīgā komisija). Ministru kabinets nosaka atbildīgās komisijas sastāvu un darba organizāciju. Savukārt atbildīgās komisijas uzdevumi ir ietverti 3. panta trešajā daļā. Līdz ar to nav saprotams, kādi uzdevumi varētu tikt deleģēti biedrībai vai nodibinājumam. Šiem uzdevumiem, kurus var deleģēt biedrībai vai nodibinājumam jābūt skaidri norādītiem, lai veicot deleģēto uzdevumu nerastos pārpratumi par deleģētā uzdevuma apjomu un attiecīgās biedrības vai nodibinājuma kompetenci. Tāpat, norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta trešās daļas 1. punktu privātpersonai, cita starp, nevar deleģēt administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Līdz ar to, ja ir iecerēts, ka privātpersonai būs tiesības izdot arī administratīvos aktus, tad tas skaidri ir jānorāda ārējā normatīvajā aktā (respektīvi, likumprojektā).

Vienlaikus ierosinām minēto regulējumu apvienot ar likumprojekta 3. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu, jo tie ir savstarpēji saistīti.

-

Lūdzam paredzēt arī pārsūdzēšanas kārtību atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Tāpat ierosinām noteikt, kādā tieši institūcijā attiecīgie administratīvie akti tiks apstrīdēti un pārsūdzēti, vai sniegt šo skaidrojumu anotācijā, ņemot vērā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. pantā paredzēto.

-

Saskaņā ar likumprojekta 3. panta otro daļu kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanas subjekti ir vietējās pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas. Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta turpmākie panti neparedz regulējumu attiecībā uz pašvaldībām, to tiesībām un pienākumiem. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 4. un turpmākos pantus, nosakot kārtību, kādā pašvaldības sniedz informāciju kara upuru reģistram, kā arī to pienākumus kara upuru apbedījuma vietu aizsardzībā un pārapbedīšanā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 4. pantu atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ un 1.² daļā paredzētajam, attiecīgi papildinot arī anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu (ņemot vērā arī Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta  1.² daļā paredzēto).

-

Likumprojekta 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas bez atbildīgās komisijas atļaujas nav tiesīgas veikt kara upuru pārapbedījumus, veikt renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī ierīkot jaunas kara upuru apbedījuma vietas. Savukārt likumprojekta 5. pants un turpmākais regulējums ir attiecinās tikai uz fizisko un juridisko personu. Līdz ar to nav saprotams, attiecībā uz kādām personām ir attiecināms likumprojektā paredzētais regulējums un kāds ir "juridiskas personas" tvērums.  Lūdzam precizēt likumprojektu un papildināt anotāciju (vienlaikus skatīt 21. iebildumu).

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar "saglabāšanu". Minētais neatbilst panta nosaukumam.

-

Saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 3. panta trešo daļu datus par apgrūtināto teritoriju robežām un objektu robežām  ATIS iekļauj elektroniskā veidā vektordatu formā Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, arī Noteikumu Nr. 61  25. punkts nosaka formu, kādai jāatbilst ATIS iesniedzamajiem datiem. Ievērojot minēto, lūdzam saskaņot likumprojektu ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma un Noteikumu Nr. 61 normām.

-

Likumprojektā tiek noteikts, ka tiek izveidots speciāls kara upuru apbedījumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) kā uzskaites un informācijas sistēma, kuru uzturēs Komisija.
Valsts zemes dienesta ieskatā pašvaldībām, fiziskai un juridiskajām personām ar likumprojekta 5. panta otrās daļas 1. punkta noteikto pienākumu – par kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu ATIS – , tiek uzlikts pārmērīgi liels slogs un šis pienākums būtu svītrojams no likumprojekta.
Ja pašvaldībai, fiziskai un juridiskai personai tiks uzlikts pienākums iesniegt datus gan Reģistram (4. panta pirmā daļa), gan ATIS (5.panta otrās daļas 1. punkts), tad var veidoties, situācijas, ka Reģistrā un ATIS var nebūt vienāda informācija, ja pašvaldība,fiziskā un juridiskā persona nav iesniegusi informāciju diviem dažādiem datu turētājiem. Juridiski korekti būtu, ja dati no Reģistra uz ATIS tiktu nodoti centralizēti.
Tāpat pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapavietas likumprojektā noteiktais pienākums radītu finansiālu slogu, jo saskaņā ar likumprojektā noteikto terminu - kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir kara upuru apbedījumu vieta, kurai ir dabā noteiktas robežas, kas nozīmē ka pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām jāveic apbedījumu teritorijas izpēte un uzmērīšana, lai noteiktu kara upuru kapsētas vai atsevišķas kapavietas robežu koordinātas un aizņemto platību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka minētais regulējums neatbilst likumprojekta 3. panta trešās daļas 2. punktam, jo tajā ir runa par norādījumiem par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu uzturēšanu un saglabāšanu, bet šajā punktā ir runa par norādījumiem par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu izmantošanu, uzturēšanu un saglabāšanu, kā arī par kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju  atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.4. un 9.6. apakšpunktam, proti, sniedzot informāciju, kā attiecīgās personas varēs izpildīt minēto prasību, proti, kā viņas būs informētas par attiecīgo starptautisko līgumu esamību un to saturu.

-

Vēršam uzmanību, ka minētais regulējums ir savstarpēji saistīts ar likumprojekta 5. panta otrās daļas 1. punktā paredzēto regulējumu, līdz ar to lūdzam to apvienot.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu.

-

Vēršam uzmanību, ka uzdevums pieņemt lēmumu par tālāko rīcību ar iegūto informāciju, dokumentiem un priekšmetiem nav ietverts likumprojekta 3. panta trešajā daļā. Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu. Papildus lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā nav nosakāma atbilstoša rīcība, kas būtu darāms ar iegūto informāciju, dokumentiem un priekšmetiem. 
Tāpat vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar "informāciju" šī regulējuma kontekstā.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu.
Tāpat vēršam uzmanību, ka no esošā pilnvarojuma nav saprotams, kāds regulējums tiks ietverts Ministru kabineta noteikumos, piemēram, par lēmuma saturu, termiņiem, ja minētais jau izriet no Administratīvā procesa likuma. Pilnībā nav skaidrs, kas būtu saprotams ar "kritērijiem" vai "nosacījumiem" un kā Ministru kabinets tādus var izraudzīties. Šādi Ministru kabineta noteikumi varētu tieši skart administratīvās atbildības piemērošanu.
Papildus aicinām izvērtēt, vai pašā likumprojektā nav ietveramas materiālās normas un  Ministru kabinetam paredzams noteikt tiesības  regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu.
Papildus aicinām izvērtēt, vai pašā likumprojektā nav ietveramas materiālās normas un  Ministru kabinetam paredzams noteikt tiesības  regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Piemēram, no likumprojekta 7. panta trešās daļas pilnībā nav skaidrs, kas būtu saprotams ar "gadījumi", kā arī pastāv šaubas, vai vārds "kārtība" pilnvarojumā patiešām attiecas tikai uz procesuāla rakstura jautājumiem. 
Tāpat norādāms, ka daži no gadījumiem, kad veicama kara upuru pārapbedīšana, jau ir ietverti likumprojektā (piemēram, 7. panta otrā un ceturtā daļa).

-

Regulējums paredz, ja kara upura tuviniekiem ir piederīgie, viņi ir tiesīgi veikt pārapbedīšanu tās ģimenes kapos. Vēršam uzmanību, ka minētais regulējums ir neskaidrs. No tā var secināt, ka tuvinieku piederīgie var veikt pārapbedīšanu ģimenes kapos, bet pats tuvinieks nevar. Līdz ar to aicinām precizēt regulējumu, lai tas būtu saprotams tā piemērotājam un neradītu pārpratumus.
 

-

Redakcionāli likumprojekta 8. pantā nav nepieciešami vārdi "normatīvajos aktos noteikto". Prasības var noteikt tikai normatīvie tiesību akti. Ja likumprojekts attiektos uz individuālajiem tiesību aktiem, tad tas ir īpašs izņēmuma gadījums un projektā būtu tiešā tekstā jānorāda attiecīgie tiesību akti.
Savukārt likumprojekta 9. pantā vārdi "minētajiem pārkāpumiem" izsakāmi vienskaitlī. Formāli tas ir viens plaša satura pārkāpums. Tāpat likumprojekta anotācija nav pamatojuma, kāpēc ir izvēlēta tieši šāda kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.
 

-

Norādām, ka administratīvās atbildības regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un harmoniskam. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52).
Domājams, ka kara upuru apbedījumu saglabāšana un aizsardzība principiāli neatšķiras no jebkura apbedījuma saglabāšanas un aizsardzības (lai arī ko ar šiem terminiem saprastu). Tas nozīmē, ka vispirms ir jāizpēta pašreizējā situācija, tostarp atbildības regulējums, kas attiecas uz apbedījumu jomu. Piemēram, Krimināllikuma 228. pantā ir noteikta kriminālatbildība par kapa un līķa apgānīšanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un papildināt anotāciju ar šīs izpētes rezultātu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka ne no likumprojekta satura, ne no  anotācijas nav iespējams konstatēt, kādi tieši varētu būt iespējamie administratīvie pārkāpumi (vienlaikus skatīt iebildumu par pilnvarojošām normām). Līdz ar to ir precizējams likumprojekts un papildināma anotācija.


 

-

Likumprojekta 3. panta pirmajā daļā paredzēts, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija. Tomēr likumprojektā nav noteikts tās sastāvs, kā arī juridiskais statuss. Vien no likumprojekta 3. panta ceturtās daļas izriet, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanu varētu deleģēt biedrībai vai nodibinājumam. Tanī pašā laikā komisijai ir piešķirtas plašas tiesības. Piemēram, šī komisija var "dot norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu uzturēšanu un saglabāšanu". Nav saprotams, kāds ir šo norādījumu juridiskais raksturs un kā tie ietekmē iespējamo administratīvo atbildību.
Vēršam uzmanību, ka īpaši sarežģīta situācija ir tad, ja blanketā norma norāda uz administratīvajiem aktiem vai citiem individuāliem tiesību normu piemērošanas aktiem. Piemēram, atbildību nebūtu pieļaujams paredzēt par rīcību, "pārkāpjot atļaujā paredzētos nosacījumus". Ja šādi nosacījumi nav minēti likumā, tad iestādei tiek piešķirta tik liela rīcības brīvība, ka patiesībā pārkāpumu noteiks nevis likumdevējs, bet gan iestāde. Nav pietiekama soda piedraudējuma vispārīga sasaiste ar saturiski sīkāk neprecizētiem administratīvo aktu vai citu tiesību aktu pārkāpumiem (Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.).
Tāpat, ja atbildība paredzēta ne tikai par ārējo normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem, tad tam pārkāpuma pazīmēs jābūt tieši norādītam.
Lūdzam izvērtēt minētos apsvērumus un atbilstoši precizēt likumprojektu un anotāciju.
 

-

Nav saprotams, vai likumprojekta 8. pantā ir ieviesusies kļūda vai arī tiešām ir plānots paredzēt administratīvo atbildību par kara upuru apbedījumu saglabāšanu. Likumprojekta 2. pantā noteiktais likuma mērķis ir "nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā esošo kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu". Līdz ar to lūdzam izvērtēt minēto un atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Likumprojekta 8. pantā paredzēta administratīvā atbildība par "normatīvajos aktos noteikto kara upuru apbedījumu saglabāšanu un aizsardzības prasību nepildīšanu". Tomēr nav skaidrs šā pārkāpuma patiesais saturs, kā arī pastāv šaubas par tā atbilstību administratīvās atbildības sistēmai.
Likumprojekta III nodaļas nosaukumā un 8. pantā ir nošķirti divi regulējamie jautājumi – "kara upuru apbedījumu saglabāšana" un "kara upuru apbedījumu aizsardzība". Līdzīgi šādas pašas vārdiskās izteiksmes ir paredzētas kā administratīvā pārkāpuma pazīmes, proti, "kara upuru apbedījumu saglabāšanas prasību nepildīšana" un "kara upuru apbedījumu aizsardzības prasību nepildīšana".
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nepieciešama tāda tiesību sistēma, kas personai dod iespēju noskaidrot, kāda veida uzvedību likums prasa, tostarp krimināltiesību normās jābūt skaidri un paredzami noteiktam, kāda veida darbība vai bezdarbība ir atzīstama par krimināli sodāmu un kāds sods par to piemērojams (Satversmes tiesas 2020. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01 14. punkts). Tas pats attiecināms uz administratīvajiem pārkāpumiem.
Izvērtējot likumprojekta saturu, nav skaidri saprotams, par kādiem tieši pārkāpumiem varētu būt piemērojama administratīvā atbildība. Likumprojekta II nodaļā ir regulēta kara upuru apbedījumu [saglabāšanas] organizēšana, reģistrācija, uzturēšana, aizsardzība un pārapbedīšana. Šķietami termins "saglabāšana" ir visai plašs un kaut kā mijiedarbojas ar pārējiem šeit minētajiem terminiem. Tomēr likumprojektā tiek arī krasi nošķirta "uzturēšana" un "saglabāšana" (piemēram, likumprojekta 5. pants). Savukārt "kara upuru apbedījuma vietu aizsardzība" ir regulēta likumprojekta 6. pantā. Šajā pantā ir noteikti pienākumi gan privātpersonām, gan Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijai.
Tāpat jāievēro, ka administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā). Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat jāvērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.
Līdz ar to lūdzam izvērtēt visu iepriekš minēto un atbilstoši precizēt likumprojekta 8. pantā paredzēto pārkāpumu pazīmes, skaidri un nepārprotami atspoguļojot pārkāpumus.
 

-

Lūdzam precizēt pārejas noteikumu 3. punktu, jo tajā ir ietverta nepareiza  atsauce uz likumprojekta 7. panta otro daļu.
Tāpat lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par pārejas noteikumu 1. punkta izpildes nodrošināšanu, proti, kādas tieši ziņas par kara upuru apbedījumiem, kas apzināti līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim ir jāsniedz un kādā formātā.
Vienlaikus ir precizējams arī pārejas noteikumu 2. punkts, jo nav saprotams, kam fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu, lai tos iekļautu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Tāpat vēršam uzmanību, ka šī likumprojekta ietvaros var noteikt datu iesniegšanu Reģistrā, ne datu iesniegšanas termiņu ATIS. Datu iesniegšanas termiņi ATIS tiek noteikti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā.

-

Saskaņā ar likumprojekta spēkā stāšanās normu, tas stāsies spēkā  2023. gada 31. janvārī. Savukārt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu to iekļaušanai ATIS līdz 2023. gada 28. februārim. Vēršam uzmanību, ka lai nodrošinātu pilnvērtīgu datu ieguvi par personu īpašumā esošajām kara upuru kapsētām un kapavietām nepieciešams nodrošināt potenciāli iespējamo zemes īpašnieku savlaicīgu informēšanu par iespēju sniegt šādu informāciju, kā arī veidu un kārtību, kā to varēs izdarīt, jo viens mēnesis no likuma spēkā stāšanās laika ir pārāk īss laika posms, kurā visi zemes īpašnieki spēs gan iepazīties ar jauno tiesisko regulējumu, gan apzināt un iesniegt nepieciešamo informāciju ATIS.
Papildus minētajam, vēršam uzmanību uz to, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 10. pants nosaka datu sniedzēja pienākumus attiecībā uz datu iesniegšanu ATIS pārzinim, kas atšķiras no likumprojektā noteiktajiem. Ievērojot minēto, lūdzam saskaņot likumprojektu ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma normām, kā arī nodrošināt datu sniedzējiem saprātīgu termiņu, kurā tiem būs iespēja iesniegt nepieciešamos datus (vienlaikus skatīt arī citus iebildumus, kas attiecas uz ATIS).

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšpunktā sniegto informāciju par likumprojekta spēkā stāšanās termiņu, jo likumprojektā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2023. gada 31. janvārī. Ja tiek norādīts konkrtēts spēkā stāšanās datums, tad anotācijā ir jāsniedz pamatojums.

-

Saistībā ar iebildumu pie projekta 1. panta 4. punkta, ja tiek lemts kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu noteikt kā apgrūtināto teritoriju, kurai uz likuma pamata tiks noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, tad būs nepieciešams ieviest jaunu apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma apgrūtinājuma klasifikātora kodu. Pamatojoties uz to, Valsts zemes dienestam varētu būt nepieciešams veikt izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nodrošinot tās atbilstību noteikumiem Nr. 61.
Prognozējamās izmaksas informācijas sistēmu izmaiņu gadījumā ieviešot jaunu klasifikatoru, Tieslietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" Valsts zemes dienestam nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums būtu11 829 euro apmērā: 
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: Informācijas sistēmu uzturēšana "EKK 2250": Programmatūras izstrādes darbi 454,96 euro ārpakalpojuma cilvēkdienas likme x 26 cilvēkdienas = 11 829 euro.
Finansējuma sadalījums ir norādīts indikatīvi un var mainīties projekta pasākuma ieviešanas gaitā atbilstoši projekta stāšanās spēkā gadam un finansējuma piešķiršanas gadam.
 

-

Lūdzam anotācijā iekļaut soda veida un apmēra izvēles pamatojumu par katru pārkāpumu.

Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.
Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52).
Ja likumprojektā ir paredzēta iespēja piemērot brīdinājumu, tad īpašs naudas soda minimālais apmērs nav paredzams. Pretējā gadījumā veidojas neracionāla pieeja, ka pārkāpuma smagumam atbilstošs soda veids ir vai nu brīdinājums, vai arī naudas sods uzreiz 20 vai 200 naudas soda vienību apmērā. It kā šķietami nebūtu vispār iespējami pārkāpumi, kuru smagumam atbilstošs soda apmērs varētu būt naudas sods līdz, piemēram, minētajam 20 naudas soda vienībām.


 

-

Anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Ir iekļaujams vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums atbilstoši pašreizējai situācijai: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.). Kā norādījis Senāts, lietās par pienākuma nepildīšanu, kas ir uzlikts ar administratīvo aktu, šā pienākuma izpildi būtu jācenšas panākt, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus (piemēram, piespiedu naudu), nevis piemērojot administratīvo atbildību. Administratīvās atbildības piemērošana minētajos gadījumos neveido saturiski un loģiski vienotu procesu, tādējādi apdraudot tiesisko noteiktību un skaidrību (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 15. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-946/2019 6. punkts).
Kamēr nav pieejams iepriekš minētajām prasībām atbilstošs administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru pārkāpumu, tikmēr nav iespējams pienācīgi izvērtēt, vai administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama konkrētajā gadījumā. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu.



 

-

Ņemot vērā, ka šis ir jauns likumprojekts, lūdzam atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" prasībām detalizētāk veikt tā ietekmes izvērtējumu un pilnīgāk aizpildīt anotācijas sadaļu "Risinājuma apraksts", kā arī citas sadaļas,  jo likumprojekts paredz virkni prasību un ierobežojumu, kuriem anotācijā nav skaidrojuma (pamatojuma).  Anotācijā ir jābūt sniegtam skaidrojumam regulējuma nepieciešamībai (mērķis un būtība), kā arī par tā izpildes nodrošināšanu. Piemēram, anotācijā ir sniegta informācija, ka vietējās pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas bez kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas, neveic kara upuru pārapbedījumus, renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī neierīko jaunas kara upuru apbedījuma vietas, bet nav sniegts pamatojums, kāpēc šāds regulējums nepieciešams.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.1. apakšpunktu, jo likumprojektam ir ietekme uz juridiskām personām. Attiecīgi ir aizpildāmi arī pārējie sadaļas apakšpunkti.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu.
Lūdzam precizēt anotācijas 2.1. apakšpunktu, jo anotācijā sniegtais ietekmes apraksts ir vispārīgs (īpaši, ja tiek izstrādāts jauns likumprojekts). Likumprojekts paredz virkni veicamo darbību attiecīgai mērķgrupai, piemēram, fiziskām un juridiskām personām jānodrošina kara upuru kapsētu un kapuvietu uzturēšana, jāsniedz informācija kara upuru reģistram u.c.  pienākumi. Attiecīgi ir sniedzams ietekmes apraksts par administratīvo slogu un atbilstības izmaksām.


 

-

Valsts zemes dienesta skatījumā pašvaldībai, fiziskai un juridiskai personai, kuru īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapavietas likumprojektā tiks uzlikts pienākums iesniegt datus gan kara upuru apbedījumu reģistram (likumprojekta 4. panta pirmā daļa), kas radīs finansiālu slogu, jo saskaņā ar likumprojektā noteikto terminu - kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir kara upuru apbedījumu vieta, kurai ir dabā noteiktas robežas, kas nozīmē, ka pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām jāveic apbedījumu teritorijas izpēte un uzmērīšana, lai noteiktu kara upuru kapsētas vai atsevišķas kapavietas robežu koordinātas un aizņemto platību.

Ņemot vērā, ka likumprojekta 5. panta otra daļa nosaka pienākumus pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, tad nepieciešams izvērtēt kara upuru kapsētas un atsevišķas kapavietas uzturēšanas un piekļuves nodrošināšanas izmaksas.

-

Lūdzam sniegt informāciju, vai Kara upuru apbedījumu reģistra uzturēšanai (izveidošanai) ir nepieciešami finanšu līdzekļi. Papildus anotācijā nav sniegta informācija, vai attiecīgais reģistrs  jau ir izveidots (lūdzam precizēt arī anotācijas 1. sadaļu un 7. sadaļu (atbilstības izmaksas)).

-

Vēršam uzmanību, ka, lai kara upuru apbedījuma reģistra datus Valsts zemes dienests varētu iekļaut ATIS, tiem jāatbilst Noteikumu Nr. 61 definētajām pamatprasībām – datiem jābūt vektordatos, Latvijas koordinātu sistēmā LKS92-TM, objektiem jābūt identificējamiem pēc ATIS koda un attēlotiem ar atbilstošu ģeometrijas tipu. Būs jāveic grozījumi Valsts zemes dienesta kompetencē esošajā likumā – Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā, papildinot ar jaunu datu sniedzēju, kas ATIS iesniegs datus no kara upuru apbedījumu reģistra. Attiecīgi grozījumi veicami arī Noteikumos Nr. 61. 
Līdz ar to anotācijas 4. sadaļa papildināma, ka Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju būs nepieciešams izstrādāt attiecīgos grozījumus.
 

-

Ja tiek izstrādāts likumprojekts, tajā var būt ietverts pilnvarojums (deleģējums) Ministru kabinetam izdot noteikta satura Ministru kabineta noteikumus. Pirmkārt, ir jāapsver, vai šāds pilnvarojums vispār ir vajadzīgs, vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Ja tomēr nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, tad anotācijas 4. sadaļā raksta pamatojumu šādai izvēlei, kā arī apraksta jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru. Papildus tam, ja likumprojektā tiek ierakstīts šāds deleģējums, ir lietderīgi jau šajā stadijā rūpīgi apdomāt, kā precīzi formulēt regulējamo jautājumu loku. Nereti tas ir noteikts pavirši, tādēļ vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas nav iespējams iekļaut projektā, jo to neparedz deleģējuma saturiskais tvērums. Savukārt, ja regulējamo jautājumu loks formulēts pārāk plaši, tad deleģējumu vēlāk nav iespējams izpildīt, un noteikumu saturs neatbilst deleģējumam (sk. Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā). Anotācijā ir jāiekļauj informācija par pilnvarojuma būtību, proti, pilnvarojuma mērķa, satura un apjoma izklāsts. Pirms pilnvarojuma ietveršanas normatīvā akta projektā būtībā ir nepieciešams konstatēt izstrādājamo noteikumu galvenos regulējamos jautājumus (piemēram, kas ietilpst "kārtībā", kādus procesa posmus nepieciešams regulēt). Citiem vārdiem sakot, jāspēj izveidot attiecīgā noteikumu projekta satura rādītāju, galveno tēžu sarakstu.
Līdz ar to lūdzam atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmes 2020. gada 22. oktobra protokolā Nr. 2. paredzētajam aizpildīt anotācijas 4. sadaļu ar informāciju, vai pilnvarojošā norma ir izvērtēta atbilstoši Satversmes tiesas noteiktai metodei, kā arī skaidrot likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu.

-

Anotācijas 1. sadaļā ir sniegta informācija, ka Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi par kara upuru apbedījumu vietu saglabāšanu, t.i. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem. Lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, sniedzot informāciju par likumprojekta atbilstību starptautiskajām saistībām.

-

Lūdzam izvērtēt sabiedrības līdzdalības pietiekamību projekta izstrādē. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  7. punktam sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus. Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. 
Līdz ar to lūdzam sniegt informāciju, vai ir apzināts visas sabiedrības mērķgrupas, kas ir minētas anotācijas 2. un 7. sadaļā, viedoklis un tās atbalsta likumprojektā paredzēto. Piemēram, nav sniegta informācija par pašvaldībām.

-

Lūdzam sniegt informāciju, vai Brāļu kapu komiteja atbalsta likumprojektā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā likumprojekts ietekmēs katru institūciju. Tāpat lūdzam precizēt anotācijas 7.1. apakšpunktu, jo likumprojekts ir attiiecnāms arī uz pašvaldību policiju, Valsts policiju,  Brāļu kapu komiteju, Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisiju, pašvaldībām, Valsts zemes dienestu.
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. Likumprojekts paredz virkni veicamo darbību, kā arī var radīt atbilstības izmaksas.

-

Lūdzam izvērtēt, vai minētais apakšpunkts nav aizpildāms saistībā ar Kara upuru reģistru.

-

Lūdzam izvērt nepieciešamību svītrot likumprojektā (vietās, kur tas iespējams) vārdus "Latvijas Republikā", jo likumprojekta piemērošanas vieta ir Latvija. Līdz ar to tas normatīvajā aktā nav īpaši jāizceļ.

-

Ierosinām atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām pārstrukturēt likumprojekta nodaļu nosaukumus šādā redakcijā:
"          I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI"

-

Ierosinām vārdu "lēmumus" aizstāt ar vārdu "lēmumu" pēc analoģijas ar likumprojekta 3. panta trešās daļas 5. punktu.

-

Ierosinām svītrot vārdus "kuru īpašumā (valdījumā) atrodas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas", jo minētais dublē (jau izriet) no likumprojekta 5. panta pirmās daļas.

-

Ierosinām redakcionāli precizēt regulējumu, jo tas gramatiski nav pareizs.

-

Ierosinām svītrot vārdu "viņuprāt", jo tas ir lieks.

-

Lūdzam minēto informāciju ietvert pie 6.3. apakšpunkta.

-