Atzinums

Attiecībā uz 10.sadaļā “Turpmākā darbība” minēto 4.uzdevumu “Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim jāturpina sarunas ar speciālās izglītības iestāžu dibinātājiem un jāizvērtē to administratīvajā teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu turpmākās attīstības iespējas”, ieteicams izvērtēt iespēju katrā plānošanas reģionā saglabāt vismaz vienu metodisko centru, kas nepieciešamības gadījumā varētu sniegt konsultatīvu un metodisku atbalstu vecākiem, bērniem un izglītības iestādēm.

-

Attiecībā uz 9.sadaļā minēto 8)kritēriju, ka speciālās izglītības iestādē jau pirms finansējuma saņemšanas jābūt nodrošinātai atbilstošai materiāltehniskajai bāzei, ieteicams šo kritēriju pārskatīt/precizēt, jo 4.2.1.3. pasākums paredz materiāltehniskās bāzes uzlabošanu.

-

Attiecībā uz 9.sadaļā izteikto, ka IZM ir izstrādājusi kritēriju projektu, kas, lai pretendētu uz minēto ES fondu finansējumu, novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu ņemami vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu, ieteicams pārskatīt/precizēt 4)kritēriju, ka speciālās izglītības iestādē jau pirms finansējuma saņemšanas jābūt nodrošinātai pilnai vides pieejamībai, jo 4.2.1.3. pasākums paredz arī infrastruktūras uzlabošanu.

-

Attiecībā uz ziņojuma 9.sadaļā izteikto vajadzību attīstīt profesionālās pamatizglītības programmu vai arodizglītības programmu piedāvājumu, ieteicams veidot sistēmu, kurā jaunietim ir iespēja apgūt pēc iespējas plašāku profesiju klāstu pamatskolas vai vidusskolas posmā, neaprobežoties ar tipiskām pavāra palīga vai kokapstrādes palīga profesijām, bet vairāk izpētīt jaunieša spējas, intereses, radošumu un paredzēt kvalitatīvu karjeras izglītības pakalpojumu nodrošināšanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

-

Ziņojuma 6. pielikumā nepieciešams labot novada nosaukumu “Viduskurzemes novads”, izsakot šādā redakcijā “Kuldīgas novads”, attiecīgi mainot arī skolas nosaukumu.

-

Ieteicams papildināt ziņojumu ar šādu tekstu:
“Izglītojamajiem ar garīgas veselības traucējumiem neiroloģiskās dabas traucējumu dēļ lielas grūtības sagādā sociālā integrācija. Bērniem un pusaudžiem ar šiem traucējumiem ir lielas grūtības ievērot noteikumus, respektēt citu tiesības, izrādīt empātiju un rīkoties sociāli pieņemamā veidā. Lai pilnvērtīgi realizētu speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem un veiktu nepieciešamo  korekciju un profilaksi, nepieciešamas pastāvīgas konsultācijas ar bērnu psihiatru un speciālistiem.
Uzvedības traucējumu korekcijai nepieciešamo psihoterapiju un psiholoģisko rehabilitāciju, farmokoterapiju un uz pierādījumiem balstīto intervenci pašvaldībās nodrošina pamatskolas-attīstības centri, kuros strādā pedagogi, speciālisti un psihologi, kā arī ārsts psihiatrs, kurš specializējas ne tikai bērnu emocionālo un uzvedības traucējumu diagnostikā, bet arī ārstēšanā un profilaksē.
Nenodrošinot ārsta psihiatra un citu speciālistu nepieciešamo atbalstu, var tikt apdraudēta pārējo izglītojamo veselība un drošība. Rezultātā var novest pie tā, ka izglītojamajiem ar 57.koda programmu būs nepieciešams nodrošināt mācību procesu mājās, kas neveicina viņu integrāciju sabiedrībā.”

-

Ziņojuma 30.lpp. nepieciešams labot skolas nosaukumu “Rēzeknes novada pamatskola - attīstības centrs”, izsakot šādā redakcijā “Rēzeknes pamatskola - attīstības centrs”.

-

Norādām, ka reorganizācijas plāns būtu jāizstrādā katrai skolai vai jāsagatavo skaidrs un detalizēts apraksts par katru skolu, nevis kopīgi secinājumi, kā tas ir norādīts ziņojuma 28.lpp. Skolu slēgšanai par galveno kritēriju būtu jāizvirza bērnu labāko interešu ievērošana, sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām jāsagatavo piedāvājums katrai konkrētai ģimenei, kas, ņemot vērā rūpes par bērniem ar invaliditāti, jau tā ir pakļauti lielai spriedzei un izaicinājumiem.

-

Ziņojuma 9. sadaļā iekļauti priekšlikumi ilgtspējīga speciālās izglītības iestāžu tīkla veidošanai atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām. Ziņojumā nav iespējams pārliecināties, ka patiešām būtu izvērtētas bērnu patiesās vajadzības, jo nav atsauces ne uz vecāku veiktām aptaujām, ne uz bērnu vajadzību izvērtējumu, kā arī nav sniegti priekšlikumi, kurās skolās izglītojamie varēs turpināt izglītības ieguvi skolas slēgšanas gadījumā.

-

Daudzviet ziņojumā trūkst konsekvences un pamatojuma piedāvātajiem risinājumiem, jo, piemēram, attiecībā uz Gaujienas pamatskolu ziņojumā ir izteikta kritika, vienlaikus IZM, izvērtējot Smiltenes novada speciālās izglītības iestāžu darbību, saskata, ka Gaujienas pamatskola būtu attīstāma, bet Smiltenes novada speciālās pamatskolas darbība būtu pārtraucama. Šajā gadījumā nav skaidrs arī tas, kur turpinās izglītoties bērni, kas šobrīd apgūst izglītību Smiltenes novada speciālajā pamatskolā. Cik var noprast no ziņojuma, Gaujienā mācas 27 izglītojamie, kamēr Smiltenes novada speciālajā pamatskolā – 80.

-

Ziņojumā norādīts, ka "Daļā speciālās izglītības iestāžu internāta pakalpojumus izmanto bērni, kuriem ārpusģimenes aprūpe nodibināta audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas nozīmē pat trīskāršu valsts finansējuma piešķiršanu un tā nelietderīgu izmantošanu. Piemēram, bērni, kuriem ir nodibināta ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē, izmanto internāta pakalpojumus Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolā, Smiltenes novada Gaujienas pamatskolā, Smiltenes novada speciālajā pamatskolā, Ventspils novada Annahites pamatskolā, u.c.". Diemžēl ziņojumā nav sniegti konkrēti ieteikumi, kā šo risināt, jo, nolikvidējot šīs skolas, pastāv risks, ka vēl daļai ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem,  visticamāk, būs objektīva nepieciešamība izmantot internātu.

-

Ziņojumā būtu aktualizējams jautājums par vides pieejamību vispārizglītojošās skolās – vai skolas šobrīd ir gatavas bērnu integrācijai un iekļaujošās izglītības nodrošināšanai.

-

VARAM saskaņo informatīvo ziņojumu un tam pievienoto protokollēmumu bez iebildumiem, vienlaikus, ņemot vērā plānošanas reģionu viedokļus, izsakam šādus priekšlikumus:

Informatīvajā ziņojumā nolasāms mērķis veidot speciālās izglītības iestādes (turpmāk – SII), kurās ir vismaz 100 audzēkņi, tomēr liela skola ne vienmēr nozīmē, ka tas ir atbilstoši konkrētu bērnu vajadzībām. Ziņojumā secināts, ka speciālistu trūkst, vienlaikus nav sniegti ieteikumi, kā šo izaicinājumu pārvarēt. Tas pats būtu attiecināms uz atbalsta personāla pieejamību skolās, kurās plānots integrēt/iekļaut bērnus, kas šobrīd apmeklē SII, bet nākotnē varētu turpināt izglītības ieguvi vispārizglītojošā skolā. Ziņojumā būtu jāizvērtē, cik daudz nepieciešams atbalsta personāls, lai integrētu/iekļautu bērnus, un kā plānots to piesaistīt.

-