Atzinums

Labdien,
iepazīstoties ar MK noteikumu projekta "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" jaunāko versiju, ir viens būtisks iebildums, kurš attiecas uz Projektā ietverto aprēķina komponentes „Alga” jauno definīciju. Iepriekšējā redakcija ir papildināta ar sadaļu
- „kā arī profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti – augstskolas noteikto pētniecības  pienākumu % (procentuālajā) apmērā no kopējiem pienākumiem”.

1) Ir aicinājums atgriezties pie iepriekšējā projekta versijas, kur šāds papildinājums nebija, jo jauninājums būtiski maina gan šo projektu, gan arī nosacījumus, kas ir spēkā esošajos bāzes finansējuma noteikumos.

Augstākās izglītības iestādēs akadēmiskais personāls saņem finansējumu arī tā zinātniskajai darbībai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu nr.
994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 7. punktu. Turklāt, balstoties uz Augstskolu likuma regulējumu, akadēmiskais personāls, kurš veic pētniecisko darbību, vienlaikus var būt ievēlēts arī kā, piemēram, vadošais pētnieks vai pētnieks (Augstskolu likuma 26. panta 7. punkts).

Nav korekta situācija, kad akademiskais personāls, kuram ir nodalīta arī slodze (un atalgojums) kā, piemēram, pētniekam, kuras ietvaros tiek veikta zinātniskā darbība, papildus tam vēl arī tā pedagoģisko slodzi, piemēram, kā docentam, procentulā daļā (ko brīvi nosaka pati augstskola) tiek saistīta ar zinatniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinu.
Faktiski veidojas "dubultfinansējums".

Nav godīgi, ja augstskolas akadēmiskais personāls, kurš visu savu zinātnisko darbību veic kādā zinatniskā institūtā, bet augstskolā tikai pasniedz lekcijas (un tādu ir daudz gadījumu!), tiek izmantots par bāzes finansējuma iegūšanas avotu augstskolai. No zinātnisko institūtu viedokļa, tas var radīt motivāciju ierobežot tiesības saviem darbiniekiem veikt mācību darbu augstskolās, kas nekādi neveicināti augstskolu attīstību un integrāciju ar vadošiem zinatniskiem institūtiem!

Nav saprotams, kāpēc augstkolai no zinātniskās darbības bāzes līdzekļiem pienāktos aprēķināt finansējumu par lektoriem, kuri pasniedz tikai lekcijas un nav nekādi saistīti ar zinātni, piemēram koledžu līmeņa studijās, talākizglītības studijas u.c. (šie līmeņi nav sasitīti ar zinatnisko darbību un liela daļa strādā ikdienā citās darbavietās, bet augstskolā tikai lasa lekcijas).

2) kā kompromisa variants ar augstskolām varētu būt, ka tiek saglabāta esoša kārtība, kas šo "papildus" finasējuma aprēķinu attiecina tikai uz profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem, kuri veic zinātnisko darbību, nosakot, ka tiek ņemta vērā viena astotā daļa no to slodzes.
 

-