Atzinums

Tieslietu ministrija augsti novērtē sabiedrības līdzdalības veicināšu politikas izstrādē. Sabiedrības līdzdalības veicināšana demokrātiskā valstī ir pašsaprotama un nepieciešama, tā sekmē politikas izstrādi un realizēšanu sabiedrības interesēs. Vienlaikus tā palīdz saskaņot un līdzsvarot sabiedrības dažādās intereses, lai pēc iespējas nonāktu pie labākā rezultāta visai sabiedrībai kopumā. Sabiedrības līdzdalības realizācija prasa patērēt laiku un resursus, lai to realizētu, vienlaikus iegūstot informāciju par mērķgrupu vajadzībām un informētību par valsts pārvaldes procesiem, kas ilgtermiņā veicina savstarpēju uzticēšanos un kvalitatīvāku politikas izstrādi.
Vienlaikus Tieslietu ministrija vēlas norādīt uz iespējamiem uzlabojumiem, kuri būtu izvērtējami un iespēju robežās ņemami vērā, lai veicinātu racionālu, efektīvu un abpusēji ērtu sabiedrības līdzdalības procesa izveidi, nevairojot administratīvo slogu un lēmumu pieņemšanas procesa smagnējumu.
Lai sabiedrības līdzdalības procesu veidotu konstruktīvāku un caurspīdīgāku, lūdzam precizēt noteikumu projektu, nosakot precīzāku sabiedrības pārstāvju iebildumu iesniegšanas kārtību. Vienlaikus lūdzam papildināt noteikumu projektu ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 68. punktam līdzīgu normu, ietverot sabiedrības līdzdalības pārstāvju tiesības tiesību akta projekta atkārtotās saskaņošanas laikā izteikt iebildumus par precizēto tiesību akta projektu.
Vēršam uzmanību, ka anotācijā sniegtā informācija, kā arī problēmas apraksts ir sniegts tikai no viena skatu punkta. Nav sniegts problēmas apraksts un kāpēc esošā kārtība nedarbojas, tieši no valsts pārvaldes iestāžu skatu punkta. Lūdzam papildināt anotāciju.

-

Noteikumu projekta 1.punkts ir pretrunā ar projekta 11.punktu. Noteikumu projekta 1.punktā iekļauts tiesību akta tvērums. Savukārt 11.punktā ietverts, ka sabiedrības līdzdalības iespējas nodrošina ne tikai projekta izstrādes procesa stadijās, bet arī īstenošanas procesa stadijās. Līdz ar to lūdzam precizēt 11.punktu atbilstoši tiesību akta tvērumam.

-

Norādām, ka Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 3.punkts nav pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, ņemot vērā, ka šajā normā ir uzskaitīti piemēri formālām sabiedrības grupām. Tai pat laikā vēršam uzmanību, ka arodbiedrības arī ir biedrības. Izslēdzot darba devēju organizācijas, bet neizslēdzot arodbiedrības no uzskaitījuma, var rasties neizpratne par šādu piemēru uzskaitījumu, ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu. Savukārt attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, nav saprotams, kāpēc tās tiek svītrotas no uzskaitījuma, ņemot vērā, ka tās nav biedrības. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 3.punktu un anotācijā iekļauto skaidrojumu.

Sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas) un neformālās (piemēram, nereģistrētas iniciatīvu vai iedzīvotāju grupas, interešu apvienības, kopienas) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas (turpmāk – sabiedrības pārstāvji). Īstenojot sabiedrības līdzdalību, atbilstoši iespējām ņem vērā sabiedrības pārstāvju specifiskās vajadzības, viedokļus un intereses.

Noteikumu projekta 4.punkts paredz, ka institūcija sabiedrības līdzdalības kārtību piemēro attīstības plānošanas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu izstrādē. Šobrīd Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punkts paredz, ka institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību arī to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Anotācijā ir sniegta informācija, ka vienlaikus plānots noteikt rīcību situācijā, ja attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas (piemēram, tiek precizēta informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām). Noteikumu projekta 4.punktā ietverts, ka šādā gadījumā institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā vai tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā). Ievērojot minēto, lūdzam noteikumu projektā skaidri definēt gadījumus (kritērijus), kad sabiedrības līdzdalība netiek rīkota (vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgā informācija tiek iekļauta arī vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā).

-

Projekta 4. punktā noteikts institūcijas pienākums atbilstoši iespējām sabiedrības līdzdalības kārtību piemērot arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos. Skaidrības nodrošināšanai, lūdzam anotācijā skaidrot, kas atbilstoši 4. punktā noteiktajam iestādei ir jāņem vērā, lai izvērtētu tās iespējas piemērot sabiedrības līdzdalības kārtību citos procesos, kādas tieši iespējas iestādei ir jāizvērtē.

-

Aicinām svītrot 4.punktā iekļauto prasību piemērot šajos noteikumos noteiktās prasības publiskā finansējuma plānošanā. Vēršam uzmanību tam, ka valsts budžeta izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā noteic Likums par budžetu un finanšu vadību. Tāpat minētajā likumā ir dots deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas grafiku (turpmāk - grafiks).
Ministru kabinets katru gadu apstiprina grafiku, paredzot konkrētu termiņu katram budžeta likumprojekta sagatavošanas pasākumam. Piemēram, priekšlikumu par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu iesniegšanai Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā parasti tiek atvēlētas divas nedēļas, kas ir ļoti īss termiņš priekš informācijas sagatavošanas pašā nozares ministrijā. Tiesību akta projekta anotācijā nav sniegts skaidrojums par to, kādā veidā būtu risināms jautājums par papildus laika resursu nepieciešamību grafikā minēto pasākumu izpildei. No tiesību akta projekta anotācijas problēmas apraksta izriet, ka sabiedrība no institūcijām sagaida iespējas iesaistīties dažādu jomu reformu iniciēšanā, kā arī publiskā finansējuma plānošanā pēc iespējas agrīnākā stadijā, kad vēl ir iespējams noteikt reformas virzienu vai publiskā finansējuma ieguldīšanas mērķus. Skatoties no grafikā iekļauto pasākumu satura, ir jānorāda, ka ikgadējā budžeta izstrādāšanas un apstiprināšanas process nevar tikt uzskatīts kā finansējuma plānošanas agrīnākā stadija. Attīstības virzienu un politiku mērķu un tiem paredzēto finansējuma plānošana notiek attīstības plānošanas dokumenta izstrādes laikā, un tajā sabiedrības pārstāvjiem  tiek nodrošinātas līdzdalības iespējas. 

-

Lūdzam precizēt projekta 6.punktu. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kāpēc ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība ierobežota tikai ar valsts drošības apdraudējumu. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības mērķis nav tikai valsts drošības aizsardzība, bet arī, piemēram, komercnoslēpuma aizsardzība, personas datu aizsardzība, aizsardzība pret iestādes darbības apgrūtināšanu u.c. Precizējot projekta 6.punkta redakciju, lūdzam vērtēt, vai šādiem projektiem būtu jānodrošina konsultācijas ar ieinteresētajām sabiedrības grupām, jo nav iespējams izvērtēt, vai dotajā brīdī šāda grupa neapdraud valsts drošību vai citas aizsargājamas intereses.

-

Nav saprotams, uz kādām institūcijām attiecināms 7.punkta pirmais teikums. Ar institūciju projekta 1.punktā tiek apzīmēta valsts un pašvaldību institūcija. Ja šis regulējums attiecas arī uz tiešās valsts pārvaldes iestādēm, lūdzam to precizēt, jo, izveidojot un lietojot TAP portālu, nav saprotams, kāpēc šādas informācijas ievietošana būtu jādublē arī institūciju tīmekļvietnēs, kas uzliek arī papildu administratīvo slogu.
Projekta 7.punktā ietverts, ka paziņojums par līdzdalības iespējām izplatāms arī citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju. Vēršam uzmanību, ka šāda informācijas dubultošana rada nesamērīgu administratīvo slogu.
Lūdzam rast iespēju precizēt normu, ka šāda prasība nav ar obligātu raksturu, un novērš informācijas dubultu izplatīšanu. Minētais attiecināms arī uz projekta 8.punktu un 16.3.apakšpunktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, vai tiesību akta projektam ir aizpildāma anotācija vai arī apkopojums par sabiedrības pārstāvju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem. Lūdzam regulējumu precizēt, veidojot tā, lai tas neradītu lieku administratīvo slogu, proti, ka projekta sagatavotājam informācija par  sabiedrības līdzdalību un sasniegtajiem rezultātiem nav jādublē vairākos dokumentos.
Piemēram, ar mērķi atvieglot tiesību aktu projektu sagatavošanu un virzību, kā arī sabiedrības līdzdalības rezultātu pārskatāmību, lūdzam izvērtēt iespēju noformēt sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopojumu (17. punkts), kā atsevišķu dokumentu, nevis pievienot dažādus (9.punktā) uzskaitītos dokumentus atkarībā no projekta veida.
Lūdzam skaidrot saņemto sabiedrības priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas publiskošanas veidu. Vienlaikus norādām, ka tas rada ievērojamu administratīvā sloga palielināšanu un procesa palēnināšanas risku.
 

-

No noteikumu projekta secināms, ka arī ministriju virzītos tiesību aktu projektos tām būs pienākums ievērot noteikumu projekta regulējumu, kas paredz sabiedrības līdzdalības rezultātus atspoguļot priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai.
Jāvērš uzmanība, ka Saeimas kārtības ruļļa 95. panta pirmajā daļā ietverts plašs to subjektu loks, kuri ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus Saeimai par konkrētu likumprojektu. Vienlaikus Saeimas kārtības rullis neparedz, piemēram, Ministru kabineta locekļu tiesības ietekmēt likumprojektu izskatīšanas procedūru Saeimā. Šādas tiesības ir ekskluzīvi vienīgi pašam likumdevējam.
Līdz ar to ir radīta situācija, kur, tai skaitā ministrijām, būs pienākums ievērot noteikumu projekta 9.3. apakšpunktā noteiktās prasības, taču faktiski šo pienākumu nebūs iespējams izpildīt.
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas ieskatā minēto izpildes neiespējamību nerisina arī noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādītā sasaiste ar Interešu pārstāvības atklātības likuma normām. Jo īpaši lūdzam ņemt vērā, ka minētais likums jau paredz pienākumu lietot interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu, kā rezultātā publiskās varas pārstāvim var tikt radīts dubults pienākums veikt vienu un to pašu darbību, tādējādi nepamatoti izlietojot valsts pārvaldes resursus divkārši.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 9.3. apakšpunktu vai arī to precizēt tādējādi, lai minētā norma būtu faktiski izpildāma un neradītu divkāršu valsts resursu patēriņu.

-

Ņemot vērā, ka projekta 10.punktā tiek dublēts Iesniegumu likuma regulējums, kas nodrošina privātpersonas iesaisti valsts pārvaldes procesos, lūdzam svītrot projekta 10.punktu.

-

Projekta 11.punkta ievaddaļu lūdzam izteikt sekojošā redakcijā: “Sabiedrības līdzdalības iespējas nodrošina šādās stadijās:”, ņemot vērā, ka šobrīd ievaddaļā lietotā izstrādes stadija ir tikai viena no apakšpunktos uzskaitītajām stadijām, nevis visas apakšpunktos uzskaitītās stadijas ir izstrādes stadija.

Sabiedrības līdzdalības iespējas nodrošina šādās stadijās

Lūdzam projekta 11.punktā svītrot sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu attiecībā uz projekta īstenošanas procesa stadiju, jo, ņemot vērā projekta nosaukumu "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā", tas pārsniedz deleģējuma robežas.

-

Lūdzam svītrot atsauci iekavās uz problēmu un vajadzību konstatēšanu, jo minētais nosacījums nav izpildāms. Sabiedrības līdzdalības iespēju var nodrošināt jau pēc tam, kad problēma un vajadzība ir konstatēta un ir nepieciešams tās risinājums, nevis vēl pirms problēma un vajadzība ir radusies jeb konstatēta.   

-

Projekta 14. punktā paredzēta sabiedrības pārstāvju iesaiste starpinstitūciju darba grupās, konsultatīvajās padomēs, uzraudzības padomēs vai domnīcās, tai skaitā to izveidošanas procesā. Lūdzam precizēt 14.punktu, lai izprastu, vai un kā  projektā paredzētais attiecināms uz jau līdz projekta spēkā stāšanās brīdim izveidotajām darba grupām, padomēm.

-

Attiecībā uz projekta 14.1. apakšpunktu anotācijā nav sniegts skaidrojums par atklāto procedūru sabiedrības pārstāvju izvēlei. Lūdzam skaidrot, vai atklātās procedūras nodrošināšana ir iestādes atbildība, kā arī to, vai iestādei ir pienākums izstrādāt kārtību (dokumentu), kas noteiks procedūru, kurā tiek izvēlēti sabiedrības pārstāvji. Vienlaikus vēršam uzmanību uz administratīvā sloga būtisku palielināšanu.

-

Lūdzam svītrot projekta 14.1.3.apakšpunktu, jo minētais neatbilst Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" 20.7.3.apakšpunktam. Tāpat vēršam uzmanību, ka abi Ministru kabineta noteikumi ir jāsalāgo, ņemot vērā TAP portāla ieviešanu.  Papildus anotācijā nav sniegts detalizēts pamatojums, kāpēc un kādā formātā būtu jāpublicē attiecīgi protokoli, jo līdz šim Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 8.punkts šādu prasību neparedzēja. Vienlaikus lūdzam izvērtēt regulējuma samērīgumu un lietderību, kas attiecas uz protokolu publicēšanu. Vēršam uzmanību, ka regulējums uzliks nesamērīgu administratīvo slogu institūcijai un minētais radīs apstākļus, ka attiecīgā projekta virzība prasīs ievērojami vairāk laika resursu. Arī "pastāvīgās darba grupas" ir svītrojams, jo, pirmkārt, attiecīgais apakšpunkts neatbilst 14.punkta ievaddaļai. Otrkārt, vēršam uzmanību, ka pastāvīgajās darba grupās ne vienmēr tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar tiesību aktu izstrādi vai grozīšanu. Darba grupās var tikt apspriesti tikai problemātiski jautājumi vai normatīvo aktu piemērošanas jautājumi, kuriem ne vienmēr gala rezultātā būs regulējuma izmaiņas.

-

Projekta 14.2.apakšpunkts paredz, ka iestāde var noteikt kritērijus, kādiem jāatbilst darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem. Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par kritērijiem, kādiem jāatbilst darba grupā, konsultatīvajā padomē, uzraudzības padomē vai domnīcā iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem, un objektīvajiem apstākļiem.

-

Lūdzam salāgot projektā paredzēto regulējumu ar anotācijā sniegto informāciju, kas attiecas uz TAP portāla lietošanu. Ņemot vērā TAP portāla mērķi - ieviest vienotu tiesību aktu projektu aprites un informācijas platformu, lūdzam nepalielināt administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm, nosakot kā obligātu informācijas izplatīšanu arī citos saziņas avotos. Šāda dubultas informācijas sniegšana nesasniegs savu mērķi un nebūs efektīva. Līdz ar to lūdzam precizēt 17.punktu, lai novērstu dubultu informācijas sniegšanu.

-

No projekta 2.pielikumā ietvertās tabulas nosaukuma izriet, ka apkopojuma tabula ir izmantojama ne tikai gadījumos, kad ir notikusi apspriede vai publiskā apspriešana, bet arī citos līdzdalības gadījumos. Arī projekta anotācijā norādīts, ka "projekta 2.pielikums strukturēts vispārīgāk, lai to būtu iespējams piemērot ikvienam līdzdalības procesam". Līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt projekta 17.punktu.

-

No projekta 2.pielikumā ietvertās tabulas nosaukuma izriet, ka apkopojuma tabula ir izmantojama ne tikai gadījumos, kad ir notikusi apspriede vai publiskā apspriešana, bet arī citos līdzdalības gadījumos. Arī projekta anotācijā norādīts, ka "projekta 2.pielikums strukturēts vispārīgāk, lai to būtu iespējams piemērot ikvienam līdzdalības procesam". Līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt projekta 17.punktu.

-

Projekta 9.punkts noteic, ka informāciju par notikušo sabiedrības līdzdalību un sasniegtajiem rezultātiem aktualizē katrā projekta virzības posmā un norāda attiecīgu informāciju. Savukārt projekta 17.punkts noteic, ka pēc katra projekta virzības posma publicējams apkopojums par saņemtajiem sabiedrības pārstāvju priekšlikumiem un iebildumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektu, nosakot, vai minētais apkopojums ir aizpildāms un publicējams arī tad, ja, piemēram, sabiedrības pārstāvju iebildumi ir saņemti projekta starpinstitūciju saskaņošanas laikā un jau ir ietverti izziņā par atzinumos sniegtajiem iebildumiem. Vienlaikus vēršam uzmanību uz administratīvā sloga palielināšanu.

-

Anotācijas I sadaļā ir sniegta informācija, ka izmaiņas regulējumā attiecībā uz sabiedrības pārstāvju iesaisti dokumentu ar ierobežotas pieejamības statusu izstrādes procesā iniciēja sabiedrības pārstāvji, ņemot vērā, ka praksē nereti veidojas situācijas, kad dokuments paredz biedrību iesaisti tā īstenošanā, tomēr ar biedrībām netiek apspriestas īstenošanas praktiskās iespējas dokumenta izstrādes laikā. Sabiedrības pārstāvju iesaistes iespējamību dokumentu ar ierobežotas pieejamības statusu izstrādes laikā apliecina līdzšinējā prakse nacionālo pozīciju izstrādes procesā. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētais regulējums attiecas uz attīstības plānošanas dokumentu un ārējo tiesību aktu izstrādāšanu (projekta 1.punkts). Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 2.2.apakšpunktam ārējie tiesību akti ir: 1. starptautiskie līgumi vai to projekti; 2. likumprojekti; 3. Saeimas lēmumprojekti; 4. Ministru kabineta noteikumu projekti. Līdz ar to projekts un anotācija ir precizējama.
Papildus vēršam uzmanību, ka nacionālām pozīcijām ir sensitīvi laika grafiki, tām ir ierobežotas pieejamības statuss un pozīcijām piemērot projektā noteikto sabiedrības līdzdalības kārtību nebūs iespējams. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu, nodrošinot tā atbilstību spēkā esošajām tiesību normām.
 

-

Pašlaik nav saprotama projekta anotācijā iekļautā atsauce uz Interešu pārstāvības atklātības likumu, attiecīgi lūdzam sniegt papildu skaidrojumu, kādēļ anotācijā ir iekļauta atsauce uz minēto likumu un kāda ir projekta sasaiste ar to.

-

Lūdzam precizēt juridisko tehniku noteikumu projekta 1., 2. un 4. punktā attiecībā terminiem "sabiedrības līdzdalības kārtība" un "projekts".

-

Atbilstoši juridiskās tehniskas prasībām, lūdzam aizstāt vārdu "dokuments" ar vārdu "projekts".

Izstrādājot projektu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, institūcija, ciktāl tas neapdraud valsts drošību, nodrošina konsultācijas ar ieinteresētajām sabiedrības grupām.

Vēršam uzmanību, ka projekta 20.punktā ir ietverts regulējums par paziņojuma par līdzdalības iespējām sagatavošanu un publicēšanu. Ņemot vērā minēto, kā to, ka projekta 7.punktā ietvertais regulējums vairāk attiecināms uz sabiedrības līdzdalības organizēšanas kārtību, izsakām priekšlikumu 7.punkta regulējumu ietvert projekta III.nodaļā "Sabiedrības līdzdalības organizēšana".

-

Noteikuma projekta 7. punkta pēdējais teikums būtībā dublē 8. punktu. Ievērojot minēto, iesakām svītrot 8.punktu. Vienlaikus norādāms, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums par sabiedrības līdzdalības izplatīšanas kanāliem un saziņas veidiem. Lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Ņemot vērā, ka šis regulējums vairāk attiecas uz sabiedrības līdzdalības organizēšanas kārtību, izsakām priekšlikumu minēto punktu ietvert projekta III.nodaļā "Sabiedrības līdzdalības organizēšana". 

-

Šobrīd praksē ir konstatēts, ka privāta juridiskā persona projekta starpinstitūciju saskaņošanas laikā TAP portālā var iesniegt atzinumu (iebildumu) par projektu. Minēto personas atzinumu TAP portāls automātiski ietver izziņā par institūciju atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem. Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 113.1.apakšpunkts noteic, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virza projektus, kas ir saskaņoti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kā projekta turpmāko virzību ietekmē situācija, ja sabiedrības pārstāvja viedokli nav iespējams ņemt vērā un attiecīgi izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem iebildums tiek norādīts, ka tas netiek ņemts vērā, norādot pamatojumu. Proti, vai institūcija var virzīt projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, ja citas institūcijas projektu ir saskaņojušas, bet nav ņemts vērā tikai sabiedrības pārstāvja ārpus sabiedrības līdzdalības perioda izteiktais iebildums par projektu.

-

Noteikumu projekta 21.punkts, kas paredz sabiedrības pārstāvja pienākumu, ietverts nodaļā, kas galvenokārt nosaka atbildīgās amatpersonas pienākumus, nodrošinot sabiedrības līdzdalību. Līdz ar to izsakām priekšlikumu izvērtēt iespējas projekta 21.punktu ietvert I nodaļā "Vispārīgie jautājumi".

-

Noteikumu projekta anotācijā ir ietverts skaidrojums, ka "nākamais posms projekta virzībā ir brīdis, kad institūcija ir aktualizējusi projektu pēc līdzdalības iespējas un uzsāk saskaņošanas procesu vai pēc saskaņošanas posma iesniedz projektu izskatīšanai lēmējinstitūcijā." Projekta 11.punkts noteic projekta izstrādes un īstenošanas procesa stadijas, kurās nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas. Ņemot vērā minēto, aicinām noteikumu projekta anotāciju papildināt arī ar skaidrojumu, kas ir projekta izstrādes un īstenošanas procesa stadijas.

-

Ierosinām aizpildīt attiecīgu sadaļu, jo Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" (reģ. Nr. 337/LP14), kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības līdzdalības kārtību tiesību aktu projektu izstrādes procesā.
Attiecīgi arī projekts nevar stāties spēkā ātrāk par pilnvarojošo normu likumā.

-