Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" (turpmāk – projekts) 1. pantā ietverto Meža likuma 26. panta 3. punktu. Vēršam uzmanību, ka attiecīgais regulējums jau izriet no projekta 2. pantā ietvertā Meža likuma 27. panta 1. punkta, kā arī šajā normā ir paredzēti vēl citi pienākumi, kas var tikt uzlikti attiecīgajām personām, bet nav paredzēti projekta 1. pantā ietvertajā regulējumā.

-

Projekta 3. pantā ietvertais Meža likuma 28. panta 1. un 2. punkts pilnvaros Ministru kabinetu noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanas kārtību un ierobežošanas pasākumus. No projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietvertās informācijas izriet, ka Valsts meža dienests pieņems lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanu, kas varētu būt līdzīgs tam lēmumam, ko šobrīd pieņem Ministru kabinets, izsludinot ārkārtējo situāciju. Vienlaikus secināms, ka visticamāk šajā Valsts meža dienesta lēmumā tiks noteikti arī konkrēti meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi. Savukārt projekta 2. pantā ir ietverts regulējums, kas paredz, ka Valsts meža dienests var uzlikt par pienākumu noteiktām personām veikt konkrētus pienākumus. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 2. pantā pēc būtības tiek paredzēts, ka noteikto pienākumu izpildi Valsts meža dienests uzdos veikt, izdodot administratīvo aktu, kas varētu būt arī vispārīgais administratīvais akts. Vienlaikus no anotācijā ietvertās informācijas nav iespējams secināt, vai projekta 2. pantā paredzētie pienākumi tiks noteikti Valsts meža dienesta lēmumā, kura pieņemšanas kārtību Ministru kabinets būs pilnvarots noteikt saskaņā ar projekta 3. pantā ietverto Meža likuma 28. panta 2. punktu. Proti, no projektā ietvertā regulējuma un anotācijā ietvertās informācijas nav skaidrs, vai Valsts meža dienests pieņems lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanu, kurā nebūs ietverti Meža likuma 26. pantā minētajām personām īstenojami pienākumi, un pēc tam Valsts meža dienests saskaņā ar projekta 2. pantā ietverto Meža likuma 27. pantu izdos administratīvo aktu, ar kuru uzliks Meža likuma 26. pantā minētajām personām attiecīgus pienākumus. Papildus norādām, ka nav skaidrs, vai Meža likuma 26. pantā minētajām personām varēs uzlikt tikai projekta 2. pantā paredzētos pienākumus, vai arī saskaņā ar projekta 3. pantā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem personām arī varēs tikt uzlikti kādi pienākumi, kas būs meža kaitēkļu masveida savairošanās apkarošanas un slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, tostarp, skaidrojot plašāk, ko ir plānots noteikt Ministru kabineta noteikumos, un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu.

-

Anotācijā nepieciešams iekļaut paredzētā administratīvā pārkāpuma satura skaidrojumu, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums (likumprojekta 4. pants).
No projekta un anotācijas noprotams, ka prasības, ja noteikta meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās, noteiks Ministru kabinets un tās projekta 3. pantā tiek apzīmētas ar “meža aizsardzības pasākumiem”. Tādā gadījumā lūdzam projekta 3. pantā un 4. pantā lietot vienveidīgus vārdu savienojumus.
Vēršam uzmanību, ka dekodifikācijas ietvaros par Meža likuma 51. panta trīspadsmito daļu nav atrodams pietiekams satura skaidrojums, korespondējošās normas un rūpīgs administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums (sk. https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/5574ABCA75E6F119C225847000248C41?OpenDocument). Ievērojot minēto, anotācijā nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešama un pieļaujama administratīvā atbildība.

Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. Šajā gadījumā īpaša uzmanība pievēršama administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, kā arī aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.

Tāpat, ņemot vērā apstākli, ka projekts 2023. gada 27. aprīlī tiks izskatīts Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā, attiecīgi būs papildināma arī anotācija.
 

-