Atzinums

Ekonomikas ministrija ir izskatījusi sagatavotos AF grozījumus un lūdz Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājuma failā labot šādus rādītājus, ņemot vērā, ka šobrīd paralēli AF plāna papildinājumu saskaņošanai TAP vēl procesā ir AF plāna grozījumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju attiecībā uz sekojošiem AF investīciju rādītājiem:

42. rādītājam “Digitālā brieduma testa sistēmas izveide uzņēmumiem, lai noteiktu uzņēmumiem nepieciešamās darbības un valsts atbalstu”, 43. rādītājam “Eiropas Digitālās inovācijas centra atbalstīto uzņēmumu skaits”, 44. rādītājam “Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits”, 45. rādītājam “To uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu” un 46. rādītājam “To uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu” aizstāt vārdu "uzņēmumi" uz "vienības";
43. rādītājam “Eiropas Digitālās inovācijas centra atbalstīto uzņēmumu skaits” samazināt atbalstīto vienību skaitu no 3500 uz 1750; 
44. rādītājam “Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits” samazināt atbalstīto vienību skaitu no 7000 uz 3500, ņemot vērā, ka vienībām izsniegtajās ceļa kartēs var būt norādītas vairākas investīcijas, kuru ietvaros tas var pieteikties atbalsta saņemšanai, lai īstenotu digitālās transformācijas investīciju projektu; 
63. mērķa rādītājam “To uzņēmumu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve” mainīt neunikālo uzņēmumu skaitu no 200 uz 375;
64. rādītājam “To uzņēmumu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve (saskaņā ar izslēgšanas sarakstu, kas aprakstīts ANP, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01))” mainīt neunikālo uzņēmumu skaitu no 3000 uz 1500.

Attiecībā uz rādītājiem Nr. 57 “Kritēriju, kārtības un atbalsta pasākumu pieņemšana attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem (jo īpaši mazajās un vidējās nozarēs) izglītot savus darbiniekus”, Nr. 58 “Prasmju fondu koncepcijas izstrāde” un Nr. 59 “Prasmju fondu izmēģinājuma projekti” par 4.2.4.1. investīciju, kuras pirmā kārta nodota Ekonomikas ministrijai, precizējam, ka pasākuma nosaukums ir "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmēju darbinieku izglītībai".

Sīkāks skaidrojums būs pieejams Ekonomikas ministrijas nosūtītajās precizētajās datnēs, kas izsūtītas ar atsevišķu vēstuli.

-

Lūdzam precizēt 3.pielikumā lapā "Milestones_targets" R14 šūnu - tur nepieciešams izdzēst norādīto vērtību, jo šis rādītājs netiek mainīts (šajā R14 šūnā ir palikusi darrba versija). Latviskajā versijā (2.pielikumā) ir pareizi. 

Dzēst R14 šūnā norādīto vērtību.

Viens no būtiskākajiem jaunajiem izaicinājumiem Latvijai ir enerģijas drošības riski un enerģijas cenu kāpums un ar to saistītā neparedzamība, kas apdraud ekonomisko attīstību. Starp šiem izaicinājumiem ir arī nākotnes iespējas saistībā ar būtisku potenciālu atjaunojamo energoresursu ražošanā, veidojot noturīgu energosistēmu, kas kalpo kā stabils pamats ekonomikas attīstībai.
Pieprasījums pēc AER un līdzīga rakstura komponentu (kas veicina Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu (piemēram, samazina emisijas, samazina enerģētisko atkarību no ārpussavienības valstīm, veicina zaļāku mobilitāti u.c. pasākumi) piegādes ķēžu atbalsta infrastruktūras Baltijas jūras valstīs ievērojami pieaugs, un infrastruktūras pieejamība vai spēja to nodrošināt būs izšķiroša AER nozares un līdzīgu nozaru uzņēmumu piesaistē Latvijas ostās. Rīgas brīvostas teritorijai ir labs ģeogrāfiskais novietojums, lai tur attīstītu AER un līdzīgu iekārtu komponentu ražošanu un ar tām apgādātu ne tikai Baltijas jūras reģiona un citas Eiropas valstis, tādejādi atbalstot Net zero industrijas akta nospraustos mērķus.
Piemēram, saskaņā ar dažādu analītikas uzņēmumu prognozēm, līdz 2035. gadam ES atkrastes vēja parku saražotā jauda palielināsies vairāk nekā četras reizes, kas nozīmē vidējo jaudas pieaugumu vairāk nekā 18 GW gadā. Paredzams, ka aptuveni 75% no šī apjoma tiks uzstādīti Ziemeļjūrā un 25% Baltijas jūrā.
Tāpat arī no sarunām ar citiem potenciālajiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas brīvostas pārvaldes investoriem (tostarp, identificēti vēl 3 konkrēti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras potenciālie investīciju projekti ar līdzīga rakstura vajadzībām, kuru ražotnēm varētu tikt izmantota Rīgas brīvostas pārvaldes teritorija), var secināt, ka ir pieprasījums pēc minētās teritorijas. Nepieciešamās ražošanas infrastruktūras attīstība ļautu ne tikai veicināt Latvijas dalību un nozīmi atjaunojamās enerģijas un līdzīga rakstura komponentu ražošanā (kas veicina Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu (piemēram, samazina emisijas, samazina enerģētisko atkarību no ārpussavienības valstīm, veicina zaļāku mobilitāti u.c. pasākumi)), apstrādē, eksportā un ar šo jomu saistītu nozaru attīstības veicināšanā, bet arī nodrošinātu Latvijas un citu ES dalībvalstu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu.
Balstoties uz iepriekšminēto, lūdzam piešķirt finansējumu no Kohēzijas fonda līdzekļiem loģistikas kompleksa atbalsta infrastruktūras izveidei Rīgas brīvostas teritorijā un uzsākt sarunas par nepieciešamajiem darbības programmas grozījumiem finansējuma piešķiršanai un apguvei.

-