Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktie pasākumi strukturēti divās grupās - ”preventīvie un gatavības pasākumi” un ”reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi”. Preventīvie un gatavības pasākumi veicami ikdienas režīmā, piemēram, attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos izstrāde, pašvaldības saistošo noteikumu izstrāde, cilvēkdrošības mācību kursa ieviešana, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija u.c. Iekšlietu ministrijas ieskatā kritiskās funkcijas būtu jāsaista tikai ar Valsts civilās aizsardzības plānā iekļautajiem reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt 2.1.apakšpunktu.
 

2.1. valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumi, kas noteikti Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā (reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi) un Valsts katastrofu medicīnas plānā

Apstrādājot personas datus, tajā skaitā pārsūtot tos citam datu pārzinim, ir jāņem vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto datu minimizēšanas principu (dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos). Projekts attiecas tikai uz tām personām, kuras pilda dienestu Zemessardzē. Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likumā 14.panta pirmās daļas 2.punktu par zemessargu nevar būt persona, kas pilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.
Savukārt, Valsts robežsardzes likuma 14. pants paredz, ka “Ja izņēmuma stāvokļa vai kara laikā Robežsardze tiek iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, robežsargam piemēro militārā dienesta tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu normas, kas nosaka aizliegumus, dienesta dienas ilgumu, kā arī dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus.”.
Līdz ar to, Valsts robežsardze nesaskata pamatojumu Valsts robežsardzes kritiskā personāla sarakstā iekļauto robežsargu personas datu nosūtīšanai atbilstoši projektā noteiktajam.
Ņemot vērā minēto, rosinām attiecīgi precizēt Projektu, iekļaujot tajā izņēmumu attiecībā uz robežsargiem.
 

-

Lūdzam precizēt punkta redakciju, nosakot valsts un pašvaldību institūcijai, kā arī personai, kas nodrošina kritisko funkciju veikšanu, tiesības izvērtēt, vai  kritiskā personāla sarakstā iekļautie zemessargi ir aizstājami ar citām amatpersonām vai darbiniekiem. Pašreizējā punkta redakcija nosaka pienākumu šīm amatpersonām aizvietot kritiskā saraksta nodarbinātos, kas ir zemessargi, ar citiem nodarbinātajiem, ja vien neizpildās punkta otrā teikuma nosacījums. Vēršam uzmanību, ka iespējamas situācijas, kad aizstāšana būtiski var apgrūtināt kvalitatīvu iestādes uzdevumu veikšanu (t.sk. kritiskās infrastruktūras jomā), un valsts interesēs būtu, lai darbinieks, neskatoties uz to, ka ir zemessargs, turpinātu pildīt savus tiešos darbu pienākumus, nevis tiktu mobilizēts. Noteikumu projekta anotācijā šāda iespēja ir pieļauta: "Vienlaikus, ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību, ja tomēr noteikto personu nav iespējams aizstāt, attiecīgā institūcija par to informē Zemessardzes personāla uzskaites struktūrvienību un šī persona uz amata pildīšanas laiku netiek pakļauta zemessargu mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam", tačuu noteikumu projektā attiecīga norma nav iekļauta.

-

Projekts paredz datu par iestādes kritisko personālu (personas dati) izpaušanu, līdz ar to minētajai informācijai ir vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss, bet tā var tikt klasificēta ar citu, augstāku informācijas aizsardzības statusu un tai ir jāpiemēro attiecīgas drošības prasības. Informācijas nosūtīšana paaugstina drošības riskus gan personas datu aizsardzības pārkāpumu radīšanai, gan arī kritiskās infrastruktūras drošībai.
Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams izvēlēties tādu informācijas apmaiņas veidu, kas pēc iespējas samazina datu apstrādes apjomu un ar apstrādi saistītos riskus (piemēram, nodrošinot, lai vispirms valsts vai pašvaldību institūcijas vai publisko un privāto tiesību subjekti, kuras nodrošina kritisko funkciju veikšanu,  identificētu kritisko personālu, kas dienē Zemessardzē, un turpmākā datu apmaiņa notiktu tikai par šīm personām). Informācijas apmaiņai būtu jāizmanto drošs un efektīvs tehniskais risinājums, piemēram, tā varētu notikt, izmantojot  datubāzes risinājumu, kas atbilst informācijas (atkarīgi no tā konfidencialitātes statusa) drošības prasībām.
No Projekta anotācijas nav skaidrs, vai tiks vērtētas citas iespējas informācijas apmaiņai, tāpēc rosinām attiecīgi papildināt anotāciju.
 

-