Atzinums

Bērnu aizsardzības centrs vērš uzmanību uz to, ka vienīgais aspekts, kas MK noteikumu projektā ir tieši attiecināms uz bērniem, ir bērna identifikācijas dokuments (MK noteikumu projekta 17.2. apakšpunkts).
Savukārt MK noteikumu tekstā nav atrunāta bērna iekļūšanas kārtība ieslodzījuma vietā, tostarp nav noteikts, ka būtu nepieciešama likumiskā pārstāvja klātbūtne vai notariāli apliecināta pilnvara. Šāda prasība ir minēta tikai MK noteikumu projekta anotācijā (1.3. sadaļā), kur norādīts, ka:
“[..]attiecībā uz nepilngadīga bērna iekļūšanu ieslodzījuma vietā, precizējams, ka nepilngadīgs bērns var apmeklēt ieslodzījuma vietu tikai likumiskā pārstāvja vai trešās personas pavadībā (ar likumiskā pārstāvja atļauju, noformējot notariāli apliecinātu pilnvaru)[..]”.
Tomēr MK noteikumu anotācija ir tikai palīgavots, kas var tikt izmantots MK noteikumos ietvertās tiesību normas jēgas un mērķa noskaidrošanā. Ja attiecīgais regulējums nav ietverts MK noteikumu tekstā, to nevar atvasināt no anotācijas, jo anotācijai ir tikai skaidrojoša, nevis tiesību normas veidojoša funkcija.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt MK noteikumu projektu vai tā anotāciju, lai nodrošinātu skaidru un saskaņotu regulējumu attiecībā uz bērna iekļūšanu ieslodzījuma vietā.

Vienlaikus Bērnu aizsardzības centrs vērš uzmanību uz neskaidrību MK noteikumu projekta anotācijā, kur norādīts:
“[..] Gadījumos, kad nepilngadīgs bērns ir ieradies ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai ir jānoskaidro bērna likumiskā pārstāvja, kurš konkrētajā brīdī pārstāv bērna intereses, viedoklis par nepilngadīgā bērna iekļūšanu ieslodzījuma vietā [..]”.
Šobrīd nav skaidrs, kāds ir šīs prasības mērķis un nepieciešamība. Tādēļ lūdzam precizēt MK noteikumu projekta anotāciju, skaidri norādot:
-Kāds ir juridiskais pamats likumiskā pārstāvja viedokļa noskaidrošanai, un kādas sekas tam ir bērna iekļūšanai ieslodzījuma vietā? Ja viedokļa noskaidrošana ir tikai informatīvs solis, tad jāprecizē, kāds tam ir praktiskais mērķis un kas ieslodzījuma vietas administrācijai būtu jādara ar šo informāciju. Ja šī noskaidrošana ir faktiski kā pārbaude (piemēram, ja no tās ir atkarīgs bērna iekļūšana ieslodzījuma vietā), tad tai jābūt skaidri noteiktai MK noteikumu tekstā, nevis tikai anotācijā.
-Kādos gadījumos un kādā veidā ieslodzījuma vietas administrācijai būtu jānoskaidro likumiskā pārstāvja viedoklis?
-Vai šādas prasības ieviešana neradīs nepamatotu administratīvo slogu?
Mērķis ir nodrošināt tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un novērst iespējamas interpretācijas problēmas, kas varētu rasties noteikumu praktiskajā piemērošanā.
 

-