Atzinums

Grozījumu anotācijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, skaidrojot izmaiņu nepieciešamību un tiek maldināta sabiedrība:
1) kērlings tiek salīdzināts ar 3x3 basketbolu, jaucot kopā sporta veidu ar sporta disciplīnu. Kērlings ir sporta veids, kuram ir dažādas disciplīnas (gan olimpiskās, gan neolimpiskās) ar atšķirīgu spēlētāju skaitu katrā no tām un iespējām veikt spēlētāju maiņas. 3x3 basketbols ir viena no baskebola disciplīnām, tāpēc nav korekts salīdzinājums starp sporta veidu un atsevišķu disciplīnu,
2) atsauce uz Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 12. pielikumu, uzskaitot sporta veidus, kuru pārstāvjiem kā LOV sportistiem ir piemērojamas ēdināšanas izdevumu normu kompensācijas, ir minēts arī kērlings (12. pielikuma tabulas 12. punktā) nevar būt par pamatu, lai automātiski varētu lemt, ka kērlings ir finansējums kā individuālais sporta veids no LOV paredzētā finansējuma.
Latvijas Kērlinga asociācija (LKA) nekad nav piedalījusies šo noteikumu izstrādē un nav bijusi pārstāvēta LOV, tādēļ nav skaidrs, kāpēc kērlings ir bijis iekļauts šajā tabulā. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šī tabula ir novecojusi un tajā nav uzskaitīti sporta veidi, kuru sportisti jau pašlaik ir iekļauti LOV sastāvā,
3) pašreizējās situācijas aprakstā ir teikts "Atšķirībā no citiem komandu sporta spēļu sporta veidiem, gan kērlingā, gan 3x3 basketbolā vienā komandā spēlē drīkst pieteikt tikai četrus sportistus (kērlingā uz laukuma var atrasties četri [spēlētāju nomaiņa pieļaujama tikai ļoti retos gadījumos, kas saistīti ar traumu] 3x3 basketbolā tikai trīs sportisti, bet ceturtais spēlētājs spēles laikā brīvi drīkst doties uz maiņu)".
Vēlamies uzsvērt, ka minētā informācija ir maldinoša, jo klasiskajā kērlingā un ratiņkērlingā drīkst pieteikt piecus spēlētājus un spēlētāju maiņu var veikt jebkurā brīdī, ne tikai traumu gadījumā. Turklāt starptautiskajās kērlinga sacensībās parasti pusotras nedēļas laikā tiek aizvadītas 9 līdz 12 spēles un komandas sastāvā bieži tiek veiktas spēlētāju maiņas.

-

1. IZM normatīvajos aktos nav definējusi kritērijus pēc kuriem sporta veidi tiek iedalīti individuālajos sporta veidos, komandu sporta spēlēs vai individuālajos komandu sporta veidos, bet ar šiem Grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principus.
IZM Sporta departamenta direktors E.Severs ne reizi vien publiski ir norādījis, ka finansējuma sadalē iesaistītajās sporta organizācijās ir jābūt izstrādātiem vienotiem finansējuma sadales kritērijiem pēc kuriem tiek finansētas sporta federācijas. Tajā pat laikā IZM ilgstoši nav spējusi noteikt kritērijus sporta veidu iedalījumam.
Latvijas Kērlinga asociācija (LKA) kā organizācija, kuras darbību tieši skar virzītie Grozījumi 3.¹ punktā, ne reizi nav aicināta uz tikšanos ar IZM, lai skaidrotu iepriekšminēto punktu grozīšanas mērķi vai noskaidrotu LKA viedokli attiecībā uz plānotajām izmaiņām.
Pēc LKA rīcībā esošās informācijas pirms Grozījumu 3.¹ punkta izmaiņu virzīšanas nav notikušas konsultācijas ar citām iesaistītajām sporta organizācijām par šo izmaiņu nepieciešamību. Līdz ar to nav skaidrs, kāds ir šo izmaiņu mērķis un sasniedzamais rezultāts.

2. Sporta likuma 9. panta 1. punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu.
Pēc publiski pieejamās informācijas Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdēs piedāvātie Grozījumi nav vērtēti.

3. 2020. gada 17. decembrī ir apstiprināti MK noteikumi nr.799 "Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2021. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu", kur pie definīcijām ir noteikts, ka "Komandu sporta veids – sporta veids, kurā ir atļauta spēlētāju maiņa sacensību laikā".
Klasiskajā kērlingā un ratiņkērlingā sastāvā var pieteikt piecus spēlētājus no kuriem laukumā vienlaicīgi drīkst atrasties četri spēlētāji, spēles laikā ir atļautas spēlētāju maiņas. Jaukto pāru kērlingā un jaukto pāru ratiņkērlingā drīkst pieteikt tikai divus spēlētājus un spēlētāju maiņas nav atļautas.
Attiecīgi Pasaules Antidopinga aģentūras ieskatā klasiskais un ratiņkērlings ir uzskatāms par komandu sporta veidu, savukārt jaukto pāru kērlings un jaukto pāru ratiņkērlings nav uzskatāms par komandu sporta veidu.

4. Pēc LKA lūguma Pasaules Kērlinga federācija  2022. gada 27. jūnijā ir sagatavojusi vēstuli (nosūtīta vēstulē IZM), kurā skaidro, ka pēc tās noteikumiem gan tradicionālais, gan jaukto pāru kērlings tiek uzskatīts par komandu sporta veidu. Pēc Pasaules kērlinga federācijas sniegtās informācijas Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Pasaules antidopinga aģentūra arī atzīst kērlingu kā komandu sporta veidu.

5. Virzot šo Grozījumu 3.¹ punktu apstiprināšanai, nav ņemti vērā dažādi aspekti un nav notikusi diskusija par to, kas atšķir dažādas sporta veidu disciplīnas, piemēram, vai augstākā līmeņa sacensībās attiecīgajā disciplīnā var tikt pārstāvēta viena vai vairākas vienas valsts izlases/komandas; vai Pasaules federācija veido valstu rangu vai individuālo/komandu rangu; vai komandas uzrādītais rezultāts ir atkarīgs no mijiedarbības ar pretinieku utt.
2016. gada novembrī starp LKA ģenerālsekretāru Arti Zenteli un E.Severu notika e-pastu sarakste (nosūtīta vēstulē IZM), kur LKA pauda savu nostāju attiecībā uz kērlingu kā  komandu sporta veidu, pievienojot Pasaules Kērlinga federācijas vēstuli ar skaidrojumu un aicinot Edgaru Severu uz diskusiju par to, vai kērlings ir uzskatāms par komandu sporta veidu un jaukto pāru kērlinga finansēšanas kārtību, taču E.Severs uz šo aicinājumu diskutēt nav atsaucies.

6. Paralēli šiem Grozījumiem IZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra", kas paredz būtiskas izmaiņas sporta nozares pārvaldības un finansēšanas kārtībā.
Ziņojumā nav skaidrots, pēc kādiem kritējiem turpmāk tiks finansētas sporta federācijas. Attiecīgi, izslēdzot kērlinga un 3x3 basketbola valsts izlases no komandu sporta spēļu valsts izlašu pulka, nav skaidrs, kāda būs turpmākā šo sporta veidu un sporta disciplīnu finansēšanas kārtība.

Noteikumu grozījumu projekts precizēts, svītrojot 1.1. un 1.2. apakšpunktus, jo tiem nav tiešas saistības ar izmaiņām valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtībā no 2023. gada 1. janvāra. Jautājumā par prioritāri finansējamām valsts izlasēm diskusijas turpināmas Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijā un Latvijas Sporta federāciju padomē un attiecīgi grozījumi virzāmi atsevišķi. Tāpat arī atsevišķi turpināmas diskusijas par kērlinga valsts izlašu finansēšanu pēc tādas pat sistēmas kā tiek finansētas 3x3 basketbola valsts izlases.

1. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas prioritārajos sporta veidos, nenosakot nekādus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus, pēc kuriem sporta veidi ir iedalīti prioritāri finansējamo valsts izlašu grupā un pārējo valsts izlašu grupā.
Vēsturiski prioritāro sporta veidu grupā tika iekļautas olimpiskās sporta spēļu disciplīnas, bet pēc plānotajām izmaiņām nav nekādu vienojošo kritēriju, kas atšķirtu prioritāros no neprioritārajiem sporta veidiem.
Latvijas Kērlinga asociācija (LKA) kā organizācija, kuras darbību tieši skar virzītie Grozījumi 5. punktā, ne reizi nav aicināta uz tikšanos ar IZM, lai skaidrotu iepriekšminēto punktu grozīšanas mērķi vai noskaidrotu LKA viedokli attiecībā uz plānotajām izmaiņām.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas pirms Grozījumu 5. punkta izmaiņu virzīšanas nav notikušas konsultācijas ar citām iesaistītajām sporta organizācijām par šo izmaiņu nepieciešamību. Līdz ar to nav skaidrs, kāds ir šo izmaiņu mērķis un sasniedzamais rezultāts.

2. Ar 2017. gada 20. janvāra IZM ministra K.Šadurska rīkojumu nr.38 ir apstiprināti "Kritēriji komandu sporta spēļu sporta federācijām paredzētā valsts finansējuma sadalei, lai nodrošinātu valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās" (turpmāk – Kritēriji), kur 15. punktā jau pašlaik ir noteikts, ka "prioritāri finansējamo valsts izlašu grupā iekļautajām valsts izlasēm tiek sadalīti 90 procenti no šo kritēriju 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētā finansējuma, attiecīgi pārējo valsts izlašu grupā iekļautajām valsts izlasēm sadalot 10 procentus".
Ja tiks apstiprināti IZM piedāvātie Grozījumi, neprioritārajiem sporta spēļu veidiem palielināsies izlašu skaits, taču finansējums tiks saglabāts 10% apmērā no komandu sporta spēļu izlasēm paredzētā. Līdz ar to būtiski mainīsies finansējuma apmērs prioritārajiem un neprioritārajiem komandu sporta veidiem. Tādēļ aicinām saglabāt esošo prioritāro un neprioritāro sporta veidu grozus un noteikt neprioritārajiem komandu sporta veidiem 10% finansējumu, kā tas jau pašlaik ir noteikts Kritērijos.
Ja ir vēlme uzlabot komandu sporta spēļu izlašu finansēšanas kārtību, ir iespējams precizēt vai uzlabot esošos kritērijus vai izstrādāt jaunus kritērijus, bet nav skaidrs, kādu labumu kopumā sniegs virzītie Grozījumi 5. punktā. Šāda nevienlīdzīga attieksme pret sporta veidiem, nenosakot kvantitatīvos vai kvalitatīvos kritērijus sporta veidu iedalījumam, neveicina sporta veidu izaugsmi un godīgas spēles principu.

3. Grozījumu anotācijā ir teikts, ka "Tāpat IZM vērtējumā regbija valsts izlases turpmāk vairs nebūtu atzīstamas par prioritāri finansējamām valsts izlasēm. Minētais pamatojams gan ar faktu, ka Olimpiskajās spēlēs no regbija ir tiesības piedalīties tikai regbija-7 izlasēm (nevis regbija-15 izlasēm), kā arī faktu, ka regbija valsts izlašu sportiskais līmenis neatbilst tam, lai tās objektīvi varētu atzīt par prioritāri finansējamām valsts izlasēm."
Pēc līdzīgas analoģijas arī lielākā daļa no pārējiem prioritārajiem sporta veidiem būtu izslēdzami no prioritāro sporta veidu loka, jo federācijas pārstāv ne tikai olimpiskās, bet arī neolimpiskās disciplīnas. Tāpēc aicinām IZM izstrādāt atsevišķu finansēšanas kārtību komandu sporta veidiem olimpiskajās un neolimpiskajās disciplīnās.
Tāpat par subjektīvu uzskatām anotācijā minēto, ka regbija valsts izlašu sportiskais līmenis neatbilst tam, lai tās varētu atzīt kā prioritāri finansējamas. Uzskatām, ka šāda atbilstība būtu vērtējama ar stingri noteiktiem kritērijiem nevis subjektīvi vērtējot ar MK lēmumu.

Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Lai nodrošinātu valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā gadā paredzētajās sacensībās, valsts finansējumu sadala, prioritāri paredzot finansējumu basketbola, futbola, handbola, hokeja, kērlinga, regbija un volejbola valsts izlasēm, ņemot vērā, ka pārējām valsts izlasēm finansējums ir ne mazāk kā 10 procenti no valsts finansējuma."