Atzinums

Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu šādā daļā:
"Ievērojot minēto, ir nepieciešams rast atbildes uz šādiem jautājumiem attiecībā uz katru kvalifikācijas prasību visos tās aspektos:
a) vai projektā noteiktās kvalifikācijas prasības ietekmē pamattiesības (kādas) (t.sk. absolūtās tiesības, kuras nevar tikt pakļautas ierobežojumiem); Ja ietekmē pamattiesības, tad:
b) kāda ir kvalifikācijas prasību ietekme uz šīm tiesībām, proti, vai tiesības tiek paplašinātas vai ierobežotas;
c) vai kvalifikācijas prasības satur gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi atkarībā no iesaistītajām pamattiesībām (piemēram, kādas pamattiesības ierobežošana  paplašina citas pamattiesības īstenošanu);
d) vai kvalifikācijas prasības ir formulētas skaidri un nepārprotami;
e) vai konkrētā kvalifikācijas prasība tiks noteikta atbilstoši likuma pilnvarojumam;
f)  kāpēc šādu kvalifikācijas prasību ir nepieciešams noteikt - vai pastāv ierobežojumu attaisnojošs leģitīms mērķis, kas izriet no likuma pilnvarojuma (vai tiek ievērots tiesiskās vienlīdzības princips);
g) vai kvalifikācijas prasība ir noteikta samērīgi ar nosprausto mērķi, proti, 
samērīguma principa ietvaros ir nepieciešams izvērtēt šādus aspektus:
1) kvalifikācijas prasībai jābūt noteiktai likuma pilnvarojumā ietverto mērķu sasniegšanai,
2) piemērotība - kvalifikācijas prasībai jābūt derīgai (t.sk. pierādāmai, pārbaudāmai) un piemērojamai. Ja likuma pilnvarojumā ietverto mērķi ar atbilstību kvalifikācijas prasībām nav iespējams sasniegt, tad kvalifikācijas prasība nav noteikta samērīga;
3) nepieciešamība - normā noteiktajai kvalifikācijas prasībai jābūt saudzīgākajam līdzeklim, kā sasniegt mērķi. Kvalifikācijas prasība ir  samērīga tad, ja nepastāv cits līdzeklis, kas ir tikpat iedarbīgs, bet tā izvēles gadījumā tiesību ierobežojums būtu mazāk jūtams;
4) samērīgums (šaurākā nozīmē) jeb proporcionalitāte. Līdzeklim un mērķim jābūt savstarpēji samērīgiem. Labumam, ko sabiedrība iegūst, nosakot kvalifikācijas prasības (tiesību ierobežojumus), ir jābūt lielākam par atsevišķa indivīda interesēm nodarīto kaitējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotācijas 1.sadaļas 3.punktu, sniedzot atbildes uz šiem jautājumiem attiecībā uz kvalifikācijas prasībām."
 

-

Vēršam vēlreiz uzmanību, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektā daļa noteic, ka konkrētas valsts platformas izmantošanas, pieteikšanās un atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību noteiks citi atsevišķi MK noteikumi un nav šo noteikumu pilnvarojuma - noteikt "prasības un prasību pārbaudes kārtību platformas izmantošanai", tvērumā.
Ievērojot minēto, lūdzam apvienot noteikuma 2. un 3.punkta regulējumu un ievaddaļas vispārināt (priekšlikums vispārinājumam "Piedāvātā redakcija" laukā), jo likuma pilnvarojums paredz noteikt vispārējās kvalifikācijas prasības, kurām jāatbilst, lai privātpersona būtu tiesīga izmantot valsts platformu (t.sk. visu izmantošanas laiku nevis tikai piekļuvei). Turklāt 2.punktā vienlaikus lietojot terminus "piekļuve", "izmantot" (pēdējais, ņemot vērā pilnvarojuma tvērumu un terminoloģiju, ir virsjēdziens terminam "piekļuve", kas ietilpst izmantošanas tvērumā) tiek radīta neskaidrība un liekvārdība.
 

2. Privātpersona ir tiesīga izmantot valsts platformu, ja tā atbilst šādām vispārējām kvalifikācijas prasībām:
2.1. [uzskaitījums]
2.2. ..
 

Vispārējo kvalifikācijas prasību pārbaudes kārtībā būtu jāparedz nepieciešamā procedūra (cik tā nav jau noteikta citos normatīvajos aktos) kādā valsts platformas pārzinis nodrošinās sākotnējo un regulāro personas atbilstības konkrētām prasībām konstatēšanu, nevis lēmuma par piekļuves tiesību izsniegšanu pieņemšanu, kas nonāk pretrunā ar likuma pilnvarojumu. Pārbaudes gala rezultāts, mūsuprāt, ir noteiktu laiku derīgs atzinums, slēdziens par atbilstību, apliecinājums vai tml., jo valsts platformas izmantošana, pieteikšanās, atļaujas izsniegšana un anulēšana, kā jau vairākkārt skaidrojām notiks saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem (VISL 18.panta piektā daļa).

Vēršam uzmanību, ka projektā ietvertajās vispārējās kvalifikācijas prasībās nav tādu prasību, kurām nepieciešama koleģiāla vērtēšana  un šādu pārbaudi var veikt arī institūcijas amatpersona vai struktūrvienība (resp., valsts platformas pārzinim ir rīcības brīvība kā to nodrošināt - viņš, izvērtējot lietderību, var arī veidot komisiju vai uzdot tiem kas vērtēs arī speciālās kvalifikācijas prasības (veidojot vienus procesus)), vācot un pārbaudot faktus ar valsts rīcībā esošu informāciju -  dokumentiem vai datiem un, ja nepieciešams (ja valstij nav tādu datu vai tie nav aktuāli), pieprasot informāciju no privātpersonas un pārbaudot to.

Šādā kārtībā var paredzēt, ka atbilstību konkrētai prasībai (faktu) apliecina kāds dokuments (nosakot iespējams derīguma termiņu, ja nepieciešams) vai dati. Tā piemēram, personas vecumu un sodāmības faktu var apliecināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa vai Fizisko personu reģistra dati, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vai kāds publiskais reģistrs. Turklāt jārēķinās, ka valsts platformas izmantotājs var būt arī ārvalstnieks un tam, iespējams, nosakāma atšķirīga faktu apliecināšanas kārtība. 
Var noteikt minimālo pārbaudes regularitāti. 

Privātpersona iesniegumu rakstīs, tad kad pieteiksies platformas izmantošanai atbilstoši citiem noteikumiem (VISL 18.panta piektā daļa), tāpēc te var noteikt, kādu informāciju privātpersonai ir jānorāda iesniegumā, piesakoties valsts platformas izmantošanai (informāciju, kas ir valsts rīcībā neprasa norādīt), kā arī izmantošanas laikā, cik bieži un kāda konkrēti valsts rīcībā neesoša informācija vai izmaiņu neesamības apliecinājums ir iesniedzams vai par kādām tieši izmaiņām nekavējoties ir sniedzama informācija valsts platformas pārzinim.

Lūdzam izvērtēt iepriekš minētos aspektus, precizēt projektu un anotāciju.

-

Lūdzam precizēt aprakstu un svītrot vārdus "piekļuves piešķiršanai", jo piekļuves piešķiršanas kārtība nav šo noteikumu tvērumā un sašaurina pārbaudes apjomu. Minētais pēc būtības attiecināms arī uz "Mērķa" aprakstu.

-

Anotācijā skaidrots: "Ņemot vērā, ka valsts platformas ir valsts informācijas sistēmas, kuras darbībai jānodrošina attiecīgas drošības prasības, noteikumu projekts paredz, ka valsts platformā nevar tikt apstrādāti dati, kuri nav likumīgi, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Šī norma paredz, ka valsts platformās nevar tikt apstrādāti nekādi dati, kas varētu būtu pretlikumīgi, radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Šī ir vispārīga norma, kas ir nepieciešama lai pasargātu valsts platformu reputāciju, kā arī šeit nav sasaistes ar Vispārīgo datu apstrādes regulu."
Ja paredzēts, ka platformā tiks sniegti pakalpojumi, tad pietiktu ar prasību, ka tiek sniegti legāli pakalpojumi (atbilstoši VID pieteiktajai NACE klasifikācijai) un nekādai citai ar pakalpojumu sniegšanu nesaistītai informācijai vai datierm tur nevajadzētu būt (pēdējais ir izmantošanas nosacījumu pārkāpums).
Mūsuprāt, šī kvalifikācijas norma piemērotājam var būt neskaidra (kaut kādu noteiktu kritēriju neesamības dēļ) un atbilstības pārbaude neizpildāma dēļ tās mēroga, tāpēc lūdzam pēc iespējas skaidrāk izteikt prasību un anotācijā skaidrot jēdzienu "dati, kuri nav likumīgi, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai" tvērumu, lai platformas izmantotājs spētu to saprast un izpildīt, kā arī lūdzam skaidrot, kā tiks veikta sākotnējā un regulārā prasības atbilstības pārbaude, ņemot vērā, komercnoslēpuma u.c. aspektus un kā privātpersona varēs sniegt informāciju par izmaiņām šīs prasības nodrošināšanā. 

-

Lūdzam norādīt tās iestādes, kuras pārbaudes vajadzībām sniegs piekļuvi reģistriem, uzturēs, vai sniegs nepieciešamo informāciju un datus.

-