Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādu iebildumu –
Projekts paredz pagarināt vēl uz trīs mēnešiem līdz 2023. gada 10.maijam ārkārtējo situāciju Ludzas novada, Krāslavas novada, Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībās. Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (turpmāk – Likums) 4. panta pirmā daļa noteic, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Proti, no Likuma 4. panta pirmās daļas izriet, ka ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām piešķirtās/piemītošās tiesības un brīvības vai uzlikt tām iepriekš neīstenotus papildu pienākumus. Šāda Likumā paredzētā regulējuma mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Saskaņā ar Likuma 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Papildus norādām, ka ārkārtējā situācija kā tiesisks režīms, kad Ministru kabinets var ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, demokrātiskā un tiesiskā valstī nevar būt kā līdzeklis (instruments) dažādu valsts institūciju darba organizācijas un papildu finansējuma piešķiršanas uzdevumu risināšanai. Tieslietu ministrijas ieskatā Iekšlietu ministrijai laika periodā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2021. gada 10. augustā nav centusies veidot efektīvāku un vienlaicīgi arī saudzējošāku robežapsardzības režīmu. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2. punkts šobrīd paredz iespēju noteikt pastiprināta robežkontroli vai pat ārkārtējā situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanu pierobežas joslā. Tieslietu ministrijas ieskatā lēmumā noteikto pašvaldību iedzīvotājiem ar likumu noteikta pastiprināta robežkontrole būtu saudzējošāks regulējums. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija iebilst pret ārkārtējās situācijas termiņa turpmāku pagarināšanu bez īpaša pamatojumu.
 

-