Atzinums

Informatīvā ziņojuma otrajā rindkopā ir minēts galvenais mērķis "panākt tautsaimniecības izaugsmes pieaugumu 5% apmērā katru gadu un palielināt eksporta apjomu līdz 30 miljardiem EUR 2023. gadā un līdz 39 miljardiem EUR 2027. gadā."
Vēršam uzmanību, ka nevar noteikt politikas mērķi pagātnē, par 2023.gadam, līdz ar to lūdzam precizēt minēto rindkopu. 

-

Informatīvā ziņojuma 4.2.2.apakšpunkts un minētā ziņojuma 3.pielikuma tabula Nr.2.

VID uztur spēkā iepriekš izteikto iebildumu un lūdz informatīvajā ziņojumā svītrot no veicamo pasākumu saraksta ceturtā darbības virziena – institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai – pasākumu “Pārskatīt un uzlabot spēkā esošo regulējumu par kases aparātu un kases sistēmu lietošanu”.

Atkārtoti vēlamies norādīt, ka Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautais pasākums, iespējams, ir vērsts pret normatīvajā regulējumā nostiprinātajām obligātajām tehniskām pamatprasībām un lietošanas kārtību kases aparātiem un kases sistēmām – “kases sistēmu sertificēšana, ierobežojumi, finansiālais slogs, ko rada obligāta prasība izmantot apkalpojošos dienestus u.c.”, respektīvi – mērķis pilnīgi vai daļēji atteikties no prasībām kases aparātiem un kases sistēmām.
3.pielikuma tabulā Nr.2 veiktie papildinājumi – “Pasākuma mērķis ir pārskatīt spēkā esošo regulējumu par kases aparātu un kases sistēmu lietošanu un sertificēšanu, veikt tehniskus uzlabojumus ar kases aparātiem un kases sistēmām saistītajām problēmām, lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem” – viennozīmīgi norāda uz centieniem atcelt kases aparātu un kases sistēmu tehniskās pamatprasības.  Kā problemātika tabulā Nr.2 ir norādīti - atbilstības pārbaužu veikšana, kases aparātu pieslēgšanas citām datorierīcēm ierobežojumi, aizliegums izmantot kases aparātus kā fiskālo printeri, - tās faktiski ir tehniskās un lietošanas kārtības pamatprasības, bez kurām nav iespējams sasniegt kases aparātu un kases sistēmu lietošanas mērķi - būtiski ierobežot iespējas veikt manipulācijas elektroniskajās ierīcēs un iekārtās, lai nenorādītu faktisko ieņēmumu apmēru. Jāatzīmē, ka VID rīcībā nav pamatotas informācijas, piemēram, ka “izmaiņas ir līdz 60 reizēm gadā un vienam lielam uzņēmumam izmaksā 100 000 euro gadā”. Tāpat “grāmatvedības sistēmas nesaiste ar kases aparātu” nav kases aparāta funkcionalitātes trūkums (kā tas tiek norādīts tabulā Nr.2), bet gan normatīvajā regulējumā noteikta tehniska prasība. Savukārt realizēt priekšlikumu kases aparātus izmantot kā fiskālo printeri nozīmētu pilnībā atteikties no tehniskajām prasībām kases aparātiem.
Pretēji izziņā norādītajam, atsakoties no kases aparātu un kases sistēmu pamatprasībām, ēnu ekonomika pieaugs, nevis samazināsies. Kā jau iepriekšējā atzinumā minēts, pasākuma ieviešana sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, attiecīgi būs nepieciešami kompensējoši mehānismi uzraudzības un kontroles pastiprināšanai, t.i., biežas pārbaudes no VID puses. Ja šīs kontroles nebūs pietiekami stipras un efektīvas, uzņēmēji turpinās darboties ēnu ekonomikā, un ir iespējams scenārijs, kur notiek atgriešanās 2016.gada situācijā, kad pārkāpumi tika konstatēti 75 % no VID veiktajām pārbaudēm. Nav izprotams izziņā norādītais pasākuma mērķis “nevis atteikties no prasībām, bet pilnveidot tās un veikt tehniskus uzlabojumus augstāk uzskaitītajām problēmām, lai mazinātu finansiālo slogu uzņēmumiem”, jo, realizējot 3.pielikuma tabulā Nr.2 noteiktos pasākumus, faktiski notiktu atteikšanās no kases aparātu un kases sistēmu pamatprasībām - atbilstības pārbaužu veikšanas, apkalpojošo dienestu apkalpojošo funkciju veikšanas un tehniskajām pamatprasībām.
Tādējādi, ņemot vērā, ka VID jau vērtē kases aparātu un kases sistēmu atbilstības pārbaužu prasības godprātīgo komersantu kontekstā, atkārtoti lūdzam izvērtēt uzdevuma mērķi, veicamos pasākumus,  ietekmi uz ēnu ekonomikas pieaugumu, ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, pamatojot ar izvērtējumiem un pētījumiem, skaidri formulētiem mērķiem un panākamo rezultātu.

 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 5.sadaļu “Secinājumi” ar jaunu punktu piedāvātajā redakcijā.

4. Informatīvajā ziņojumā iekļautie pasākumi un uzdevumi 2024. gadā īstenojami institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Nepieciešamības gadījumā jautājums par 2025. gadā un turpmākajos gados papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad tiks īstenoti pasākumi un uzdevumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Izziņas 27. punktā ceturtajā kolonnā pie iebilduma apstrādes informācijas (54. un 55.lpp.) Ekonomikas ministrija ir norādījusi šādu informāciju: "Tāpat skaidrojam, ka ir plānots ieviest  uz rezultātu balstītu atbalsta instrumentu darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai. Plānots, ka uz rezultātiem balstītais instruments darbosies, piesaistot ārvalstu privāto kapitālu un organizējot mācības sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem mācību pakalpojumu sniedzējiem. Finansēšanas modelis nosaka, ka investori finansētu mācību izmaksas, savukārt Latvijas valdība par katru veiksmīgo programmas dalībnieku trīs gadus izmaksātu 70% - 90% no dalībnieka iedzīvotāja ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pieauguma, kas ir galvenais mērāmais rādītājs un apliecina dalībnieka izaugsmi. Tādējādi valsts veic maksājumus tikai par rezultātiem, un ilgtermiņā turpina saņemt pilno ienākumu apjomu, kas mērāms pārkvalificēta darbinieka IIN pieaugumā."
Vēršam uzmanību, ka minētā atbalsta instrumenta (darbinieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai) finansēšanas modelī iekļautā sasaiste ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānoto pieaugumu kā galveno mērāmo rādītāju valsts maksājuma veikšanai par darbinieka kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, Finanšu ministrijas ieskatā, nav atbalstāma. Norādām, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no darbaspēka nodokļiem un tā apmēru ietekmē ne tikai darba algas izmaiņas, bet arī nodokļu maksātājam piemērotais gada diferencētais neapliekamais minimums, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi (piemēram, par apgādībā esošām personām). Tādējādi nebūtu korekti apgalvot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums būtu atbilstošākais rādītājs. Mūsuprāt, piemērotāks rādītājs būtu darba algas apmērs, kas konkrētāk atspoguļotu sasaisti ar darbinieka kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju. Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 18. pantu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem – 75 procenti un valsts budžetam –  25 procenti.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija iebilst pret izziņas 27. punktā ietverto atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai un lūdzam to svītrot no izziņas.

-

Informatīvā ziņojuma projekta 3. sadaļā "Prioritārais virziens – cilvēkkapitāla attīstība" (11.lpp.) kā viens no Ekonomikas ministrijas izvirzītajiem uzdevumiem cilvēkkapitāla attīstībai Valdības rīcības plāna ietvaros ir minēts, ka nepieciešams izstrādāt uz rezultātiem balstītu instrumentu darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, kas nodrošinātu to, ka valsts maksā par sasniegtajiem izglītības rezultātiem, mērot tos vairāku gadu garumā (uz rezultātiem balstīts maksājumu modelis). Arī informatīvā ziņojuma projekta 13.lpp. kā viens no piedāvātajiem risinājumiem pieaugušo izglītības veicināšanai ir minēts uz rezultātu balstīts atbalsta instruments darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai – uz rezultātiem balstīts maksājumu modelis, kas nodrošinātu to, ka valsts maksā par sasniegtajiem izglītības rezultātiem, mērot tos vairāku gadu garumā. Savukārt izziņas 27.punktā ir minēts, ka šāda atbalsta instrumenta finansēšanas modelis nosaka, ka investori finansētu mācību izmaksas, savukārt Latvijas valdība par katru veiksmīgo programmas dalībnieku trīs gadus izmaksātu 70% - 90% no dalībnieka iedzīvotāja ienākuma nodokļa pieauguma, kas ir galvenais mērāmais rādītājs un apliecina dalībnieka izaugsmi.
Finanšu ministrija iebilst pret informatīvā ziņojuma 11. un 13.lpp. minēto instrumentu darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, ja tiek paredzēts sasaistīt minēto instrumentu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu un noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā minētā instrumenta mērāmo rādītāju.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 2023.gada 28.novembra atzinumā iekļauto 8. iebildumu pret informatīvā ziņojuma projekta 3.3. sadaļā "Pasākumi darba tirgus paplašināšanai" piedāvāto risinājumu darba tirgus paplašināšanai un reģionālās mobilitātes veicināšanai, kas paredz ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo izdevumu pārskatīšanu un sasaisti (transporta izdevumi, darbinieka ēdināšanas un veselības izdevumi, veselības veicināšanas pakalpojumi, attālinātais darbs u.c.), ņemot vērā jau Finanšu ministrijas 2023.gada 28.novembra atzinumā ietvertos argumentus. Tādējādi atkārtoti lūdzam no informatīvā ziņojuma projekta 3.3. sadaļas "Pasākumi darba tirgus paplašināšanai" (14.lpp.) izslēgt piedāvāto risinājumu: "ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo izdevumu pārskatīšana un sasaiste  (transporta izdevumi, darbinieka ēdināšanas un veselības izdevumi, veselības veicināšanas pakalpojumi, attālinātais darbs, u.c.)".
 

-

Uzturam Finanšu ministrijas 2023.gada 28.novembra atzinumā iekļauto 10., 11. un 12. iebildumu. Norādām, ka uzņēmumu ienākuma nodokli no dividendēs sadalītās peļņas maksā kapitālsabiedrība, kura peļņu guvusi, nevis tās dalībnieki.
Vēršam uzmanību, ka Informatīvā ziņojuma tekstā ir nekorekta atsauce uz likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas zaudēja spēku ar 2017.gada 31.decembri un kuru aizstāja ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
Papildus minētajam atkārtoti norādām, ka praktiski nav iespējams noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus izdevumiem, kuri jau ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, jo uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek piemērots peļņas sadales brīdī nevis peļņas gūšanas brīdī.
 

-

Informatīvā ziņojuma 2.pielikumā ir ietverts šāds IT nozares sniegtais ierosinājums: “Visbeidzot IT nozares ieskatā būtu jāparedz iespēja uzņēmumiem (zelta, sudraba, VID padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki) par visām nodevām (ielūgums, uzturēšanās atļaujas pieteikums, uzturēšanās atļaujas eID kartes noformēšana) maksāt PMLP ar vienu pēcapmaksas rēķinu”.

Lai nodrošinātu, ka ikvienam ir skaidri izprotams, ka šobrīd IT nozares sniegtais ierosinājums nav īstenojami, jo ar 2024.gada 1.janvāri Padziļinātās sadarbības programmas darbība ir izbeigta un turpmāk nodokļu maksātāju novērtēšanai izmantojams publiski pieejamais Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, lūdzam pie 2.pielikumā ietvertā IT nozares sniegtā ierosinājuma papildus iekļaut šādu skaidrojumu:

“Jānorāda, ka ar 2024.gada 1.janvāri Padziļinātās sadarbības programmas darbība ir izbeigta un turpmāk nodokļu maksātāju novērtēšanai izmantojams publiski pieejamais Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums. Tādējādi tās Valsts ieņēmumu dienesta padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam piešķirtās priekšrocības, kuras ir nepieciešams saglabāt, turpmāk ir sasaistāmas ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.”

Papildus vēršam uzmanību, lai arī informatīvajam ziņojumam ir trīs pielikumi, tomēr ziņojuma tekstā nav ietverta norāde uz  2.pielikumu “Civēkkapitāls”.
Aicinām šo norādi ietvert tajā informatīvā ziņojuma sadaļā, uz kuru attiecas 2.pielikumā apskatītie jautājumi saistībā ar cilvēkkapitālu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, ka tā kā informatīvajā ziņojumā iekļauti pasākumi, piemēram, jaunu atbalsta instrumentu izstrāde uzņēmumiem un bankām, nodokļu atvieglojumi, kas pirmšķietami var saturēt komercdarbības (valsts) atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī plānota kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu darbība uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka gadījumā, ja tiks īstenoti informatīvajā ziņojumā minētie pasākumi, t.sk. augstāk minētie, tie tiks izvērtēti valsts atbalsta kontekstā un nepieciešamības gadījumā piemērotas valsts atbalsta normas.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 4.3.sadaļā “Turpmākās darbības” svītrot 10.punktu, kas paredz iesniegt prioritāro pasākumu par budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” prioritārajam pasākumam “Inovāciju un eksporta atbalstam” ieplānoto finansējumu. Norādām, ka budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” prioritārajam pasākumam “Inovāciju un eksporta atbalstam” rezervētais finansējums var tikt pārdalīts Ekonomikas ministrijai atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 75. pantā noteiktajam.  

-

Lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma sadaļas “1.2. Būtiskākie īstenotie pasākumi” tekstā vārdu “jaunā” kontekstā ar “jaunā Eiropas Savienības fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda”.

-

Aicinām papildināt informatīvā ziņojuma tekstu sadaļā “1. Prioritārais virziens - investīcijas” ar zemsvītras atsauci “Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālā fonds Plus, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds” pie pirmreizēji lietotā termina “Eiropas Savienības fondu”.

“Mērķis panākt, ka turpmākajos gados ekonomikā papildus esošajiem Eiropas Savienības fondu¹ 2021. – 2027. gada plānošanas perioda…”
¹ Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālā fonds Plus, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds.