Atzinums

Projekta ID
24-TA-2730
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
18.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
3. tabula Inspekcijas izskatītie iesniegumi par DNL no 2021. gada līdz 2024. 1.pusgadam parāda, ka 2024. gada 1. pusgadā korektīvo darbību īpatsvars ir būtiski pieaudzis (53 no 180 jeb ~29%), kas ir augstāks salīdzinājumā ar 2023. gadu (50 no 287 jeb ~17%) un 2022. gadu (47 no 312 jeb ~15%). Pamatojoties uz datiem, šķiet, ka Veselības Inspekcija ir pastiprinājusi korektīvo darbību īpatsvaru, taču tas nav minēts Informatīvajā ziņojumā. 
Lūdzam sniegt skaidrojumu korektīvo darbību īpatsvara pieaugumam, kā arī cik lielā mērā mērķtiecīgāka pārkāpumu novēršana un veikto korektīvo darbību un pārbaužu īstenošana ir palīdzējusi uzlabot DNL sistēmas efektivitāti.

Tāpat lūdzam sniegt konkrētus piemērus no Veselības inspekcijas izskatītajiem iesniegumiem saistībā ar darbnespējas lapu izsniegšanas izvērtēšanu, kāda veida korektīvas darbības (no kā - uz ko) bija nepieciešamas. Lūgums precizēt Informatīvā ziņojuma 2. sadaļu Kārtība, kādā Inspekcija uzrauga DNL izsniegšanu. Lūdzam ietvert šo informāciju arī secinājumu sadaļā. 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 1. grafikā redzams, ka 2023. gadā pilnībā anulētas 7 DNL, savukārt 2024. gada 1. pusgadā – jau 17 DNL. Lūdzam sniegt skaidrojumu par anulētajām darbnespējas lapām, pievienojot konkrētus piemērus, identificējot galvenās problēmas un jomas, kur visbiežāk tiek konstatēti pārkāpumi. Lūgums precizēt Informatīvā ziņojuma 2. sadaļu Kārtība, kādā Inspekcija uzrauga DNL izsniegšanu. Lūdzam ietvert šo informāciju arī secinājumu sadaļā. 

Tāpat Ekonomikas ministrija aicina papildināt informatīvo ziņojumu ar secinājumiem un izrietošajiem priekšlikumiem par izsniegto DNL pamatotības kontroli un pārbaudi. Iepriekšējās diskusijās ar uzņēmējiem izrietēja, ka DNL pamatotības pārbaude Latvijā notiek formāli dokumentācijas līmenī, kā rezultātā nav iespējams konstatēt DNL izsniegšanas faktisko pamatojumu - darbnespēju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ņemot vērā, ka Informatīvajā ziņojumā tiek secināts, ka DNL skaita pieaugums tiek novērots arī laikā, kad skolēniem ir Ziemassvētku brīvlaiks, Ekonomikas ministrija lūdz skaidrot korelācijas starp korektīvajām slimības lapām gada griezumā, tostarp skolēnu Ziemassvētku brīvlaika laikā. Tāpat arī lūdzam skaidrot, vai Veselības inspekcija ir konstatējusi iesniegumus no darba devējiem par nepamatoti izsniegtām DNL attiecībā uz vecāku personīgajām slimības lapām skolēnu brīvlaikos ? Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma 3. sadaļu Esošā statistika un attiecīgi lūdzam precizēt 5. sadaļas Secinājumi 6. punktu. 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ekonomikas ministrija aicina precizēt Informatīvā ziņojuma  3.2. sadaļas  A DNL rādītāji pirmajā rindkopā norādīto tekstu: "Ņemot vērā, ka A DNL apmaksā darba devējs, no darba devēju puses tiek norādīts, ka DNL noteikumu uzraudzība nav pilnīga un ārstējošie ārsti izsniedz DNL, pilnvērtīgi neizvērtējot tās nepieciešamību, kas var vājināt uzņēmumu un darbaspēka konkurētspēju. Secīgi šīs sadaļas galvenā uzmanība pievērsta A DNL."
Piedāvātā redakcija
"Ņemot vērā, ka A DNL apmaksā darba devējs, no darba devēju puses tiek norādīts, ka DNL noteikumu uzraudzība nav pilnīga un ārstējošie ārsti izsniedz DNL, pilnvērtīgi neizvērtējot tās nepieciešamību, kas var vājināt uzņēmumu konkurētspēju un darbaspēka produktivitāti. Secīgi šīs sadaļas galvenā uzmanība pievērsta A DNL."
5.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ekonomikas ministrija aicina precizēt Informatīvā ziņojuma 6. sadaļas Priekšlikumi turpmākai darbībai 4. priekšlikumu un to papildināt ar skaidrojošo tekstu. Atbilstoši lūgums precizēt MK protokollēmuma 3 punktu. 
Piedāvātā redakcija
"4. Veicināt darba devēja iesaisti un atbildību par drošas un veselībai labvēlīgas darba vides nodrošināšanu nodarbinātajiem, izstrādājot konkrētus pasākumus darba devēju informētībai un zināšanu paplašināšanai, darba vides risku novērtēšanai, darbinieku apmācībām un darbinieku veselības veicināšanai."
6.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ekonomikas ministrija aicina skaidrot Informatīvā ziņojuma 6. sadaļas Priekšlikumi turpmākai darbībai 5. priekšlikumu, jo jau šobrīd nav liegta iespēja nodarbinātajiem pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju nepildīt darba pienākumus akūtu slimību vai citu personisko apstākļu gadījumā, neizmantojot DNL.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ekonomikas ministrija aicina papildināt Informatīvā ziņojuma 6. sadaļas Priekšlikumi turpmākai darbībai 3. priekšlikuma skaidrojošo tekstu. 
Piedāvātā redakcija
"Minētais risinājums ir svarīgs no DNL datu kvalitātes un pārskatāmības viedokļa. Lai mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, kuriem DNL ar nepabeigtu statusu apgrūtina darba tiesisko attiecību risināšanu, jānosaka skaidru termiņu, pēc kura DNL ar neaktualizētu informāciju tiek automātiski anulētas, nodrošināt elektronisku brīdinājumu, kas informē ārstniecības personu, darba devēju un darba ņēmēju par tuvojošos anulēšanas termiņam, kā arī jādefinē situācijas, kurās anulēšana nenotiek automātiski, piemēram, ja ir objektīvi iemesli informācijas neaktualizēšanai (ārstniecības iestādes kļūda vai specifiski ārstēšanas gadījumi)."
8.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Veselības ministrija Informatīvā ziņojuma 3. sadaļā DNL radītāji Baltijas valstīs apskata un analizē galvenos DNL apmaksas un izsniegšanas nosacījumus katrā no Baltijas valstīm, taču būtu noderīgi arī izpētīt citas iespējamās atšķirības, piemēram, DNL izsniegšanas procedūras un administratīvās prasības Lietuvā un Igaunijā, kā tās atšķiras no Latvijas. Aicinām Veselības ministriju papildināt Informatīvā ziņojuma 3. sadaļu par DNL izsniegšanas procedūrām un administratīvajām prasībām Lietuvā un Igaunijā.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu, Ekonomikas ministrija aicina Veselības ministriju iesaistīt visas attiecīgās puses – valsts iestādes, ārstniecības iestādes, darba devēju pārstāvjus, kā arī arodbiedrības – lai kopīgi izdiskutētu un izstrādātu priekšlikumus un risinājumus, izmantojot sanāksmes vai darba grupas formātu. Šāda pieeja nodrošinās visaptverošu un pārdomātu risinājumu izstrādi, balstoties uz dažādiem skatījumiem un pieredzi.
Piedāvātā redakcija
-