Atzinums

Pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales Tīkls" sniegto informāciju, Klimata un Enerģētikas ministrija sniedz sekojošu priekšlikumu un tā pamatojumu. AST norāda, ka izpildes nodrošinājuma apmērs jau tiek ierobežots ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.419 un tas nesasniedz visu kopējo būvdarbu un iespējamās neizpildes vērtību. Tādēļ pasūtītājam ir jāparedz tiesības līguma neizpildes gadījumā piemērot izpildes nodrošinājumu pilnā apmērā attiecībā uz tām darba daļām, kas līgumā noteiktajā kārtībā vēl nav pieņemtas, parakstot atbilstošu pieņemšanas – nodošanas aktu. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka līguma izpildes nodrošinājums attiecībā uz minētajām, tikai daļēji izpildītajām, bet jau apmaksātajām darba daļām būs samazināts un tādēļ šo darba daļu to izpildes pārkāpumu gadījumā līguma izpildes nodrošinājuma apjoms nekompensēs. AS "Sadales Tīkls" norāda, ka iebilst pret minēto normu, jo tas neatbilst pasūtītāja interesēm:
1) 3.teikumā nav minēta darbība – samazināt nodrošinājuma apmēru (tā noteikta tikai 4.teikumā un anotācijā).
2) šis nodrošinājums pēc būtības kalpo pasūtītāja interešu aizstāvībai, tāpēc tiesības to pieprasīt (līdz ar to arī pārskatīt apmēru) būtu nosakāmas pasūtītājam, nevis būvniekam. Būvniekam ir jābūt nodrošinātai izvēlei (jau noregulēts) starp dažādiem nodrošinājuma veidiem – bankas garantija, apdrošināšanas polise vai iemaksa pasūtītāja kontā.
3) nodrošinājuma mērķis - nosegt šādus pasūtītāja pamatriskus - būvnieks neuzsāks darbus; būvnieks neievēros termiņus; būvnieks neveiks darbus kvalitatīvi. Tā kā nodrošinājuma apmērs jau tā ir ierobežots ar 10% un tas nesasniedz visu kopējo būvdarbu un iespējamās to neizpildes vērtību, papildinājums nav atbalstāms, jo pasūtītājam ir jāparedz tiesības līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā jebkurā līguma izpildes posmā (arī līguma izpildes beigu posmā) piemērot nodrošinājumu pilnā apmērā. Turklāt praksē lielākā daļu neizpildīto vai nepienācīgi izpildīto saistību tiek konstatēta tieši līguma izpildes beigu posmā. Nodrošinājums sedz ne tikai līguma ietvaros aprēķināto līgumsodu apmēru, bet arī citus pasūtītāja prasījumus.

Ievērojot minēto, KEM iesniedz AST ierosinājumu izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
 

"29. Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicējam saistību izpildes nodrošinājumu līdz 10 % no būvdarbu līgumcenas. Pasūtītājam ir tiesības publiskajā būvdarbu līgumā noteikt prasības pirmā pieprasījuma garantiju apdrošināšanas līgumam, lai nodrošinātu visu nodrošinājuma veidu savstarpējo atbilstību. Ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš pārsniedz pusotru gadu un būvdarbu līgums tiek pieņemts izpildīts pa posmiem, pēc kuru pieņemšanas attiecīgajam posmam sākas garantijas termiņš, būvdarbu veicējam ir tiesības saistību izpildes nodrošinājumu samazināt proporcionāli pieņemtā uz izpildītā līguma posma vērtībai faktiski izpildīto un no pasūtītāja puses apmaksāto būvdarbu vērtībai, ja izpildās visi šādi nosacījumi - ir izpildīta vairāk kā puse līgumā paredzēto būvdarbu, būvdarbi ir pieņemti un apmaksāti no pasūtītāja puses, pasūtītājs nav piemērojis līgumsodu būvdarbu veicējam par konstatētiem līgumsaistību pārkāpumiem, kā arī nav konstatēts būvdarbu termiņu kavējums. Apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā saistību nodrošinājuma apmēra samazinājumu piemēro tikai būvdarbu posmā. ";

Pamatojoties uz viedokli, kas saņemt no pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma Tīkls", Klimata un Enerģētikas ministrija ierosina iepriekšminēto punktu papildināt ar atrunu, ka projektēšanas cena nevar pārsniegt, piemēram, 20 % no kopējās līguma cenas. Esošais normatīvo aktu regulējums rada risku, ka pasūtītājam vajadzēs izmaksāt uzņēmējam nesamērīgi lielu un neatbilstošu summu par projektēšanu un, to saņemot, uzņēmējs var neturpināt darbus un izbeigt līgumu.
AS "Sadales Tīkls" norāda, ka iebilst, jo arī tā, uzņēmuma vērtējumā, neatbilst pasūtītāja interesēm:
1) MK noteikumos atbilstoši deleģējumam ir iekļaujamas tikai prasības attiecībā uz būvdarbiem, tostarp apvienotā līguma gadījumā.
2) nav saskatāms objektīvs pamatojums nedz atsevišķa saistību izpildes nodrošinājuma noteikšanai attiecībā uz projektēšanas posmu un vēlāk būvdarbu posmu, nedz attiecībā uz punktā minēto kopējās līgumcenas procentuālo sadalījumu. Turklāt nodrošinājumu sadalīšana apvienotā līguma gadījumā pa līguma izpildes posmiem (projektēšana, būvdarbi) paaugstina pasūtītāja risku saņemt kvalitatīvi izpildītus būvdarbus vispār, jo piedāvātais regulējums var netieši veicināt būvnieku vēlmi ekonomisku apsvērumu dēļ neturpināt līgumsaistību izpildi, neiesniedzot nodrošinājumu par būvdarbiem, tādējādi radot pasūtītājam papildus administratīvo slogu (piemēram, bet ne tikai jauna iepirkuma organizēšanā), kā arī papildus izdevumus. Pasūtītāja mērķis ir īstenot projektu (saņemt kvalitatīvu būvprojektu, kuru izbūvēt), nevis risināt strīdus par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.
 

-