Atzinums

Kategoriski nepiekrītam piedāvātajai Būvniecības likuma 14.³ panta redakcijai, kā arī likumprojekta anotācijā sniegtajam publisko apspriešanu problēmu un to risinājumu izklāstam,  un  uzskatām, ka saglabājama Būvniecības likuma 14. panta piektās  daļas redakcija, kurā ietverts nosacījums, ka gadījumā, ja  blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri, tādējādi sniedzot iespēju sabiedrībai ne tikai uzzināt par  attiecīgu ieceri (kas var radīt, smaku, troksni, vibrāciju  vai cita veida piesārņojumu), bet arī paust viedokli par to.

Motivācija.
1. Likumprojekta  anotācijā  norādīts sekojošais:

“Nekustamā īpašuma attīstīšanā un investīciju plānošanā viens no svarīgākajiem posmiem ir teritorijas attīstības plānošanas regulējuma izstrāde. Šajā procesā tiek radīts normatīvais ietvars iespējamai teritorijas attīstībai, tai skaitā tiek nostiprināta pieļaujamā izmantošana, izmantošanas intensitāte, apbūves rādītāji. Cita starpā tiek novērtēta plānotās izmantošanas ietekme uz apkārtējo apkaimi, ainavu, vidi. Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem - teritorijas plānojumam un lokālplānojumam, ir normatīvā akta raksturs, t.i., to normas ir saistošas visai sabiedrībai kopumā un arī atsevišķi katram sabiedrības loceklim, nekustamā īpašuma īpašnieks var paļauties uz tajā nostiprinātajam tiesībām un ietvertajiem nosacījumiem. Šajā posmā ir svarīga plašas sabiedrības līdzdalība, lai lemtu par konkrētās teritorijas perspektīvo attīstību, kā arī par šīs attīstības nosacījumiem. Vēlāk, pēc teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma spēkā stāšanās, sabiedrībai netiek paredzētas tiesības izteikt iebildumus par teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nostiprināto pieļaujamo konkrētās teritorijas attīstību, tai skaitā apbūvi, kā arī šīs apbūves rādītājiem”.

Saskaņā ar likumā “Teritorijas attīstības plānošanas likums” ietverto termina “vietējās pašvaldības teritorijas plānojums” skaidrojumu – “vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai”.
Tādējādi, uzskatām, ka aspektā par teritorijas izmantošanu anotācijā sniedzot neprecīzu pašvaldības teritorijas plānojuma satura un nozīmes skaidrojumu, tiek pamatoti apsvērumi, kāpēc turpmāk sabiedrībai netiks sniegta iespēja paust viedokli par  būvniecības iecerēm, kurām  netiks piemērots ietekmes par vidi izvērtējums, bet kuru realizācijas gadījumā blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei atradīsies objekts, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), tādējādi  ievērojami ietekmējot kādas noteiktas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti. Vēlamies uzsvērt, ka teritorijas plānojumā  tiek noteikts funkcionālais zonējums, nevis  konkrētu  objektu būvniecība. Uz Teritorijas plānojuma izstrādes brīdi nav zināmas  visas uzņēmēju,  attīstītāju, investoru ieceres, to tehnoloģijas.

2. Likumprojekta anotācijā norādīts sekojošais.
“Regulējums jābalsta uz principu – vienu aspektu apspriež vienu reizi. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes procesā sabiedrība izsaka viedokli par plānoto atļauto izmantošanu, apbūves pieļaujamiem rādītājiem un parametriem. IVN procesā sabiedrības līdzdalības ietvaros tiek apspriesti ziņojumā ietvertie secinājumi par plānotās darbības ietekmi uz vidi un priekšlikumi ietekmes mazināšanai vai kompensēšanai. Būvniecības ieceres īstenošanas procesā iepriekšējos posmos apspriestie jautājumi vairs netiek apspriesti, bet tiek apspriesti, piemēram, plānotās būves negatīvās ietekme”.
Piekrītam uzskatam - vienu aspektu apspriež vienu reizi, taču  tikai  gadījumos, ja ir ticis izstrādāts lokālplānojums, detālplānojums, vai ir tikusi veikta  ietekmes  uz vidi novērtējuma  procedūra.
Atkārtoti norādām, ka teritorijas plānojumā var noteikt tikai funkcionālās zonas, nevis tajā paredzēt, kādi uzņēmumi ar kādām tehnoloģijām, iekārtām, radot vai neradot noteikta apjoma piesārņojumu, veiks darbību attiecīgajā funkcionālā zonā.  Tādējādi, vienīgā iespēja sabiedrībai paust viedokli par tāda objekta būvniecību, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērota ietekmes uz vidi izvērtējuma procedūra, ne arī attiecīgai teritorijai izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, ir publiskā apspriešana.

3. Likumprojekta anotācijā  norādīts sekojošais
“Papildus ir nepieciešams ņemt vērā, ka šāds mērķis ir saskanīgs arī ar būvvaldes kompetenci (sk. Būvniecības likuma 12.panta 3.1 daļas 1.punktu) būvniecības ieceru izskatīšanā. Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē.”
Vēršam uzmanību, ka termins “pilsētvide” kas sevī  ietver jēdzienu par pilsētas apbūves struktūru,  un termins  “vides kvalitāte”, kas sevī ietver  jēdzienu par vides aizsardzību no piesārņojuma viedokļa. Ir divi atšķirīgi termini  un būvvalžu  kompetences jautājums nekad nav bijis vides kvalitātes (troksnis, smakas, vibrācijas, u.c.) prasību nodrošināšana.
Tāpat, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 2¹  daļā noteikto “Būvvaldes arhitekts pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē”.

Tāpat vēršam uzmanību, ka   ar paskaidrojuma rakstu  iespējams mainīt būves lietošanas veidu, tai skaitā lietošanas veida maiņa var radīt 14. panta piektajā daļā noteikto negatīvo ietekmi, kā arī ar paskaidrojuma rakstu iespējams veikt jaunas pirmās grupas ēkas būvniecību, kurai arī var būt nepieciešama publiskā apspriešana gan radītās negatīvās ietekmes dēļ (piemēram, automazgātava), gan pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajos gadījumos, līdz ar to nav pamatoti ierobežot sabiedrības tiesības paust viedokli atkarībā no būvniecības administratīvā procesa veida.
Turklāt tā ir pašvaldības kompetence atsevišķos gadījumos, izvērtējot faktisko un tiesiskos apstākļus, pie lietošanas veida maiņas noteikt publisko apspriešanu.
 

-

Lūdzam izteikt 16.panta 1.¹ daļu un 2.⁶ daļu šādā redakcijā. 
papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:
“(1¹) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu. Šādā gadījumā spēkā esošo regulējumu piemēro visai būvniecības iecerei kopumā.”;

papildināt ar 2.⁶ daļu šādā redakcijā:
“(2⁶) Būvniecības ieceres izmaiņu gadījumā attiecībā uz izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumā, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam un tas vēlas piemērot spēkā esošo regulējumu. Šādā gadījumā spēkā esošo regulējumu piemēro visai būvniecības iecerei kopumā.”.

Šo normu papildināšana ar pēdējo teikumu ir ārkārtīgi būtiska. Rīgas valstspilsētas pašvaldības praksē ir sastapusies ar šādu jautājumu risināšanu, kadi ir izdotas būvatļaujas atbilstoši vienam teritorijas plānojumam, ir stājies spēkā jauns teritorijas plānojums un būvniecības ierosinātāji vēlas veikt izmaiņas būvniecības dokumentācijā, daļēji piemērojot jaunu teritorijas plānojumu. Šāda situācija nav pieļaujama. Ir klāja pretrunā ar tiesisko stabilitāti un tiesisko paļāvību arī attiecībā uz trešajām pusēm. Kā arī ir pretrunā ar teritorijas plānošanas principiem. 

LLPA atkārtoti norāda, ka nav pieļaujams radīt tiesisku haosu, kurā dažādās ieceres daļās vai aspektos tiek piemērots atšķirīgs regulējums, ļaujot ierosinātājam vienlaikus izvēlēties tikai vēlamākos un sev labvēlīgākos nosacījumus no vairākiem regulējumiem.  
 

-

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:
“Svītrot  18. panta otrās daļas pirmā teikumā un ceturtās daļas 2.punktā vārdus "un normatīvo aktu prasībām" . 

Gadījumā, ja iebildums netiks atbalsts ir jāprecizē kādiem normatīvajiem  aktiem un kādā apjomā.  Piemēram, Būvniecības likuma 15. un16.pantā ir atsauce: vai neatbilst normatīvo aktu prasībām, ciktāl šo prasību kontrole ir būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Līdzīgi jābūt noteiktām arī komptences robežām būvinspektoriem Būvniecības likuma 18.pantā, pretējā gadījumā būvinspektors atbild par visu normatīvo aktu ievērošanu un kļūst par personu, kurai viss jāpārrēķina un jāpārbauda viss projekts, vēl jo vairāk tas, kas projektā nav risināts, jāpārzin visas jomas – būvkonstrukcijas, ugunsdrošība, visas inženiersistēmas (LBN, standarti, aprēķinu metodes utt.) un jāstāv objektā katru dienu klāt, jo citādi nevarēs pārbaudīt atbilstību “normatīvo aktu prasībām”, jo nevar paļauties uz to, ka būvdarbu vadītājs un būvuzraugs parakstot segto darbu aktus vai apstiprinot ierakstu būvdarbu žurnālā, ir ievērojuši normatīvus aktus, ka projektētājs apstiprinot projektā ietvertos risinājumus, ir ievērojis normatīvus aktus, ka ekspertīzes veicējs, savā darbā ir ievērojis normatīvus aktus.
 

-

Un par: 13. Papildināt 21.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:
“(1¹) Kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemta kopīpašnieku vairākuma piekrišana. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram.”.

Darba grupas par administratīvā sloga samazināšanu ietvaros, tika runāts, ka gadījumā, ja ēka kopīpašumā ir izbūvēta ar atkāpēm no būvprojekta, tad izmaiņas būvprojektā ir jāsaskaņo ar vairākumu, savukārt, ja ēka ir izbūvēta atbilstoši projektam, ierosināt pieņemšanu ekspluatācijā var arī viens no kopīpašniekiem.
Lasot šos grozījumus sanāk otrādi - ka gadījumā, ja būs patvaļīga būvniecība kopīpašumā, viens kopīpašnieks varēs izstrādāt būvniecības ieceri, vispār nesaņemot saskaņojumu ne no viena, bet, lai ierosinātu atbilstoši izbūvēta projekta nodošanu ekspluatācijā, būs jāsaņem vairākuma piekrišanu. Tas ir nesamērīgi un praksē var rādīt daudz konfliktu un neskaidru situāciju, jo patvaļīga būvniecība nav tikai seku novēršana, atjaunojot iepriekšējo stāvokli, bet arī būvniecības “legalizācija”. Tas palielina motivāciju būvēt patvaļīgi, jo, lai novērstu patvaļīgo būvniecību, to var neskaņot ar pārējiem, bet tiek likti šķēršļi tiesiski izbūvēta objekta noošanai ekspluatācijā, jo tam ir jāsaņem vairākuma piekrišana. Turklāt kopīpašumā esošajā būvē būvniecību var ierosināt arī tikai viens kopīpašnieks, nav saprotams, vai tikai viens kopīpašnieks var arī nodot būvi ekspluatācijā šajā gadījumā. Piedāvātas likumprojekta normas, iespējams atrisinās konkrētās situācijas, kuras ar šiem grozījumiem plānots atrisināt, bet vienlaicīgi rādīs haosu un neizpratni to piemērošanā simts citos gadījumos. 

Ņemot vērā iepriekš minēto izsakām priekšlikumu Būvniecības likumu papildināt ar šādām normām:
1) ja kopīpašumā esoša būve ir uzbūvēta ar atkāpēm no būvprojekta un pirms nodošanas ekspluatācijā nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, to saskaņo ar vairāk nekā 50% no visiem kopīpašniekiem;
2) ja kopīpašumā esoša būve ir uzbūvēta bez atkāpēm no būvprojekta, ekspluatācijā nodošanu var ierosināt arī viens no kopīpašniekiem.
 

-

Piedāvājam izteikt Būvniecības likuma 19.2 panta sestās daļas trešo teikumu sekojošā redakcijā:
Būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs vai būvniecības ieceres izstrādātājs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, vai gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.

Veikti grozījumi atbilst pašreizējai Vispārīgo būvnoteikumu redakcijai, kā arī veicot šādus grozījumus tiks novērst interešu konflikts. Ir svarīgi, lai būvuzraudzības veicējs būvdarbu kontroles ietvaros pieņemot lēmumu ir pilnībā neatkarīgs un neieinteresēts. Ar piedāvāto grozījumu tiktu nodrošināta objektīva situācijas izskatīšana un konstatēšana būvdarbu laikā, t.sk. vienādi vērtējot būvdarbu veicēja un būvniecības ieceres izstrādātāja darbību.
 

-