Projekta ID
24-TA-415Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas ainavas"
Atzinums iesniegts
18.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Attiecībā uz likumprojekta autora sniegtajiem paskaidrojumiem priekšlikumu tabulā (“Pamatojums, ja iebildums / priekšlikums nav ņemts vērā,”) – konkrēti “Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas balstoties vienīgi uz zinātnisko informāciju, izvērtējot valsts līmenī katras teritoriju nozīmīguma attiecībā uz katru biotopu veidu un katru sugu.Turklāt atbilstoši vadlīnijām Natura 2000 teritorijas parasti uzskata par pietiekamām attiecībā uz konkrētu biotopu veidu vai sugu, ja Natura 2000 tīkls aptver vairāk nekā 60 % no konkrētā biotopa kopplatības vai sugas kopējās populācijas. Savukārt, plaši izplatītiem biotopiem un sugām Natura 2000 teritorijām jāaptver vismaz 20 %,” jānorāda sekojošais:
“Eiropas Savienības tiesiskais regulējums vides jomā neparedz pilnīgu harmonizāciju, un dalībvalstis ir tiesīgas paredzēt arī stingrākas prasības nekā paredz Eiropas Savienības tiesību normas.16 (Eiropas Savienības dabas direktīvu prasību pārņemšanas izvērtējums, Gala nodevums, 2017. gada aprīlis)
[16 EST 2005.gada 14.aprīļa sprieduma lietā C-6/03 27.punkts:
Iesākumā jānorāda, ka attiecībā uz Kopienu tiesisko regulējumu vides jomā nav paredzēta pilnīga harmonizācija. Kaut arī EKL 174. pantā paredzēti noteikti Kopienām sasniedzami mērķi, EKL 176. pantā tomēr paredzēta iespēja dalībvalstīm pieņemt stingrākus aizsargpasākumus (2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C-318/98 Fomasar u.c., Recueil, I-4785. lpp., 46. punkts). EKL 176. pantā attiecībā uz šādiem pasākumiem tiek izvirzīts tikai tāds nosacījums, ka tiem jābūt saderīgiem ar EK līgumu un tie jādara zināmi Komisijai.]
Attiecīgi, biedrība “Latvijas ainavas” uztur spēkā 4.09.2024 sabiedriskajā apspriešanā sniegtos iebildumus/priekšlikumus VARAM likumprojektam.
Tabulā nav sniegts pierādījums, ka piem. mērķsugai – brūnajam lācim (Ursus arctos) Natura 2000 tīkls aptvertu vairāk nekā 60 % no sugas kopējās populācijas. Vienlaikus, minot, ka Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas balstoties vienīgi uz zinātnisko informāciju, izvērtējot valsts līmenī katras teritoriju nozīmīguma attiecībā uz katru biotopu veidu un katru sugu, VARAM skaidrojumā nav norādīts, ka attiecībā uz Silavas Lāču monitoringa (2023-2025) pārskatā par 2023.gadu minētajām brūnā lāču apdzīvotajām teritorijām (“Augšdaugava,” “Lielpurvs,” “Korģes meži” Limbažu novads, kur tika konstatēta lācenes ziemošana un miga ar lācēniem, un kur traucējuma rezultātā stingri aizsargājamas sugas indivīdi aizgāja bojā, u.c. iepriekš priekšlikumos minētās), būtu sniegts attiecīgs zinātnieku atzinums, ka šīs teritorijas saskaņā ar Silavas zinātniskā monitronga datiem būtu atzītas par nepiemērotām brūnajam lācim kā Natura teritorijas mērķsugai.
[Skat. pielikumu “Sabiedrības iebildumi un priekšlikumi” 4.09.2024:
Virknē jaunizveidoto aizsargājamo dabas teritoriju aizsargājamo sugu saraksts neatbilst DAP mājas lapā sniegtajam konkrētās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu uzskaitījumam.
Skat. piem. Lāču monitoringa datus “Lāču monitorings 2023 – 2025” (LVMI Silava) pārsaktu par 2023.gadu. Pārskatā uzskatāmi norādītas šī aizsargājamās lielā plēsēja apdzīvotas teritorijas gan Staiceles pagastā, gan Viļķenes, gan Salacgrīvas pagastos konstatētas pēdējos 3 gados.
Skat. tabulu “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts”- Dabas liegums nr. 116 “Lielpurvs” - lācis nav atzīmēts. Turpretī DAP mājas lapā teritorijas aprakstā minēts: “Varētu būt nozīmīga vieta arī lielo plēsēju (lācis/ vilks) aizsardzībai. “Silavas” monitoringā minēts šajā Salacgrīvas teritorijā konstatēti vismaz 3 lāču klātbūtne. Piem. skat.sarakstā nr.297. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, Silavas Lāču monitoringā minēta šī teritorija – nosaukto pagastu vidū, kur konstatēts lācis – Skrudelienes, Kaplavas pagasti. Taču tabulā šajās teritorijās kā mērķsuga lācis nav minēts. Tāpat nr. 98 Dabas liegums “Rožu purvs,” Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, par kuru DAP mājas lapā minēts – “potenciāli piemērota vieta lielo zīdītāju sugām”. Tomēr neviena lielo zīdītāju suga sarakstā nav iekļauta!
Piem. Dabas liegums “Ābeļi” – Jēkabpils novads, Ābeļu, Dignājas, Leimaņu pagasti. DAP mājas lapā minēts – Nozīmīgākā vieta lielo zīdītāju (lūsis/ vilks, u.c.) uzturēšanās vita visa Sēlijā! Ļoti daudz retu augu un dzīvnieku (tostarp mazais ērglis, urālpūce, meža cauna) apdzīvota vieta. Tomēr neviena no lielo zīdītāju sugām pielikuma sarakstā nav minēta.
Skat. nr.200 – Dabas liegums “Gruzdovas meži”, Susāju pagasts, Balvu novads.Skat DAP mājas lapā – Izcils dabisko mežu biotops – vienīgā lidvāveres atradne Latvijā! Dabas liegumā šādā izcilā meža biotopā konstatējamas arī lielo plēsēju sugas – lūši, vilki, lāči. Tomēr sarakstā neviena no šīm sugām nav iekļauta.
Skat. nr.345 “Davelnīša ezera meži”, Ērgļu pagasts, Staignāju meži. Sarakstā nav iekļauta neviena dzīvnieku suga. Tāpat nr.347 Dabas liegums “Dunalkas meži”. DAP mājas lapā [ar šo teritoriju minēts- tertorijā konstatētas retas, aizsargājamas putnu, kukaiņu, augu, mikroliegumu sugas.
Nr.351 “Gardenes meži”, Dobeles novads. Auru pagasts. DAP mājas lapā minēts- teritorijā novērots Jūras ērglis. Taču tabulā sugu uzskaitījumā šī suga vispār nav minēta.
Nr. 358. “Jūgupes meži”. DAP mājas lapā minēts – teritorijā mikroliegumi, kas veidoti medņa aizsardzībai. Taču tabulā neviena dzīvnieku – ne putnu, ne zīdītāju suga vispār nav iekļauta. Tāpat nr. 372 “Medņu kalni”, kas DAP mājas lapā norādīta kā mikroliegums medņa aizsardzībai, bet tabulā mednis vispār nav iekļauts.
Nr.361 “Korģes meži”, Limbažu novads, Alojas, Pāles pagasti. Saskaņā ar “Silavas” pētījuma rezultātiem, teritoriju apdzīvo lāči, kam attiecīgi vajadzētu būt iekļautam sarakstā.]
“Eiropas Savienības tiesiskais regulējums vides jomā neparedz pilnīgu harmonizāciju, un dalībvalstis ir tiesīgas paredzēt arī stingrākas prasības nekā paredz Eiropas Savienības tiesību normas.16 (Eiropas Savienības dabas direktīvu prasību pārņemšanas izvērtējums, Gala nodevums, 2017. gada aprīlis)
[16 EST 2005.gada 14.aprīļa sprieduma lietā C-6/03 27.punkts:
Iesākumā jānorāda, ka attiecībā uz Kopienu tiesisko regulējumu vides jomā nav paredzēta pilnīga harmonizācija. Kaut arī EKL 174. pantā paredzēti noteikti Kopienām sasniedzami mērķi, EKL 176. pantā tomēr paredzēta iespēja dalībvalstīm pieņemt stingrākus aizsargpasākumus (2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C-318/98 Fomasar u.c., Recueil, I-4785. lpp., 46. punkts). EKL 176. pantā attiecībā uz šādiem pasākumiem tiek izvirzīts tikai tāds nosacījums, ka tiem jābūt saderīgiem ar EK līgumu un tie jādara zināmi Komisijai.]
Attiecīgi, biedrība “Latvijas ainavas” uztur spēkā 4.09.2024 sabiedriskajā apspriešanā sniegtos iebildumus/priekšlikumus VARAM likumprojektam.
Tabulā nav sniegts pierādījums, ka piem. mērķsugai – brūnajam lācim (Ursus arctos) Natura 2000 tīkls aptvertu vairāk nekā 60 % no sugas kopējās populācijas. Vienlaikus, minot, ka Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas balstoties vienīgi uz zinātnisko informāciju, izvērtējot valsts līmenī katras teritoriju nozīmīguma attiecībā uz katru biotopu veidu un katru sugu, VARAM skaidrojumā nav norādīts, ka attiecībā uz Silavas Lāču monitoringa (2023-2025) pārskatā par 2023.gadu minētajām brūnā lāču apdzīvotajām teritorijām (“Augšdaugava,” “Lielpurvs,” “Korģes meži” Limbažu novads, kur tika konstatēta lācenes ziemošana un miga ar lācēniem, un kur traucējuma rezultātā stingri aizsargājamas sugas indivīdi aizgāja bojā, u.c. iepriekš priekšlikumos minētās), būtu sniegts attiecīgs zinātnieku atzinums, ka šīs teritorijas saskaņā ar Silavas zinātniskā monitronga datiem būtu atzītas par nepiemērotām brūnajam lācim kā Natura teritorijas mērķsugai.
[Skat. pielikumu “Sabiedrības iebildumi un priekšlikumi” 4.09.2024:
Virknē jaunizveidoto aizsargājamo dabas teritoriju aizsargājamo sugu saraksts neatbilst DAP mājas lapā sniegtajam konkrētās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu uzskaitījumam.
Skat. piem. Lāču monitoringa datus “Lāču monitorings 2023 – 2025” (LVMI Silava) pārsaktu par 2023.gadu. Pārskatā uzskatāmi norādītas šī aizsargājamās lielā plēsēja apdzīvotas teritorijas gan Staiceles pagastā, gan Viļķenes, gan Salacgrīvas pagastos konstatētas pēdējos 3 gados.
Skat. tabulu “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts”- Dabas liegums nr. 116 “Lielpurvs” - lācis nav atzīmēts. Turpretī DAP mājas lapā teritorijas aprakstā minēts: “Varētu būt nozīmīga vieta arī lielo plēsēju (lācis/ vilks) aizsardzībai. “Silavas” monitoringā minēts šajā Salacgrīvas teritorijā konstatēti vismaz 3 lāču klātbūtne. Piem. skat.sarakstā nr.297. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, Silavas Lāču monitoringā minēta šī teritorija – nosaukto pagastu vidū, kur konstatēts lācis – Skrudelienes, Kaplavas pagasti. Taču tabulā šajās teritorijās kā mērķsuga lācis nav minēts. Tāpat nr. 98 Dabas liegums “Rožu purvs,” Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, par kuru DAP mājas lapā minēts – “potenciāli piemērota vieta lielo zīdītāju sugām”. Tomēr neviena lielo zīdītāju suga sarakstā nav iekļauta!
Piem. Dabas liegums “Ābeļi” – Jēkabpils novads, Ābeļu, Dignājas, Leimaņu pagasti. DAP mājas lapā minēts – Nozīmīgākā vieta lielo zīdītāju (lūsis/ vilks, u.c.) uzturēšanās vita visa Sēlijā! Ļoti daudz retu augu un dzīvnieku (tostarp mazais ērglis, urālpūce, meža cauna) apdzīvota vieta. Tomēr neviena no lielo zīdītāju sugām pielikuma sarakstā nav minēta.
Skat. nr.200 – Dabas liegums “Gruzdovas meži”, Susāju pagasts, Balvu novads.Skat DAP mājas lapā – Izcils dabisko mežu biotops – vienīgā lidvāveres atradne Latvijā! Dabas liegumā šādā izcilā meža biotopā konstatējamas arī lielo plēsēju sugas – lūši, vilki, lāči. Tomēr sarakstā neviena no šīm sugām nav iekļauta.
Skat. nr.345 “Davelnīša ezera meži”, Ērgļu pagasts, Staignāju meži. Sarakstā nav iekļauta neviena dzīvnieku suga. Tāpat nr.347 Dabas liegums “Dunalkas meži”. DAP mājas lapā [ar šo teritoriju minēts- tertorijā konstatētas retas, aizsargājamas putnu, kukaiņu, augu, mikroliegumu sugas.
Nr.351 “Gardenes meži”, Dobeles novads. Auru pagasts. DAP mājas lapā minēts- teritorijā novērots Jūras ērglis. Taču tabulā sugu uzskaitījumā šī suga vispār nav minēta.
Nr. 358. “Jūgupes meži”. DAP mājas lapā minēts – teritorijā mikroliegumi, kas veidoti medņa aizsardzībai. Taču tabulā neviena dzīvnieku – ne putnu, ne zīdītāju suga vispār nav iekļauta. Tāpat nr. 372 “Medņu kalni”, kas DAP mājas lapā norādīta kā mikroliegums medņa aizsardzībai, bet tabulā mednis vispār nav iekļauts.
Nr.361 “Korģes meži”, Limbažu novads, Alojas, Pāles pagasti. Saskaņā ar “Silavas” pētījuma rezultātiem, teritoriju apdzīvo lāči, kam attiecīgi vajadzētu būt iekļautam sarakstā.]
Piedāvātā redakcija
-