Atzinums

Ņemot vērā, ka likumprojekta tekstā iekļautas prasības par alternatīvo degvielu, ierosinām likumprojekta 1. pantu papildināt ar 25.punktu, skaidrojot 1. panta 23.punktā ietverto terminu “alternatīvā degviela”.
Alternatīvās degvielas skaidrojums pieejams: https://alternative-fuels-observatory.ec.europa.eu/general-information/alternative-fuels
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta 24.punktu, skaidrojot terminu “ūdeņradis”, jo degvielas šūnās nenotiek ūdeņraža degšanas process.
Likumprojekta 1.panta 24.punktā svītrot vārdus “ko sadedzina ar skābekli un”.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 5. panta otro daļu, nosakot, šī prasība attiecas uz visām degvielas uzpildes stacijām vai tikai uz publiski pieejamām degvielas uzpildes stacijām.

-

Lūdzam likumprojekta 5. panta trešajā daļā ietvert atsauci, ka Ministru kabinets izstrādā kārtību, cik bieži, kādā veidā un kāda informācija ir sniedzama valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".

-

Iebilstam pret likumprojektā noteikto, ka  valstspilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos un valstspilsētu pašvaldību izmantotajos transportlīdzekļos jāsasniedz mērķis – vismaz 50 procenti -  atjaunīgā enerģija.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai “(ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu prasības”, kur ir noteikts sasniedzamais mērķis Eiropas Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij noteikti mērķrādītāji, iepērkot “tīru” un energoefektīvu autotransportu.
Piemēram Ventspils valstspilsētā izmantotie mazie autobusi – 16 vietīgie ir M2 kategorija, kas nav jāiepērk vairāk kā 22% līdz pat 2030. gadam. Lielie autobusi  – M3 pilsētā ir mazāk kā 10% no kopējā pārvadājuma apjomā iesaistītajiem transportlīdzekļiem. Līdz ar to nav pamats  prasīt visos pilsētas sabiedriskajos transportlīdzekļos nodrošināt 50% , neņemot vērā faktisko situāciju valstspilsētās. Anotācijā jānorāda  finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, jo,  piemēram,   lai izpildītu likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1.punkta prasības, Rīgas valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam ir nepieciešamas investīcijas vismaz 140 miljonu EUR apmērā 265 elektroautobusu iegādei un ar to saistītās infrastruktūras izbūvei (uzlādes punktu, stāvvietu un stāvlaukumu izbūve autobusu parkos un Rīgas valstpilsētas teritorijā).  Šāds investīciju apjoms nepieciešams, jo šobrīd kopējais sabiedriskā transporta patērētais enerģijas apjoms ir 167 638.30 MWh, no tiem tramvaju un trolejbusu elektroenerģija sastāda 25,06%, savukārt izmantotās dīzeļdegvielas un ūdeņraža īpatsvars sastāda 74,94%, un lai nodrošinātu to, ka izmantotās enerģijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam valstpilsētā ir vismaz 50 %, tad šobrīd ir nepieciešams nomainīt vismaz 265 autobusus, aizstājot tos ar elektroautobusiem. Tāpat jāatzīmē, ka, ņemot vērā šodienas cenas, RP SIA “Rīgas satiksme” katru gadu veidosies papildu izmaksas 2 162 534,09 EUR gadā atjaunīgās elektroenerģijas iegādei (izmaksas par “zaļā” sertifikāta iegādi). (Iepriekš norādītie investīciju un papildu izmaksu aprēķini ir provizoriski, jo šobrīd nav zināms, pēc kādas metodoloģijas tiks aprēķināts atjaunīgās enerģijas izmantotais īpatsvars sabiedriskajos transportlīdzekļos.)

Iebilstam, ka “Transporta enerģijas likuma” projektā, tāpat “Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam” projektā tiek ietverti nosacījumi, kas pašvaldībām par pienākumu tiek noteikts izmantot vismaz 50% no izmantotajiem transportlīdzekļiem, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju, ja netiek nodrošināts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums nosacījumu īstenošanai.
Likumprojekta 6. panta 1. daļas nosacījumus pašvaldības varēs izpildīt, ja tām tiek nodrošināts ES līdzfinansējums bezemisijas transportlīdzekļu un to saistītās uzlādes vai uzpildes (ūdeņraža gadījumā) infrastruktūras iegādei un izveidei. Kā arī izmantojamās transporta enerģijas, kura iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem cenu starpības kompensācijas. Ja šādu prasību izpilde sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem rada papildus izmaksas, kas bezemisiju transportlīdzekļu un saistītās infrastruktūras iegādes gadījumā ir būtiski lielākas, vai pakalpojuma nodrošināšanā transportlīdzekļos jāizmanto būtiski dārgāka degviela, valstij būtu jānodrošina izmaksu pieauguma kompensācija.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1.punktu, skaidrojot, vai šī prasība ir attiecināma uz valstspilsētu pašvaldību uzņēmumu valdījumā esošo sabiedrisko transportlīdzekļu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vai arī šeit ir plānots iekļaut/ attiecināt to sabiedrisko transporta pakalpojuma sniedzējus, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu valstspilsētas teritorijā, piemēram, arī uz uzņēmumiem, kas nodrošina sabiedriskā tranporta pakalpojumu reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos ar autobusu vai vilcienu. Ja prasība par atjaunīgās enerģijas izmantošanu attiecināma tikai pret valstpilsētas nodrošināto sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju, tad, un ņemot vērā apstākli, ka pakalpojuma sniegšanai, izmantojot atjaunīgo enerģiju, ir augstākas elektroenerģijas izmaksas, tad pie apstākļa, ka prasības par atjaunīgās enerģijas izmantošanu ir attiecināmas tikai uz valstpilsētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju, rodas situācija, ka valstpilsētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs atrodas nevienlīdzīgos pakalpojuma sniegšanas apstākļos, un reģionālie sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji ar autobusu vai vilcienu atrodas labākos konkurences apstākļos un sabiedriskā transporta pakalpojumu var nodrošināt par lētāku cenu. Piemēram, ja prasība par atjaunīgās enerģijas izmantošanu nav attiecināma uz sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumu ar vilcienu, bet atjaunīgās enerģijas izmaksas ir augstākas par elektroenerģijas izmaksām, tad valstpilsētas teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumu ar vilcienu varēs nodrošināt par zemāku cenu, nekā valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, bet kuram pakalpojuma nodrošinājumam ir jāizmanto atjaunīgā enerģija. Līdzīga situācija ir attiecināma arī uz pakalpojuma nodrošinājumu arī reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos, jo arī šāds sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, veicot pārvadājumu valstpilsētas teritorijā, varēs nodrošināt lētāku sabiedriskā transporta pakalpojumu. Turklāt, ja reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji ar vilcienu Rīgas valstpilsētas teritorijā nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu par zemāku pakalpojuma cenu, tas vēl vairāk ietekmēs valstpilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja ieņēmumus un palielinās Rīgas valstpilsētas dotācijas apjomu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinājumam valstpilsētā.

Priekšlikums : likuma prasības sadalīt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā noteiktajam.
 

Līdz šim priekšlikumi, kas ļautu pašvaldībām atbalsta ietvaros iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, neierobežojot atbalsta jomas, netiek ņemti vērā
Uzskatām ,ka  pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu – nodrošināšanai būtu nepieciešamas atbalsta finansējums bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa – 50% bezemisiju transporta līdzekļu parks pašvaldībā – sasniegšanu.
 

-