Atzinums

Rīkojuma projekta 2.14. apakšpunktā izdarīta atsauce uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta sesto daļu, kas noteic, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, un būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to nav vienojušies, līdz prasības celšanai tiesā uzskatāms, ka būves īpašnieks lieto visu zemes vienību, uz kuras atrodas būve. Šāds pieņēmums nav piemērojams, ja ir acīmredzami skaidrs, ka visa zemes vienība nevar būt nepieciešama būves ekspluatācijai.
Minētā tiesību norma regulē zemes likumiskās lietošanas tiesības un attiecas uz gadījumiem, kad normatīvie akti nenoteic lietošanā esošo zemes platību un puses par to arī nav vienojušās.
Ņemot vērā rīkojuma projekta 2.15. apakšpunktā izdarīto secinājumu par to, ka viss apbūvētais zemesgabals, kura sastāvā ir mežā zeme, ēkas uzturēšanai funkcionāli nav nepieciešams un nav iespējams izveidot atsevišķu zemesgabalu, kas ir tieši saistīts ar apbūvi un funkcionāli nepieciešams ēku (būvju) uzturēšanai, Tieslietu ministrija lūdz sniegt skaidrojumu:
1) kā zemes likumiskās lietošanas tiesību institūts korelē ar iespēju atdalīt un privatizēt zemesgabalu;
2) turklāt kā uz konkrēto gadījumu būtu attiecināma likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta sestā daļa, ja starp pusēm ir spēkā esošs nomas līgums, kurā noteikta arī nomājamā platība (viss zemesgabals).

-

Rīkojuma projekta 6. punktā norādīts, ka valsts meža zemes nodalīšana, lai izveidotu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamu zemesgabalu, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Savukārt nodot privatizācijai valsts meža zemi, kas nav funkcionāli saistīta un nav nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai, nav pieļaujams, jo tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. No minētā ir secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un valsts meža zeme, kas atrodas apbūvētā zemesgabalā, ir saglabājama valsts īpašumā.
Savukārt rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiktu veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm.
Ņemot vērā rīkojuma projektā un anotācijā norādīto, Tieslietu ministrija lūdz sniegt papildu skaidrojumu:
1) vai, ievērojot to, ka zemesgabals visā tā platībā nodots nomā privātpersonai (būves īpašniecei), šī zeme ir pieejama sabiedrībai un kā tā tiek izmantota sabiedrības interesēs?
2) gadījumā, ja zeme jau šobrīd faktiski nav pieejama sabiedrībai, kā sabiedrības intereses tiek nodrošinātas lielākā mērā, atsakot privatizāciju nedalītam nekustamajam īpašumam, nekā ļaujot to privatizēt?

-

Rīkojuma projekta 8. punktā norādīts, ka, pamatojoties uz Meža likuma 44.panta trešo daļu un ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantu, 9.pantu, 10.panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4. punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai Zemesgabalu.
Savukārt rīkojuma projekta anotācijā kā tā izstrādes pamatojošās tiesību normas norādītas Meža likuma 44.panta trešā daļa un ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkts, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts un Valsts pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likuma 7.panta otrā daļa.
Ņemot vērā, ka anotācijā tiek norādīts rīkojuma projekta izstrādes pamatojums, rīkojuma projektā un anotācijā izstrādes pamatošanai norādītajām tiesību normām jābūt savstarpēji saskaņotām, proti, tās nedrīkst atšķirties.
Lēmuma par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņemšanas kārtību noteic Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. pants.
Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija [..].
Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts pamats valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas atteikumam nodot valsts īpašumu privatizācijai, proti, apbūvēta zemesgabala privatizācija atsakāma, ja Ministru kabinets attiecībā uz to pieņēmis lēmumu, ka tas saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Savukārt, ja valstij piederošais apbūvētais zemesgabals nav nododams privatizācijai tādēļ, ka to aizliedz citi likumi (piemēram, Aizsargjoslu likums), atteikuma lēmumu atbilstoši minētā pants 2.¹ daļai arī pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Savukārt Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas kompetence attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu privatizāciju noteikta šā panta piektajā daļā, proti, Ministru kabinets pieņem lēmumu par:
- tāda apbūvēta zemesgabala privatizēšanu, uz kura atrodas ēkas, uz kurām personai zemesgrāmatā nav nostiprinātas īpašuma tiesības likumos noteikto ierobežojumu dēļ, bet kura ieguvusi tiesības uz ēkām privatizācijas rezultātā;
-valstij piekrītoša pašvaldības valdījumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai.
Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, lūdzam norādīt tiesību normu, uz kuras pamata konkrētajā gadījumā tiek virzīts Ministru kabineta lēmums par atteikumu nodot valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu privatizācijai, sniedzot attiecīgu skaidrojumu, turklāt ņemot vērā, ka arī no virzītā Ministru kabineta rīkojuma projekta un anotācijas neizriet, kurai valsts pārvaldes funkcijas veikšanas zemesgabals nepieciešams.

Savukārt attiecībā uz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktu rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka dotais regulējums nav attiecināms uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums.
Ņemot vērā, ka apbūvētais zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, Tieslietu ministrija lūdz sniegt skaidrojumu kā anotācijā minētais korelē ar to, ka Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkts norādīts kā rīkojuma projekta pamatojošā tiesību norma.

-

Rīkojuma projekta 2. punktā norādīts, ka uz zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums “Bulduri 1607”, Jūrmalā, nekustamā īpašuma kadastra Nr.130050710020, kas sastāv no divām būvēm (turpmāk – Būves) - sūkņu mājas (būves kadastra apzīmējums 1300007160 002), kurā atrodas nātrija hlorīda ūdeņu aka (būves kadastra apzīmējums 13000071607050). 2002.gada 7.augustā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000070755 īpašuma tiesības uz Būvēm nostiprinātas fiziskai personai. Būves sākotnēji bija privatizētā valsts uzņēmuma “Zinātnes un ražošanas uzņēmums “Kūrortoloģija”” (nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”) nekustamā manta.
Līdzīgs hronoloģiskais apraksts ietverts arī rīkojuma projekta anotācijā.
Lūdzam precizēt rīkojuma projektu un tā anotāciju, ņemot vērā, ka būve ar kadastra apzīmējumu 13000071607050 zemesgrāmatā tika ierakstīta tikai 2017. gadā, proti, aprakstīto notikumu laikā tā nemaz vēl nepastāvēja, līdz ar to nebija iespējama tās privatizācija vai īpašuma tiesību nostiprināšana uz to pirms 2017. gada.

-