Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.545 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana” 3.punktu BIS-ā dokumentus projektētājam jāievieto PDF formātā, nevis DWG. Tas nozīmē, ka tie projekti, kas būs PDF, tiem būs lielāka "inventerizācijas lietas" cena, jo VZD uzmērītājam būs jāpārzīmē plāns no PDF uz DWG. Lūdzu anotāciju papildināt ar attiecīgo iesniedzamā dokumenta formas veidu.

-

Ņemot vērā iepriekšējos iebildumus, lūdzam sniegt datus par Kadastrā reģistrēto ēku pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodu tabulas formātā:
Ēku skaits, kuras celtas pirms 1945.gada, pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem: līdz 1990.gadam; no 1991.gada līdz 2000.gadam, no 2001.gada līdz 2010.gadam, no 2011.gada līdz 2021.gadam, 2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas no 1945.gada līdz 1960.gadam  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem: līdz 1990.gadam; no 1991.gada līdz 2000.gadam, no 2001.gada līdz 2010.gadam, no 2011.gada līdz 2021.gadam, 2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas no 1961.gada līdz 1990.gadam  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem: līdz 1990.gadam; no 1991.gada līdz 2000.gadam, no 2001.gada līdz 2010.gadam, no 2011.gada līdz 2021.gadam, 2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas no 1991.gada līdz 2000.gadam  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem:  no 1991.gada līdz 2000.gadam, no 2001.gada līdz 2010.gadam, no 2011.gada līdz 2021.gadam, 2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas no 2001.gada līdz 2010.gadam  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem: , no 2001.gada līdz 2010.gadam, no 2011.gada līdz 2021.gadam, 2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas no 2011.gada līdz 2021.gadam  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem:  no 2011.gada līdz 2021.gadam, 2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas 2022.gadā  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem:  2022.gadā, 2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas 2023.gadā  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem:  2023.gadā 2024.gadā.
Ēku skaits, kuras celtas 2024.gadā  pa kadastrā reģistrētā pēdējā noteiktā nolietojuma noteikšanas periodiem: 2024.gadā.

-

Tā kā ar šiem grozījumiem paredzēts ļoti būtiski vienkāršot ēkas nolietojuma noteikšanu, to aizstājot ar ēkas vērtējumu, kuru noteiks VZD darbinieki tikai un vienīgi pēc vizuālām pazīmēm, un tā kā šis ēkas vērtējums tiek izmantots tikai un vienīgi kadastrālajā vērtēšanā, kurā ir būtiski nodrošināt kadastrālo vērtību savstarpējās salīdzināmības principu starp dažādiem nekustamajiem īpašumiem, šāda ēkas vērtējuma noteikšana nav iekļaujama ēkas kadastrālās uzmērīšanas procesā, kas lielākajai daļai ēku tiek veikta tikai pabeidzot būvniecību (tas ir vienreiz), bet ir nosakāma kā kadastrālās vērtēšanas procesa daļa un veicama vienlaikus vienā apvidū esošām ēkām, pretējā gadījumā nav iespējams nodrošināt kadastrālo vērtību savstarpējo salīdzināmību, ja ēkas vērtējums blakus esošām ēkām veikts dažādos gados, gadu desmitos. Tāpat nebūtu pieļaujama situācija, kurā kadastrālā vērtība starp blakus esošām ēkām ir atkarīga no  ēkas īpašnieka iespējām apmaksāt un pasūtīt VZD jaunu ēkas vērtējumu. 

Turklāt tā kā grozījumu projektā ir paredzēts: "85. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktais ēkas vērtējums nav izmantojams ēkas faktiskā stāvokļa noteikšanai būvniecības jomā." Tad kadastrālajā uzmērīšanā veikt ēkas vērtējumu, kuru izmantos tikai kadastrālās vērtības noteikšanā ir uzskatāms par lieku birokrātisko slogu, kas palielina Kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma cenu, kas būtu mazāka, ja kadastrālajā uzmērīšanā tiktu fiksēti tikai tādi dati, kuros nav ietverts VZD darbinieku vērtējums.

Nenoliedzot nepieciešamību vienā vērtību zonā fiksēt ļoti dažādu ēku savstarpējo atšķirību kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, tomēr šāda vērtēšana ir jānosaka kadastrālās vērtēšanas metodikā, vienlaikus izvērtējot vai šāda veida vērtēšana ir kadastrālās vērtības noteikšanā ir nepieciešama ikkatrā vērtību zonā, jo īpaši ņemot vērā kadastrālajā vērtēšanā piemērojamo efektivitātes principu. Tāpat šādai ēku vērtēšanai būtu jānodrošina savstarpējās salīdzināmības princips, kuru nevar nodrošināt, ja šāds ēku vērtējums ēkām vienā vērtību zonā tiek noteikts ļoti dažādos laika periodos- piemēram, padomju laikā celtām ēkām, kas pēc būtības ir ļoti līdzīgas, bet šis vērtējums kadastrālajā vērtēšanā tiks piemērots- vienai ēkai vēl no padomju laikā noteiktā ēkas nolietojuma, citai - 2000 gadu sākumā noteiktais nolietojums, citai iepriekšējā gadā.

-

Tā kā ar šiem grozījumiem ir paredzēts mainīt ēkas nolietojuma noteikšanu, to aizstājot ar ēkas vērtējumu, kas tiks izmantots tikai kadastrālajā vērtēšanā, lūdzam visas normas, kas attiecas uz ēkas vērtējumu pārnest uz kadastrālās vērtēšanas noteikumiem, jo nav pamatoti vienu kadastrālās vērtēšanas metodikas daļu- ēku vērtējumu-  noteikt ārpus kadastrālās vērtēšanas metodikas Ministru kabineta noteikumiem.

-

Būvju nolietojums, kura noteikšanas kārtību  ar šiem grozījumiem paredzēts mainīt, turklāt arī mainot terminu, tiek izmantots tikai kadastrālajā vērtēšanā, atbilstoši labas pārvaldības principam, šādi grozījumi pirms to tālākas virzības ir jāizskata Kadastrālās vērtēšanas konsultatīvajā padomē, kas nav darīts. Lūdzam pievienot Kadastrālās vērtēšanas konsultatīvās padomes viedokli par šo grozījumu projektu.

-

Lūdzam papildināt punktu arī attiecīibā uz apvidū esošu, bet kadastrā nereģistrētu ēku.

-

Lūdzam precizēt, ka reģistrē Kadastra reģistrā iegūtos datus un tie kļūst par aktuaļajiem kadastra datiem

-

Lūdzam punktu papildināt, ka tiek iegūti un rēģistrēti tie paši datu lauki, kādi noteikti 36.1. punktā.

-

Lūdzam pamatot- kāpēc būtu jāsagatavo jauns apbūves plāns gadījumos, kad ir pieejama būves izpildmērījuma plāns. Ja apbūves plānu sagatavo balstoties tikai uz izpildmērijuma plānu, tad šāda prasība- sagatavot citu dokumentu būtu jāklasificē kā lieks administratīvais slogs. Ja nepieciešams, tad ir jāpievieno attiecīgo normatīvo aktu grozījumi, kas saskaņo kadastrā un būvniecībā lietoto plānu prasības, lai netiktu normatīvi pieprasīts ražot plānus, kas pēc būtības satur vienu un to pašu informāciju.

-