Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta "Grozījumi Vides aizsardzības likuma" (turpmāk – projekts) 12. pantā ietverto Vides aizsardzības likuma 35.³ panta otro daļu. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 2. pantā ir skaidrots, kas ir piesārņoto vietu pārvaldības sistēma, tādējādi projekta tekstā nav nepieciešams citiem vārdiem formulēt tās mērķi, kas jau faktiski izriet no termina skaidrojuma.

-

Lūdzam skaidrot, kā tiks nodrošināts, ka piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs ir publiski pieejams Valsts vides dienesta tīmekļvietnē bez maksas. Proti, vai piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas attiecīgā sadaļa (piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs (saraksts)) būs publiski pieejama, kas nozīmē, ka tā nebūs Valsts vides dienesta tīmekļvietne, bet gan sistēmas tīmekļvietne, kur tā būs pieejamā, vai arī piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā iekļautā informācija (piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs (saraksts)) tiks atsevišķi publicēta (dublēta) Valsts vides dienesta tīmekļvietnē.

-

Projekta 12. pantā ietvertā Vides aizsardzības likuma 35.³ panta trešā daļa paredz, ka piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā ir piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. Savukārt projekta 12. pantā ietvertā Vides aizsardzības likuma 35.³ panta pirmā daļa paredz, ka piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā reģistrē piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, savukārt atbilstoši šā paša panta piektās daļas 1. punktā noteiktajam Ministru kabinets būs pilnvarots noteikt piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas saturu. Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma būs valsts informācijas sistēma, taču nav saprotams, kāds būs piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra statuss. Proti, ja reģistrs būs patstāvīgs, ir nepieciešams paredzēt arī reģistrā iekļaujamo informāciju, tās apriti un aktualizācijas kārtību, kā arī piesārņoto vietu un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijas kārtību (skatīt, piemēram, Augstskolu likuma 46.¹ pantu un 87. pantu). Savukārt, ja reģistrs pēc būtības būs tikai piesārņoto vietu un potenciāli piesārņoto vietu saraksts, attiecīgi tā būs daļa no piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā iekļaujamās informācijas un atsevišķs pilnvarojums šādas informācijas noteikšanai nav nepieciešams. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 12. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 35.³ panta trešajā paredzēto.

-

Lūdzam precizēt projekta 12. pantā ietverto Vides aizsardzības likuma 35.³ panta piektās daļas 2. punktu, ņemot vērā to, ka nav skaidrs, par ko tajā ir runa. Proti, vai tajā pieminētās teritorijas ir domātas piesārņotās vietas un potenciāli piesārņotās vietas.

-

Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. apakšpunktu). Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 12. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 35.⁶ panta piektajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, tādējādi tikai procesuālu regulējumu.

-

Projekta 2. pantā ietvertais vides trokšņa pārvaldības rīcības plāna skaidrojums noteic, ka vides trokšņa pārvaldības rīcības plāns ir pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz vides trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi, ar mērķi novērst vai, ja tas nepieciešams, samazināt vides troksni, vai saglabāt esošo stāvokli teritorijās, kurās vides trokšņa rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem. Vienlaikus projekta 12. pantā ietvertais Vides aizsardzības likuma 35.¹⁰ pants paredz, ka vides trokšņa novērtēšanas mērķis arī ir samazināt vides troksni vai saglabāt esošo situāciju teritorijās, kurās vides troksnis atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem. Savukārt no projekta 12. pantā ietvertās Vides aizsardzības likuma 35.¹² panta pirmās daļas ievaddaļas izriet, ka vides trokšņa novērtēšana ietver gan vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, gan vides trokšņa pārvaldības rīcības plāna izstrādi. No minētā secināms, ka vides trokšņa novērtēšana ir plašāks darbību kopums, tādējādi arī tās mērķiem būtu jābūt citiem. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 12. pantā ietverto Vides aizsardzības likuma 35.¹⁰ pantu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka projekta 44. pantā paredzētā sankcija ir vieglāka nekā projekta 43. pantā paredzētā sankcija. Lūdzam administratīvās atbildības pantus kārtot atbilstoši sankciju smagumam – no vieglākā uz smagāko.
 

-

Ja projektā ir paredzēta iespēja piemērot brīdinājumu, tad īpašs naudas soda minimālais apmērs nav paredzams. Pretējā gadījumā veidojas neracionāla pieeja, ka pārkāpuma smagumam atbilstošs soda veids ir vai nu brīdinājums, vai arī naudas sods noteiktu naudas soda vienību apmērā. 

Par vides piesārņošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Pēc līdzības būtu precizējama arī otra administratīvās atbildības norma. 

Lūdzam precizēt projekta spēkā stāšanās nosacījumu. Ja projektam jāstājas spēkā vienlaikus ar Piesārņojuma novēršanas likumu, nav nepieciešams norādīt arī konkrētu termiņu, kādā projekts stāsies spēkā, jo nebūs skaidrs, kad projekts stājas spēkā, ja Piesārņojuma novēršanas likums nestāsies spēkā 2024. gada 1. martā.

-

Projekta anotācijā iekļaujams paredzēto administratīvo pārkāpumu satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums. Projekta anotācijā kopumā attiecībā, piemēram, uz vides trokšņiem, tiek norādīti daudzi normatīvie akti, tomēr kopumā nav saprotams, par kādiem tieši vides trokšņiem varēs piemērot administratīvo atbildību un par kādiem vides trokšņiem nevarēs piemērot administratīvo atbildību. Lūdzam rūpīgi par katru paredzēto administratīvo pārkāpumu sniegt pārkāpuma satura skaidrojumu un norādīt korespondējošās normas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka iepriekšējā atzinumā Tieslietu ministrija lūdza izvērtēt noteiktus kritērijus, kā priekšnoteikumu, lai vispār varētu paredzēt jaunu administratīvās atbildības pamatu. Projekta anotācijā vērtētie administratīvās atbildības kritēriji nav sasaistāmi ar soda sankcijām, proti, atbilstība minētajiem kritērijiem ir priekšnoteikums, lai par noteiktu darbību vai bezdarbību vispār varētu paredzēt administratīvo atbildību. Soda sankcijas apmēra izvērtējums ir nošķirams jautājums. Lūdzam precizēt projekta anotāciju, nesaistot soda sankcijas ar administratīvās atbildības kritērijiem un to izvērtējumu.

-

Nozaru likumu grozījumi, kas skar administratīvo atbildību, ir izskatāmi Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Attiecīgi pēc izskatīšanas Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā projekta anotācijā ir ietverama informācija, ka normas par administratīvo atbildību ir izskatītas un atbalstītas Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar attiecīgu informāciju.

-

Lūdzam izvērtēt anotācijā sniegtās informācijas atbilstību likumprojektā ietvertajam regulējumam un korekti pamatot likumprojektā ietvertos grozījumus. Piemēram, attiecībā uz likumprojekta 12. pantā ietverto likuma 35.⁹ pantu norādīts, ka regulējums pārņemts no likuma "Par piesārņojumu" 44.¹ panta, tomēr saturiski regulējumi atšķiras, ņemot vērā uz atkārtoto saskaņošanu nodoto likumprojekta 12. panta redakciju. Attiecīgi lūdzam skaidrot tiesiskā regulējuma izmaiņas un likumprojektā ietverto regulējumu.
Turklāt, ja ar likumprojekta 12. pantā ietverto likuma 35.⁹ pantu tiek ieviestas, pārņemtas vai izpildītas kādas Eiropas Savienības tiesību aktu vai starptautisko tiesību aktu prasības, lūdzam attiecīgi aizpildīt anotācijas 5. sadaļu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka likumprojektā (sk. likumprojekta 2. pantā izteikto likuma 1. panta 24.¹ - 24.⁴ punktu, kā arī likumprojekta 12. pantā izteiktās likuma VI.⁴ nodaļas normas) tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību normas. Attiecīgi nepieciešams papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 168. punktam, kā arī papildināt anotācijas 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par direktīvas prasību pārņemšanu. Citstarp lūdzam tabulā skaidrot, vai un kā likumprojekta 2. pantā ir pilnīgi pārņemts direktīvas 3. panta "a" punkts, ņemot vērā formulējumu atšķirības, kā arī atšķirības no likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 16. punktā ietvertā termina skaidrojuma.

Papildus norādām, ka tabulai jāsniedz pilnīga informācija par direktīvas prasību pārņemšanu un to ir nepieciešams detalizēti aizpildīt, norādot to, kādas direktīvas normas tiek pārņemtas likumprojektā, kā arī, kādas normas tiks pārņemtas citos normatīvajos aktos (piemēram, uz likuma 35.¹¹ otrās daļas (likumprojekta 12. pants) pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos).

Arī attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) normas pārņemšanu lūdzam tabulu papildināt, norādot pilnīgu informāciju par direktīvas normu pārņemšanu, sniedzot skaidrojumu, kur pārņemtas vai tiks pārņemtas direktīvas normas. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu.

Tāpat nepieciešams anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā aizpildīt aili par rīcības brīvības izmantošanu likumprojektā, ja direktīvā ir norma vai normas, kurās paredzēta rīcības brīvība, attiecīgi norādot, vai un kā izmantota direktīvā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij.
Papildus atkārtoti lūdzam izvērtēt, vai kādā likumprojekta normā vai normās netiek pārņemtas anotācijas 1.3. sadaļā minēto Eiropas Savienības dokumentu prasības (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu 2. panta 11. punktā minētā definīcija), un nepieciešamības gadījumā precizējot projektu un anotācijas 5. sadaļu vai sniedzot skaidrojumu. Norādām, ka attiecīgi labojumi vai skaidrojums izziņā nav sniegts.

-

Aicinām precizēt informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK normu ieviešanu likumprojektā (proti, likumprojektā ietverta atsauce uz minētās regulas 3. panta 12., 27. un 34. punktu). Lūdzam arī korekti norādīt likumprojekta vienību, kurā ieviestas minētās regulas vienības (proti, "likumprojekta 12. pants (likuma 35.³ panta ceturtā daļa)").

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību projekta 5. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 16. panta pirmās daļas 6. punktā lietot Vides aizsardzības likuma 1. panta 23. punktā skaidroto terminu "vides normatīvie akti". Vēršam uzmanību uz to, ka vārdu savienojums "vides aizsardzības jomas normatīvie akti" lietots tikai Vides aizsardzības likuma 1. panta 7. punktā, tādējādi nav skaidrs, vai vides normatīvie akti un vides aizsardzības jomas normatīvie akti ir atšķirīgs normatīvo aktu kopums.

-

Aicinām papildināt projekta 11. pantu ar grozījumu Vides aizsardzības likuma 30. panta pirmajā daļā, jo arī tajā ir ietverts vārdu savienojums "vai cita kompetenta iestāde".

-

Aicinām precizēt projekta 12. pantā ietverto Vides aizsardzības likuma 35.³ panta ceturtās daļas pirmo teikumu, paredzot, ka visa informācijas aprite un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām notiek piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā. Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma būs tikai elektroniski, tādējādi ir lieki norādīt, ka process noritēs elektroniski, izmantojot šo sistēmu.

-

Aicinām projekta 12. pantā ietvertajā Vides aizsardzība likuma 35.⁶ panta pirmajā daļā un otrās daļas 3. punktā lietot projekta 2. pantā skaidroto terminu "vides kvalitātes normatīvi".

-

Aicinām izmantot vienveidīgu terminoloģiju likumprojekta 12. pantā izteiktajā likuma 35.⁹ pantā (proti, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts).

-

Projekta 12. pantā ietvertajā Vides aizsardzības likuma 35.⁹ pantā ietvertas divas desmitās daļas, kurās noteikts, ka "licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku. Ne retāk kā reizi trijos gados to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā." Aicinām novērst minēto nepilnību.

-

Aicinām papildināt projekta 11. panta, kas paredz grozījumus Vides aizsardzības likuma pārejas noteikumos, 2. punktā noteikto ar attiecīgiem grozījumiem Vides aizsardzības likuma pārejas noteikumu 4. punkta 3. un 6. apakšpunktā, ņemot vērā to, ka arī šajās normās noteiktais attiecībā uz Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktoru vairs nav aktuāls.

-

Aicinām precizēt projekta 11. panta, kas paredz grozījumus Vides aizsardzības likuma pārejas noteikumos, 3. punktā ietverto Vides aizsardzības likuma pārejas noteikumu 16. punktu, ņemot vērā to, ka pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu ietverts Vides aizsardzības likuma 35.³ panta piektajā daļā (skatīt projekta 12. pantu).

-

Aicinām precizēt projekta 11. panta, kas paredz grozījumus Vides aizsardzības likuma pārejas noteikumos, 4. punktā ietverto Vides aizsardzības likuma pārejas noteikumu 17. punktu, ņemot vērā to, ka pilnvarojums Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu ietverts Vides aizsardzības likuma 35.⁶ panta piektajā daļā (skatīt projekta 12. pantu).

-