Atzinums

Viens no Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktajiem sasniedzamajiem politikas rezultātiem ir “Atbildīga un godīga uzņēmējdarbības vide”. Cita starpā kā rezultatīvais rādītājs ir definēta uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana, centralizējot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu (% samazinājums informācijas pieprasījumiem pašvaldībām un pārsūdzēto lietu skaits tiesās). Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta lēmumu (prot. Nr. 13 38. §) Finanšu ministrija precizēja Pamatnostādņu darba plānu, svītrojot 3. rīcības virziena 1. uzdevumu. LSBA vairākkārtīgi ir norādījusi, ka uzskata šo izmaiņu par būtisku, kā arī par tādu, kas var radīt ievērojamu ietekmi uz komersantu spēju izpildīt Pamatnostādnēs paredzētās prasības, daļa no kurām prasa nozīmīgas investīcijas. LSBA ieskatā būtu bijis jāseko grozījumiem arī Pamatnostādnēs, no jauna pārvērtējot visu paredzēto uzdevumu kompleksu. 

LSBA lūdz nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju par sabalansētu iespējamo azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma regulējumu, ņemot vērā Pamatnostādnēs ietvertās atziņas un līdzšinējo pieredzi.
Kā zināms, jau šobrīd, neievērojot labas likumdošanas principu, azartspēļu regulējumā ir ieviests haoss, ko apliecina Latvijas Republikas Satversmes tiesā ierosinātās lietas[1], kā arī vēl citu pašvaldību (kopā 17) mēģinājumi izprast Azartspēļu un izložu likuma 2021. gada 15. aprīļa grozījumus, saskaņā ar kuriem likuma 41. panta otrā daļa papildināta ar 11. punktu, paredzot pašvaldībām tiesības pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt pašvaldības vietas vai teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles.
LSBA neizslēdz iespējamību, ka sabiedrības viedokli un interešu izvērtējumu, kā arī pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim varētu izvērtēt arī pašas pašvaldības, taču atgādina, ka likuma “Par izlozēm un azartspēlēm”, kas bija spēkā līdz 31.12.2005.[2], 20. pantā bija noteikts, ka pašvaldības var noteikt teritorijas, kurās nedrīkst atrasties azartspēļu nami (šāda norma bija spēkā jau kopš 1994. gada). Kā atspoguļots Azartspēļu un izložu likuma anotācijā[3], “pie šāda regulējuma ļoti nevienādi tika īstenota pašvaldību loma azartspēļu biznesa regulēšanā. Katrā no pašvaldībām, kura īstenoja minētās tiesības (15 pašvaldības), izvirzītie kritēriji ierobežojumu noteikšanai bija atšķirīgi un mainīgi.” Diemžēl ir konstatējams situācijas atkārtojums.
LSBA pauž viedokli, ka Satversmes tiesa jau savā spriedumā lietā Nr. 2022-13-05 (par azartspēļu organizēšanas aizliegumu Ķekavas novadā) sniedza skaidru atbildi, ka jebkurš aizliegums konkrētā vietā vai teritorijā organizēt azartspēles ir pienācīgi jāpamato. Ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm nepietiek. Turklāt, kā tiesa uzsvēra, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībai ir jānodrošina līdzsvars starp azartspēļu organizēšanu un sabiedrības interesēm.
LSBA atkārtoti lūdz pēc iespējas ātrāk veikt izvērtējumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, tiesiskās paļāvības principa, tiesību uz īpašumu ievērošanu, kā arī investīciju aizsardzību. Kavēšanās ar šī jautājuma risināšanu apgrūtina ga pašvaldības, gan uzņēmējus, gan valsti, gan nevajadzīgi noslogo tieslietu sistēmu.


[1] Lieta Nr. 2022-13-05 un lieta Nr. 2022-25-05.
[2] https://likumi.lv/ta/id/57414-par-izlozem-un-azartspelem
[3] https://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP1419_0.htm
 

-