Atzinums

Rīkojuma projekta anotācijā kā rīkojuma projekta izdošanas pamatojums norādīta Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmā, otrā daļa un 5. panta pirmā daļa, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pants. Paskaidrojam, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmā un otrā daļa un 5.panta pirmā daļa piemērojama tikai tajos gadījumos, kad tiek ierosināta un notiek publiskas personas mantas atsavināšana. Atsavināšana saskaņā ar minētā likuma 1. panta 1. punktu ir publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Ņemot vērā minēto un to, ka rīkojuma projekta pieņemšanas gadījumā īpašuma tiesības uz rīkojuma projekta 1. punktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem saglabāsies valstij, mainoties tikai valsts īpašumu tiesiskajam valdītājam, no rīkojuma projekta anotācijas sadaļas “Pamatojums” būtu dzēšama atsauce uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo, otro daļu un 5.panta pirmo daļu.

 

-

Ar 2021. gada 30. septembra likumu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums)” piespiedu nomas attiecību institūts tiek aizstāts ar jaunu tiesību institūtu – likumiskās zemes lietošanas tiesības. Līdz ar to turpmāk piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības zemes un ēkas īpašnieka starpā tiek regulētas saskaņā ar noteikumiem par zemes likumiskajām lietošanas tiesībām. Šīs tiesības ir noteiktas likumā un to izpildei nav vajadzīgs pušu starpā noslēgts līgums, tomēr zemes un patstāvīgās būves īpašnieks var vienoties līgumā par atsevišķiem jautājumiem. Tas izriet no Spēkā stāšanās likuma 38. panta.
Atbilstoši minētā likuma 42. panta otrajai daļai, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes un būves īpašnieka savstarpējo tiesisko attiecību saturu jau nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums, šā likuma 38., 39., 40. un 41. pantu šādām attiecībām piemēro ar 2023. gada 1. janvāri.
Rīkojuma projektam pievienots 2023. gada 1. janvāra zemes nomas līgums Nr. 01/2023, kas noslēgts starp Tatjanu Bikovsku kā iznomātāju un Rēzeknes tehnikumu kā nomnieku. Līguma termiņš: 2024. gada 31. decembris. Vēršam uzmanību, ka kopš 2023. gada 1. janvāra piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā pusēm nav nepieciešams slēgt līgumus, lai regulētu to starpā pastāvošās tiesiskās attiecības – šo attiecību regulācija notiek uz likuma pamata (Spēkā stāšanas likuma regulējums). Ievērojot minēto, aicinām pirms nekustamā īpašuma valdītāja maiņas atrisināt jautājumu par konkrētā līguma atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un nepieciešamības gadījumā izvērtēt iespēju izbeigt nodibinātās nomas attiecības. Tāpat lūdzam skaidrot šā līguma spēkā esību pēc tam, kad Finanšu ministrija pārņemtu valdījumā rīkojuma projekta 1. punktā norādītos nekustamos īpašumus un nostiprinātu tos zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
 

-

Rīkojuma projekta 2. punktā noteikts konkrēts termiņš (2023. gada 31. augusts), kādā Finanšu ministrijai jāpārņem valdījumā rīkojuma projektā 1. punktā minētie nekustamie īpašumi un jānostiprina zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Rīkojuma projekta anotācijā norādīta argumentācija termiņa noteikšanai, tomēr Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka konkrēta termiņa noteikšana valdījuma tiesību pārņemšanai rīkojuma projektā neatbilst šādu rīkojuma projektu virzīšanas praksei. Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai rīkojuma projektā ir nepieciešams noteikt konkrētu termiņu valdījuma tiesību pārņemšanai.

-