Atzinums

Lūgums svītrot sadaļas 4.1.2.  Īstenotā politika, pasākumi un darbības trešās rindkopas 3.apakšpunkta pēdējo teikumu "Pilnveidoti pamatizglītības, vispārējās vidējās un profesionālās izglītības standarti ".
 

-

Lūgums izteikt sadaļas 4.1.2.  Īstenotā politika, pasākumi un darbības  trešās rindkopas 1. apakšpunkta pēdējo teikumu citā redakcijā, lietojot korektu terminoloģiju.

Kā viens no Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam politikas mērķiem ir noteikts digitālo prasmju apguve un pilnveide 16 –74 gadus veciem iedzīvotājiem ‒ sasniedzot vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes, īstenojot visaptverošus pasākumus, tai skaitā ES līdzfinansētos projektos.
 

Lūdzu izteikt 2. nodaļas Kosavilkums sadaļu Digitālās prasmes un izglītība citā redakcijā, lietojot korektu terminoloģiju.

Digitālās prasmes un izglītība: minētajā jomā tiek īstenotas vairākas politikas, piemēram, digitālo līderu apmācība, digitālo mācību materiālu izveide un projekti sieviešu digitālo prasmju palielināšanai. Plānotas arī investīcijas digitālo prasmju apgūšanai iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem. "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” (apstiprinātas ar MK 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436)   nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam, tai skaitā uzsverot nozīmīgākās horizontālās pārmaiņas, kas aptver visas vai vairākas izglītības jomas. Kā viena no būtiskākajam jomām identificēta digitalizācija.
Liels izaicinājums ir sasniegt definēto mērķi attiecībā uz digitālo prasmju uzlabošanu iedzīvotājiem. Papildus jau īstenotajām izmaiņām – piemēram, datorikas un programmēšanas stundu skaita palielināšanai pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās – nepieciešams turpināt attīstīt digitālās prasmes arī augstākajā izglītībā. Bakalaura un maģistra studiju programmās būtu jānodrošina, ka studējošie apgūst ar konkrēto nozari saistītās IKT prasmes, neatkarīgi no izvēlētās specialitātes.
Ieteicams turpināt īstenot mērķtiecīgus pasākumus digitālo prasmju attīstības integrēšanai visā izglītības sistēmā – no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Digitālās kompetences jāiekļauj mācību priekšmetu saturā, kā arī studiju programmās, lai tās kļūtu par neatņemamu izglītības sastāvdaļu.
Lai gan Latvija jau ir pārsniegusi noteikto rādītāju attiecībā uz IKT speciālistu skaitu, joprojām aktuāla problēma ir šo speciālistu piesaiste un noturēšana darba tirgū. Šis izaicinājums prasa ilgtermiņa un sistēmisku pieeju, tādēļ īpaša uzmanība jāvelta ne tikai IKT speciālistu sagatavošanai, bet arī piesaistei un noturēšanai, radot atbilstošu un motivējošu vidi viņu profesionālajai izaugsmei.
 

Lūgums papildināt Atveseļošanas fonda 2.3.2.1.i. investīcijas pasākumu aprakstu ziņojuma  4.1.2. apakšsadaļā "Īstenotā politika, pasākumi un darbības" (16. lpp)

Pasākuma “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” (finansējuma avots: ANM plāna investīcija 2.3.2.1.i.) mērķis ir ieviest pašvaldībās sistēmisku pieeju iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai, kā arī izveidot mūsdienīgu, elastīgu, ilgtspējīgu, uz mērķgrupas problēmu risinājumiem vērstu digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, to sasaistot ar citiem pašvaldības pakalpojumiem (t.sk. e-pakalpojumu attīstību) un mērķa grupas vajadzībām. Investīcijas pasākuma ietvaros finansējums tiek piešķirts diviem projektiem: “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”, kura mērķis ir attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, lai nodrošinātu jauniešiem plašas iespējas attīstīt un pielietot savas digitālās prasmes, un projektam “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”, kura ietvaros tiek izstrādāta mācību programma (e-mācību kurss) sabiedrības digitālo prasmju pilnveidei un plānots mācību rezultātā vismaz 40 tūkst. iedzīvotājiem uzlabot digitālās pašapkalpošanās prasmes.

Attiecībā uz pasākumu Pieņemti  MK 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai”, kas nosaka, ka digitālo prasmju mācību rezultātu definēšana neformālās izglītības programmās notiek atbilstoši DigComp ietvaram, nodrošinot vienotu pieeju mācību rezultātu definēšanai arī neformālajā izglītībā. Pilnveidoti pamatizglītības, vispārējās vidējās un profesionālās izglītības standarti. informatīvā ziņojuma 15.lappuses skaidrojumā nepieciešams precizēt, kas tieši būtu pilnveidojams minētajos izglītības standartos. Vienlaikus jāņem vērā, ka neformālajā izglītībā nav standartu. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc pie šī punkta ir minēti  pamatizglītības, vispārējās vidējās un profesionālās izglītības standarti.
Vienlaikus Valsts izglītības attīstības aģentūra tabulā pie attiecīgā uzdevuma nav norādīta ne kā atbildīgā, ne kā līdzatbildīgā institūcija.

-

''Pamatnostādnēs noteiktā mērķa vērtība paredz panākt, ka līdz 2027. gadam digitālās pamatprasmes ir apguvuši 70% un digitālās prasmes virs pamatlīmeņa ir apguvuši 45% Latvijas iedzīvotāju. Nelielais kāpums pamatprasmju līmeņa kāpumam ir saistāms ar to, ka tika veikta digitālo pamatprasmju metodoloģijas maiņa, ietverot papildus kompetences, piemēram, kiberdršības jomā, kuras iepriekš bija noteiktas pie augstākā līmeņa prasmēm.'' - abi rādītāji (4.1.-1-1 Iedzīvotāji, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un 4.1.-1-2  Iedzīvotāji, kam digitālās prasmes ir virs pamatlīmeņa) ir kritušies, lūgums precizēt, kas ir domāts ir ''kāpumu''. 

-

''Neskatoties uz to, ka esam pārsnieguši noteikto rādītāju attiecībā uz IKT speciālistu skaitu, arvien saglabājas izaicinājums šīs jomas speciālistu piesaistei un noturēšanai.'' - lūgums precizēts kura gada rādītājs ir pārsniegts, kā arī lūgums apsvērt iespēju aprakstīt situāciju ar IKT speciālistiem detalizētāk. Pēdējā laikā tiek dzirdēts, ka diemžēl, rodas junior pozīciju speciālistu pārpalikums, jo to skaits strauji palielinājās covid laikā, bet šobrīd tirgū tos bieži aizvietot vai nu MI, vai nu kopumā nozarei ir nepieciešami IKT speciālisti ar augstāko kompetenci. 

-

''Digitālās prasmes un izglītība: minētajā jomā tiek īstenotas vairākas politikas, piemēram, digitālo līderu apmācība, digitālo mācību materiālu izveide un projekti sieviešu digitālo prasmju palielināšanai. Plānotas arī investīcijas digitālo prasmju apgūšanai iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem. "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” paredz digitalizāciju kā galveno virzienu visās izglītības jomās.'' - lūgums pieminēt arī vienotās prasmju pārvaldības platformas ieviešanu
 

Digitālās prasmes un izglītība: minētajā jomā tiek īstenotas vairākas politikas, piemēram, digitālo līderu apmācība, vienotās prasmju pārvaldības platformas attīstība, digitālo mācību materiālu izveide un projekti sieviešu digitālo prasmju palielināšanai. Plānotas arī investīcijas digitālo prasmju apgūšanai iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem. "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” paredz digitalizāciju kā galveno virzienu visās izglītības jomās

Lūdzam papildināt ziņojuma sadaļas "Attīstības joma “Digitālās prasmes un izglītība”" 4.1.3. apakšadaļu "Secinājumi un turpmākā nepieciešamā rīcība" (17. lpp.) aiz otras rindkopas ar papildu secinājumu, kas atspoguļotu esošo situāciju attiecībā uz atbalsta programmu ietekmes atlikto efektu.

Vienlaikus nozīmīgākās atbalsta aktivitātēs, kas varētu būtiski ietekmēt iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību (piem., VARAM "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" u.c.), mācības tika uzsāktas tikai 2024. gada beigās un vēl nav atspoguļotas statistikas rādītājos, jo īpaši ņemot vēra faktu, ka Eurostat attiecīgu rādītāju aktualizē reizi divos gados.
 

Lūdzam precizēt ziņojuma 14.-15. lpp. minēto informāciju:

"2024. gada martā IZM apstiprināja Eiropas Digitālo prasmju ietvaru iedzīvotājiem (DigComp2.2.). Tas  nosaka vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai Latvijā[1].
Ietvars ir izstrādāts, izmantojot Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp), kur aprakstīs, pirmkārt, ko nozīmē būt digitāli kompetentam un kur digitālo kompetenču apraksti ir strukturēti sasniedzamajos mācīšanās rezultātos, kas papildināti ar vērtēšanas sistēmas aprakstu, kā atbalstu mācību procesa plānošanai un īstenošanai."

Vienlaikus, ņemot vērā DigComp ietvara nepārtrauktu aktualizāciju, aicinām nelikt tehnisko atsauci uz DigComp izlaides versiju (DigComp 2.1., 2.2. vai 3.0), bet atsaukties uz DigComp kopumā.

2024. gada martā IZM izstrādāja aprakstu par Eiropas Digitālo prasmju ietvara iedzīvotājiem (DigComp) izmantošanu Latvijas izglītības sistēmā. Tas atspoguļo Latvijas izvēlēto sistemātisku un pakāpenisku pieeju DigComp ietvara izmantošanai kā vienota ietvara digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai Latvijā[1] formālās un neformālās izglītības ietvaros.

[1] Izglītības un zinātnes ministrija, https://www.izm.gov.lv/lv/vienotais-ietvars-digitalo-pamatprasmju-novertesanai-macibu-vajadzibu-noteiksanai-planosanai-un-novertesanai-kura-pamata-ir-digcomp