Atzinums

Tiesībsargs ļoti atzinīgi vērtē, ka Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģijā un rīcības plānā 2024. – 2028.gadam liels uzsvars likts uz pamattiesību ievērošanu, cilvēktirdzniecības novēršanu un atklāšanu, kā arī ilgtspējīgu personāla politiku. Attiecībā uz esošo un paredzamo personāla trūkumu ir piedāvāti reālistiski risinājumi, piemēram, jaunāko tehnoloģiju izmantošana, civilo darbinieku piesaiste un apmācība. Tā kā tieši no personāla ir atkarīga plānā minēto mērķu izpilde un vērtību iedzīvināšana, tostarp saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, tā kapacitātes veicināšana ilgtermiņā ir ne tikai atbalstāma, bet arī nepieciešama.
Vienlaikus stratēģijā un rīcības plānā ir vairāki aspekti, par ko tiesībsargam ir jāsniedz papildus komentāri un ierosinājumi.
Pirmkārt, plānā ir vērsta uzmanība uz nepieciešamību nākotnē stiprināt pamattiesību ievērošanu robežkontroles pasākumos, it sevišķi kopsakarā ar non-refoulement principa ievērošanu (sk.,piemēram, plāna 19.lapu, līdzīgi arī plāna 31.lapu u.c.). Nav šaubu, ka tas ir nepieciešams pasākums. Vienlaikus kontekstā ar 2023.gada jūnijā veiktajiem grozījumiem Valsts robežsardzes likumā un citiem robežkontroles pasākumiem, kas veikti kopš 2021.gada augusta saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas, nav skaidrs, vai šajā plānā minētā valsts oficiālā pozīcija par pamattiesību ievērošanas stiprināšanu un non-refoulement principa ievērošanu nozīmētu atgriešanos pie regulējuma un kopējās prakses, kas atbilstu Eiropas Savienības tiesību normām, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu. Uz to, ka esošā prakse neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī rada citu cilvēktiesību pārkāpumu risku, tiesībsargs ir norādījis jau vairākkārt gan Ministru kabinetam, gan Saeimai (sk., piemēram, vēstuli Saeimai par priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”(Nr.278/Lp14) otrajam lasījumam, kas pieejama Saeimas likumdošanas datubāzē
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/1B14E4A7C93FD9FEC22589D0002F4CE6?OpenDocument ). Tādējādi tiesībsargs aicina šo ņemt vērā, īstenojot plāna pasākumus.
Savukārt attiecībā uz plānā noteiktajiem uzdevumiem, kas norādīti kā tiesībsarga kompetencē esoši, lūdzam ņemt vērā šādus tiesībsarga komentārus un papildinājumus.
Plāna 29.lapā norādīts uz tiesībsarga funkciju veikt iespiedu izraidīšanas novērošanu, kā arī 9.1. pasākums konkrēti paredz novēroto atgriešanas pasākumu skaita palielināšanu no tiesībsarga puses. Attiecībā uz šo sadaļu jānorāda, ka tiesībsargs plāno palielināt novēroto piespiedu izraidīšanas operāciju skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Tomēr jāuzsver, ka tiesībsargs uztur savu jau attiecībā uz citiem novērtēšanas periodiem pausto pozīciju, ka atbilstoši Latvijas faktiskajai situācijai un apstāklim, ka lielākā daļa izraidīšanas operāciju notiek ar komercreisiem un tajā vienlaikus tiek izraidīts ļoti neliels personu skaits (visbiežāk viena, retāk – divas vai trīs), primāri tiks novērota piespiedu izraidīšanas procesa faktiskā īstenošana tajos gadījumos, kad izraidāmā persona pieder kādai no mazaizsargātajām grupām (nepilngadīgie bez pavadības, ģimenes ar bērniem, personas ar invaliditāti, ievērojamām veselības problēmām, seniori utt.) vai arī tad, kad izraidāmā persona ir izrādījusi nevēlēšanos atgriezties izcelsmes valstī un ir risks, ka izraidīšanas operācijā varētu tikt pielietots spēks vai speciālie līdzekļi.

Tāpat lūdzam plāna 29.lapā, kur minētas tiesībsarga funkcijas un tas, ka tiesībsargs veic klātienes vizītes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, ietvert arī šādu informāciju: “Lai veiktu piespiedu kārtā izraidāmo personu aptaujas, tiesībsargs jau izmanto un turpinās izmantot arī tiešsaistes saziņas rīkus, tos kombinējot ar klātienes vizītēm aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Šādā veidā iespējams gan efektīvāk nodrošināt tulka dalību personu aptaujās, gan, ņemot vērā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra atrašanās vietu, operatīvāk reaģēt, ja laiks starp izraidīšanas lēmuma pieņemšanu, kad par to uzzina tiesībsargs, un faktisko izraidīšanu ir neilgs. Tādējādi nepieciešams nodrošināt, lai centros būtu vienmēr pieejama tehniskā infrastruktūra, kas atļauj šādu attālinātu saziņu, tostarp, stabils interneta pieslēgums.”

Plāna 9.6. pasākumā “Migrācijas un patvēruma pakta ieviešana nacionālā līmenī” tiesībsargs norādīts kā līdzatbildīgā iestāde, savukārt plāna 13.3. pasākumā “Migrācijas un patvēruma paktā paredzētā neatkarīgā pamattiesību uzraudzības mehānisma izveide” tiesībsargs norādīts kā atbildīgā iestāde. Nav šaubu, ka atbilstoši Tiesībsarga likumam un citiem normatīvajiem aktiem pamattiesību ievērošanas uzraudzība ietilpst tiesībsarga funkcijās un uzdevumos. Tomēr Migrācijas un patvēruma paktā ietvertās Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817, jeb Skrīninga regulas 10.pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES, jeb Patvēruma procedūras regulas 43.pantā minētais pamattiesību uzraudzības mehānisms paredz jaunu funkciju veikšanu, nosakot arī konkrētus un plašus pienākumus un prasības iestādei un tās darbiniekiem. Faktiski tas nozīmē nepieciešamību pēc atbilstoša finansējuma, šajā specifiskajā jomā kompetentu darbinieku piesaistes, kā arī padziļinātām apmācībām un citiem kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. Ņemot vērā šos apsvērumus, tiesībsargam nav iespējams uzņemties papildu funkciju, ja tam netiks nodrošināti atbilstoši resursi, klāt iestādei jau esošajam budžetam. To ir apzinājies arī likumdevējs Eiropas Savienības līmenī, Skrīninga regulas 10.panta 4.punktā norādot, ka dalībvalstis minētā mehānisma vajadzībām nodrošina atbilstošus finanšu līdzekļus.
Vēršam uzmanību, ka arī komunikācijā ar Iekšlietu ministriju tiesībsargs jau vairākkārt ir norādījis uz minētajiem aspektiem un to, ka šādas jaunas funkcijas uzņemšanās un arī iesaiste nacionālā plāna izstrādē būtu apjomīgs darbs, kas prasītu gan resursus, gan pamatīgu gatavošanos, par ko iestādei ir jābūt informētai savlaicīgi.  Tika pārrunāta arī nepieciešamība pēc oficiāla aicinājuma šo lomu Latvijā uzņemties tiesībsargam, tomēr tāds netika saņemts un jautājums atkal ir aktualizējies tikai šīs stratēģijas un rīcības plāna kontekstā. Tiesībsargs arī ir vienlīdz uzsvēris, ka nepieciešama skaidrība un vienota izpratne valsts līmenī par to, kādas tieši ar robežkontroli saistītas darbības tiks pakļautas Skrīninga regulas tvērumam un no tā izrietošajam pamattiesību uzraudzības mehānisma mandātam.

Papildus lūdzam papildināt 25 lpp. trešā teikuma redakciju aiz vārdiem 'neaizsargāto personu' ar norādi uz personu, kurām nepieciešams atbalsts, identificēšanu, izsakot galīgo teikuma redakciju šādi:  "Vienlaikus ir jāstiprina VRS un citu iesaistīto iestāžu personāla zināšanas un iemaņas neaizsargāto personu, tai skaitā tādu, kurām nepieciešams psiholoģisks vai fizisks atbalsts,  un personu, kuras iespējami ir pakļautas cilvēktirdzniecības, cilvēku nelikumīgas pārvietošanas vai nelikumīgās migrācijas riskam identificēšanā, kā arī personu, kuras pieprasa vai ir šķietami piekritīgas starptautiskajai aizsardzībai, agrīnā identificēšanā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13 un Nr. 14)." Kā arī lūdzam 33 lpp. papildināt tekstu aiz teikuma "Nākamajos gados ir īpaši svarīgi koncentrēties uz pētījumu īstenošanu par jaunāko tehnoloģiju attīstības tendencēm, problemātiku un apdraudējumiem, jo īpaši mākslīgā intelekta pielietošanas jomā, bezpilota gaisa kuģu un to pretdarbības izmantošanas jomā, radio un elektromagnētisko viļņu pārnēsājamo konstatēšanas sistēmu jomā (atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 10 un Nr. 15)." ar teikumu: "Pētījumos par jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ieviešanu robežas apsardzībā un imigrācijas kontrolē tiks izvērtēta ari ietekme uz cilvēkiem garantētajām pamattiesībām un brīvībām".
 

-