Atzinums

Biedrība "Zaļā brīvība" sniedz atzinumu Vides konsultatīvās padomes (turpmāk – VKP) vārdā. Vides konsultatīvā padome ir iepazinusies ar izziņas atbildēm un koriģēto rīkojuma projekta “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” anotāciju (turpmāk – rīkojuma projekts).

VKP uztur iepriekš izteiktos iebildumus, proti, rīkojuma projektā un tā anotācijā joprojām nav pievērsta pietiekama uzmanība tam, kā un cik kvalitatīvi pēc Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – EVA) pievienošanas Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD) tiks nodrošināta viena no EVA kā augstāk stāvošas iestādes pamatfunkcijām: izskatīt Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas iesniegumus.

Lai gan piekrītam, ka Orhūsas konvencija pieļauj, ka apstrīdēšanas iesniegumus izskata tās pašas iestādes augstāk stāvoša persona vai struktūrvienība, un jaunajā anotācijā vismaz ir precizēts, ka apstrīdēšanas iesniegumus skatīs Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, joprojām nav skaidrs, tieši kādā veidā augstāk minētie apstrīdējumu iesniegumi tiks vērtēti. EVA statistika liecina, ka no 2020. gada līdz 2024. gadam Vides pārraudzības valsts birojs (Šobrīd – EVA) ir izdevis 340 administratīvos aktus par apstrīdētajiem vides institūciju (VVD un DAP) izdotajiem administratīvajiem aktiem. Šāds apjoms norāda, visticamāk apstrīdējumu izvērtējumiem (lai arī izvērtējumu parakstīs iestādes ģenerāldirektors) vienalga būs nepieciešams būtisks administratīvais resurss. Lūdzam anotācijā parādīt, kādu administratīvo resursu ir paredzēts tam atvēlēt, kā tiks nodrošināta izvērtētāju strukturālā neatkarība.  Norādām, ka atbilstoši Valsts vides dienesta reģistrā pieejamajai informācijai lielu daļu administratīvo aktu – tehnisko noteikumu un citu dokumentu -  izdod centralizēti Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde nevis Valsts vides dienesta reģionālās struktūrvienības. Šobrīd ne rīkojuma projekts, ne anotācija nesniedz nekādu priekšstatu par apvienotās iestādes struktūru, un nav saprotams, kuras struktūrvienības darbinieki faktiski ar šiem apstrīdējumiem strādātu.

Ja šī skaidrība netiek viesta un bažas netiek savlaicīgi novērstas, uzskatām, ka reforma joprojām var ietekmēt Orhūsas konvencijas prasību izpildes efektivitāti un caurspīdīgumu, kuru līdz šim nodrošināja Enerģētikas un vides aģentūra.

-