Atzinums

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā ietverto prasību īstenošana būvniecības ieceres īstenotājam rada papildu izmaksas, kam projektos papildu finansējums nav paredzēts, kā arī ir nepieciešams papildu laiks, lai veiktu projekta precizējumus, attiecībā uz 130.⁵.1.apakšpunktā noteikto prasību nepieciešams noteikt pārejas periodu, paredzot, ka 130.5.1.apakšpunktā noteikto prasību neattiecina uz būvprojektiem, kuri līdz 2027.gada 29.maijam ir noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, attiecīgi svītrojot šā apakšpunkta otro teikumu. Pretējā gadījumā pastāv risks zaudēt ārvalstu finansējumu, jo projekti var netikt īstenoti noteiktajā laikā.
 

-

Pārskatīt projekta 1.1.apakšpunktā uzskaitīto terminu skaidrojumus, nodrošinot to atbilstību un saskaņotību ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tajos lietoto terminoloģiju, tāpat norādām uz nepieciešamību precizēt vairāku projektā lietoto terminu skaidrojumus.
1) Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 9.panta 6.punktā noteikto energoefektivitāte jau šobrīd ir noteikta kā viena no būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām.
2) Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kādas ir būtiskās atšķirības starp nozīmīgu atjaunošanu un pamatīgu atjaunošanu, jo saskaņā ar projektā sniegto skaidrojumu abos gadījumos galvenais kritērijs ir balstīts uz energoefektivitāti. Norādām, ka no direktīvas 2024/1275 2.panta 22.punkta b) apakšpunkta izriet, ka “nozīmīga atjaunošana” ir ēkas atjaunošana, ja atjaunošanu veic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas, un tas netiek saistīts tikai ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
3) Nepieciešams skaidrot, kas 3.43.apakšpunkta izpratnē saprotams ar vārdiem “būtiski ēkas elementi”.
4) Spēkā esošais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti neparedz terminu “renovācija” kā juridiski definētu būvniecības jēdzienu, bet to ir aizstājis precīzāks juridiskais jēdziens “būves atjaunošana”. Ievērojot minēto, attiecīgo terminu 3.44.apakšpunktā nepieciešams svītrot. Vienlaikus norādām, ka nav saprotams, kas ir saprotams ar vārdiem “atjaunošanas (renovācijas) pase”, ņemot vērā, ka saskaņā ar Būvniecības likumā noteikto būvniecības procesuālās darbības atspoguļo un lēmumus izdod būvniecības informācijas sistēmā.
5) Aicinām 3.43. punktā termina “publiska struktūra” vietā lietot citos normatīvajos aktos lietoto terminu “publiska persona”, neveidojot jaunu jēdzienu.

-

Attiecībā uz 130.⁶, 130.⁶1., 130.⁶2, 130.⁶3.punktos noteiktajām prasībām vēršam uzmanību, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz operatīvajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā to specifiskās funkcijas un nepieciešamību nodrošināt drošību. Iekšlietu dienestiem nepieciešams autotransports ar augstu veiktspēju un uzticamību, tādēļ priekšroka tiek dota autotransportam ar iekšdedzes dzinējiem, jo elektroauto šīs prasības nespēj nodrošināt. Ievērojot minēto, nav ekonomiski pamatoti un lietderīgi iekšlietu dienestu objektos ierīkot tik apjomīgu elektro uzlādes tīkla infrastruktūru, ņemot vērā, ka šajās vietās pieprasījums ir ļoti zems, kā rezultātā izbūvētā infrastruktūra stāvēs neizmantota faktiski lielāko daļu laika, radot iestādei nesamērīgus izdevumus saistībā ar šādas infrastruktūras ierīkošanu un uzturēšanu,  jo, lai ierīkotu šādu infrastruktūru, būs nepieciešams palielināt elektroenerģijas jaudu, līdz ar ko iestādes būs spiestas maksāt gan par pieslēgumu, kas veido gana augstas izmaksas, gan neizmantotajiem ampēriem. Piemēram, šobrīd jaunajos katastrofu pārvaldības centros uz vidēji 82 stāvvietām tiek izbūvēti vidēji 4 uzlādes punkti, kas iekšlietu dienestu vajadzībām ir absolūti pietiekami. Tāpat jāņem vērā, ka liela daļa šo objektu nav publiski pieejami, līdz ar ko nebūs iespējams ievērot bezīpašnieka pieeju uzlādes punktu izmantošanā. Tas pats attiecināms arī uz infrastruktūras izbūvei nepieciešamo kabeļu izbūvi.
Ekonomikas ministrija bija informējusi Iekšlietu ministriju, ka šis jautājums tiks atsevišķi pārrunāts gan ar Iekšlietu ministriju, gan iekšlietu dienestiem, taču nekādas konsultācijas šajā sakarā tā arī nav notikušas.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka uzlādes punktu un tiem nepieciešamo komunikāciju ierīkošana rada būtisku ietekmi uz Iekšlietu ministrijas budžetu, kā arī sadārdzina ar būvprojekta īstenošanu saistītās izmaksas, kam nav paredzēts finansējums, būtu jāparedz izņēmumus attiecībā uz iekšlietu dienestu lietošanā esošajiem objektiem, paredzot, ka jaunas būves būvniecības, novietošanas, inženiertīklu ierīkošanas, būves atjaunošanas vai pārbūves gadījumā  ir iespējamas atkāpes no šīm prasībām, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets 2021.gada 19.oktobra noteikumu Nr.693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN-200-21” 5.5.apakšpunkts jau šobrīd nosaka, ka būves projektē un būvē tā, lai normālas ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā, ņemot vērā prognozējamās iedarbes uz būvēm, tās atbilstu Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām un nodrošinātu vides pieejamības prasības, kam noteikumos atvēlēta atsevišķa nodaļa “3.Vides pieejamība”. Ievērojot minēto, 6.¹4.apakšpunkts būtu svītrojams, jo tas izriet jau no šobrīd spēkā esošā regulējuma.

-

6.². punktā noteiktais pienākums jaunas ēkas projektēt kā saules enerģijas risinājumiem piemērojamas rada nesamērīgu un ekonomiski nepamatotu slogu būvniecības ierosinātājam. Minētā prasība paredz nodrošināt papildu konstrukciju nestspēju, rezervēt jumta platību, pielāgot jumta slīpumu un orientāciju, kā arī izbūvēt ar saules enerģijas risinājumiem saistīto infrastruktūru (t.sk. kabeļu šahtas u.c.), tādējādi faktiski uzliekot par pienākumu veikt būvdarbus un konstrukciju pastiprināšanu nākotnē iespējamas, bet nenoteiktas ieceres vajadzībām. Šāda pieeja būtiski palielina projektēšanas un būvniecības izmaksas. Turklāt daļa jumta platības var būt jau rezervēta trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai.
Vienlaikus regulējums neparedz izņēmuma gadījumus, kad saules enerģijas risinājumu ieviešana, ņemot vērā ēkas funkcionālo, konstruktīvo vai arhitektonisko specifiku, nav faktiski iespējama vai ir acīmredzami nelietderīga, kā arī nenosaka kārtību šādu apstākļu individuālai izvērtēšanai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt 6.². punktā ietverto regulējumu, paredzot elastīgāku pieeju.

-

6.¹ Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, risina prasību izpildi energoefektivitātes jomā un, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, arī šādās jomās:
6.¹1. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.¹2. ugunsdrošība;
6.¹3. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.¹4.  vides pieejamība personām ar kustību ierobežojumiem vai funkcionēšanas traucējumiem;
6.¹5. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.¹6. būvju emisija āra vidē.

Būvniecības likuma 9.panta 2.punkts:
Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību (tostarp) tādai būtiskai prasībai kā ugunsdrošība.

‘Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu”:
11.punkts:
Veicot turpmākus pasākumus, lai uzlabotu ēku energosniegumu […]. Minētajiem pasākumiem nebūtu jāietekmē citas prasības attiecībā uz ēkām, piemēram, ēkas piekļūstamību ugunsdrošību un seismisko drošumu un paredzēto izmantojumu.

45.punkts:
[…] Pamatīga renovācija energosnieguma vajadzībām var būt arī lieliska iespēja pievērsties tādiem citiem aspektiem kā […] ugunsdrošība, bīstamu vielu, arī azbesta, aizvākšana un piekļūstamība personām ar invaliditāti.

Normatīvie akti nosaka izņēmumus, kuras ugunsdrošības prasības kādos gadījumos ir atļauts neievērot. Citos gadījumos ugunsdrošības prasības jānodrošina atbilstoši tiesību normām.
Ugunsdrošība ir būtiska prasība, kas ir jānodrošina neskatoties ne uz ko, nevis ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.

Lūdzam svītrot 6.¹2.apakšpunkta piedāvāto redakciju.

-

Norādām, ka noteikumu projektā paredzēto prasību ieviešana tajā noteiktajos termiņos objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama. Vienlaikus prasību izpilde skartu arī jau uzsāktās būvniecības ieceres, tāpēc to nodrošināšanai nepieciešams ilgāks sagatavošanās periods. Nepieciešams pārskatīt projektā paredzētos ieviešanas termiņus un noteikt reāli izpildāmus termiņus, paredzot, ka prasību piemērošana stājas spēkā ne agrāk kā 2027.gada 29.maijā. Pretējā gadījumā pastāv risks zaudēt ārvalstu finansējumu, jo projekti var netikt īstenoti noteiktajā laikā.

-

Izvērtēt nepieciešamību 130.¹punktā lietot terminu "bezemisiju ēkas", ņemot vērā, ka šo terminu plānots ieviest tikai pēc 2030.gada 1.janvāra, līdz tam lietojams jēdziens “gandrīz nulles enerģijas ēka.
 

-

130.^16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina [...].

Priekšlikums konsolidēt terminoloģiju ar Ministru kabineta 2018.gada 16.jūnija noteikumos Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” noteikto, aizvietojot vārdus "vienģimeņu māju" ar vārdiem "viena dzīvokļa māju".
 

-

3.42. nozīmīga atjaunošana – ar ēkas energoefektivitāti saistīta ēkas atjaunošana, kas skar vairāk par 25 % no norobežojošās konstrukcijas virsmas;

Nav saprotams kas konkrētajā kontekstā ir norobežojošā konstrukcija.
‘Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu” izpratnē - “ēkas konstruktīvie elementi, kas atdala tās iekšējās telpas no āra vides”.
Lūdzam precizēt.

 

-