Projekta ID
22-TA-1399Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
24.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Centrālā statistikas pārvalde izsaka šādus iebildumus par plāna projektu:
1. Plāna 1.3.-2.1. uzdevums: Papildināt uzdevuma tekstu ar nepieciešamību attīstīt ne tikai vispārējās IT prasmes, bet prasmes apstrādāt liela apjoma datus (mikrodatus) un tos analizēt. COVID datu apstrādes konteksts spilgti ilustrē iestāžu prasmju līmeni - Iestādēm ir problēmas sagatavot datus atbilstoši nosacījumiem. Tiek veiktas manuālas darbības. Šī uzdevuma kontekstā ir jāsakārto datu apstrādes pamati, jāattīsta datu apstrādes joma kopumā, izskaužot manuālas manipulācijas, bet tam vajadzīgas jaunas prasmes un zināšanas. Kopsakarā ar plāna 4.9.3.-2.1. uzdevumu, izprotot to tā, kā tas ir uzrakstīts, uzskatām, ka jebkuras iestādes darbinbiekiem, ne tikai koplietošanas pakalpojuma sniedzējam, jāspēj saprast un nodefinēt kādi dati un kāpēc ir jāanalizē, un kas tam nepieciešams, jāspēj definēt uzdevums, šobrīd šādas prasmes pietrūkst.
2. Plāna 2.1.-2.2. uzdevums: Jau šajā brīdī jāparedz arī tālākā strukturētu mikrodatu (vēlēšanu rezultātu) apstrāde, datu savietošanas iespējas (un atļauja) ar citiem datu avotiem, piemēram, PMLP (vecums, dzimums, tautība), VID (nodarbinātība, ienākumi), izglītības datiem (CSP iedzīvotāju izglītības līmeņa dati) u.c. Šobrīd vēlēšanu rezultātu dati nav apstrādājami, jo nav atļauta un noteikta šāda savietošana pat ar PMLP Fizisko personu reģistra datiem. Datos ir jābūt personas identifikatoram (personas kodam).
3. Plāna 2.1.-3.2. uzdevums: Lūdzam veikt izmaiņas 2.1-3.2 projekta punktā un izteikt šāda redakcijā:
Valsts pārvaldes IS un platformu izvietošana hibrīd risinājumā: valsts “federēta mākoni” vai pie ārpakalpojumu sniedzējiem un iestādes esošajā datu centrā.
CSP nepieciešams savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot statistiskos datus datu izplatīšanai, atsevišķos gadījumos arī mikro datu līmenī. Pārvaldes vienošanās paredz datu sagatavošanu arī “No human, no Building” gadījumos. Lai nodrošināt datu sagatavošanu, pārvaldei ir jābūt iespējai veikt datu aprēķinu neatkarīgi vai ir savienojums ar attālināto datu centru vai mākoņskaitīšanas pakalpojumu vai nav, šādas iespējas nodrošināšanai pārvalde izmantos savu datu centru, paralēli nodrošinot resursu pieejamību arī “federēta mākoni” vai pie ārpakalpojumu sniedzējiem.
4. PLāna 4.2.1.-1.1. uzdevums: Lūdzam precizēt, ka daudzi šajā plānā minētie uzdevumi ir jēgpilni un mērķtiecīgi veicami tikai pēc šī uzdevuma izpildes, jo nevar runāt par efektīvu datu apstrādi (tai skaitā kompetenču apgūšanu), ja nav sakārtoti organizatoriskie un metodoloģiskie jautājumi.
5. Plāna 4.2.3.-1.1. uzdevums: Šī uzdevuma kontekstā lūdzam skaidrot par liela apjoma datu apmaiņu, tādu, kāda notiek starp Centrālo statistikas pārvaldi un lielākajiem administratīvo datu avotu turētājiem (piem. VID, VSAA). Vai DAGRis spēs nodrošināt šādu apmaiņu, kāda būs DAGRis veiktspēja. Papildus norādām, ka DAGRis kontekstā nepieciešams domāt par vienotu standartu izmantošana: Metadatu formas; Pamatkvalitātes novērtēšana (apjoma salīdzinājums ar iepriekšējo periodu, izlecošo vērtību novērtēšana, datu pilnīgums – piemēram, noteiktiem laukiem jābūt obligāti aizpildītiem); Ērta un ātra iespēja piekļūt datiem (Covid19 parādīja, ka šobrīd tam vajag salīdzinoši daudz laika – lai vienotos par datu nodošanu, pats nodošanas process utt.); Iespējams jau iestrādāta iespēja veikt datu savietošanu. Klasifikāciju izmantošana, tai skaitā, identifikatoru (piemēram, adreses koda). Jau izstrādēs paredzēt, ka datus ir iespējams apstrādāt kā liela apjoma kopumu, pielietojot datu apstrādes programmas. Šobrīd ir sistēmas, kur dati tiek pievienoti kā pdf datnes un to nav iespējams apstrādāt kā vienotu datu masīvu. Domājot par datu apstrādes un apmaiņas sistēmām, arī iestāžu mājas lapās publicējot datus, iestādēm būtu jādomā, lai tie ir arī izmantojami. Nedalīt tos daudzās lapās, bet publicēt tā, lai tas ir ērti ielasāms. Piemēram, izglītības iestāžu adreses. Katrai iestādei neveidot savas sistēmas, bet tiešām domāt par vienotu datu sistēmu, piemēram, VZD izmaiņas datu nodošanā.
6. Plāna 4.3.-1.1. uzdevums: Lūdzam precizēt e-adreses e-rēķina funkcionalitātes pārņemšanu iestāžu grāmatvedības sistēmās. Vai šis uzdevums paredz arī e-adreses saslēgšanu ar grāmatvedības sistēmām?
7. PLāna 4.6.-2.1. uzdevums: Precizēt, vai šīs uzdevuma izpilde tomēr nav saistīt arī ar normatīvās aktu bāzes izmaiņām, ņemot vērā, ka tiek apstrādāti īpašas kategorijas dati.
8. PLāna 4.9.3.-2.1. uzdevums: Lūdzam precizēt un skaidrot šo uzdevumu, ņemot vērā, ka tā izpildē ir iesaistīta Centrālā statistikas pārvalde. Ņemot vērā VARAM, VK un CSP sarunas, nav saprotams par kādu datu analītiks koplietošanas pakalpojuma sniedzēju ir runa, turklāt, šāda viena pakalpojuma sniedzēja izveidi visās pārvaldes iestādes? Kādi būs tā mērķi, uzdevumi, sasniedzamie rezultāti. Turklāt pasākuma apraksts nav izprotams pret darbības rezultāta un rezultatīvā rādītāja aprakstu, pastāv loģikas pretrunas. Turklāt nav izprotams rezultatīvā rādītāja aprakstā, kāpēc tiek runāts par sistemātiskas plānošanas ieviešanu, cik zināms valsts pārvaldē jau pastāv sistemātiska plānošana, vai domāts bija ieviest sistēmisku plānošanu, uz ko norāda arī šī uzdevuma nosaukumā lietotā terminoloģija? Papildu pārdomas: datu analizē katrā iestādē būs sava specifika. Vienota analīzes spēju apgūšana neliekas reāla. Tad vairāk jādomā par to, kādi rīki varētu palīdzēt analīzē, piemēram power bi. Un tad tālāk cilvēkus izglīto datu attēlošanas daudzveidībā un mācīt tur ieraudzīt kopsakarības.
9. PLāna 4.9.3.-1.4. uzdevums: precizēt uzdevumu, minot, ka būtiski, lai pamatdati būtu ne tikai digitalizēti (piemēram, kā pdf dokuments pievienoti), bet arī nodrošināta mikrodatu apstrāde, identificējot rādītājus, kuriem tas jānodrošina. Jau izstrādēs paredzēt, ka datus ir iespējams apstrādāt kā liela apjoma strukturētu kopumu, pielietojot datu apstrādes programmas. Tāpat iepriekšminētais digitalizācijas komentārs attiecas arī uz citiem uzdevumiem, kur runa ir par dokumentu digitalizāciju. Ir jāizsvēr konkrēti, kā izpaudīsies digitalizācija, lai jau pamatā ieliktu iespējas veidot strukturētus datus, kurus turpmāk, vajadzības gadījumā, var arī apstrādāt.
10. Plāna 4.10.3. - 2.2. uzdevums: Lūdzam konkretizēt mērķi. Datu apstrādes jomā ir svarīgi esošo vienoto sistēmu (SOPA, BRIDZIS) attīstīšana (tai skaitā kvalitātes pilnveide) un jaunu vienotu strukturētu datu sistēmu izveide (nevis katrā pašvaldībā sava, savs formāts (varbūt pat Excel)), kas ļautu tālāk veikt datu apstrādi un pieņemt datos balstītus lēmumus pašvaldību un valsts līmenī.
Daži piemēri un problēmas:
Latvijas pašvaldībās tiek izmantota savstarpēji integrētu IT risinājumu kopa - Vienotā pašvaldību sistēma (VPS). VPS daļa - sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas SOPA - lai varētu pilnvērtīgi izmantot visus SOPA datus valsts un pašvaldību politikas plānošanā un dati būtu kvalitatīvi (par visu kopumu, regulāri atjaunoti) nepieciešams izstrādāt regulējumu vienotai datu apstrādei visās pašvaldībās.Pašvaldības dzīvojamā fonda uzskaitei un palīdzības organizēšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā ir izveidota pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites lietojumprogramma BRIDZIS, kuru šobrīd izmanto 27 pašvaldības (atbilstoši 2021. gada 1. jūlija administratīvi teritoriālajam iedalījumam), tai skaitā Rīga. Attīstot šīs lietojumprogrammas izmantošanu visās pašvaldībās, būtu iespējams izgūt datus par pašvaldības dzīvojamo fondu un palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, kas ir būtiski politikas plānotājiem. BRIDZIS funkcionalitāte šobrīd ļauj apkopot informāciju par pašvaldības īpašumā esošajiem mājokļiem: vai tie ir izīrēti vai arī ir neapdzīvoti, to labiekārtotību. Lai nodrošinātu vienotu šīs informācijas datorizētu uzskaiti, nepieciešams regulējums par visu pašvaldību informācijas par pašvaldību dzīvojamo fondu un palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā iekļaušanu un regulāru aktualizēšanu BRIDZIS lietojumprogrammā. Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumam Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldībām jāveic informācijas apkopošana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām (to veidiem, vecumu un izmantoto kurināmo) un jāizstrādā risinājumu par šādas informācijas ievākšanu nākotnē. Līdzīgus pētījumus līdz 2030. gadam jāveic arī Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Ventspilij, Ogrei, Valmierai un Jēkabpilij. Tām nepieciešams izveidot un uzturēt aktuālu apkures iekārtu reģistru, kurā būtu norādīts kurināmā veids katrā konkrētā dzīvojamajā ēkā. Būtu jāveido vienota sistēma visās šo pilsētu pašvaldībās, nodrošinot sasaisti ar ēkas/ telpu grupas kadastra numuru NĪVKIS un adreses kodu VARIS, lai datus var savietot un apstrādāt.
11. Plāna 5.2.-3.1. uzdevums: Jau sākotnēji paredzēt strukturētu datu nodrošināšanu – adreses koda (VARIS) izmantošana, kas nodrošinātu tālāku datu apstrādi (tai skaitā ģeotelpisku datu sagatavošanas iespējas). Jau izstrādēs paredzēt, ka datus ir iespējams apstrādāt kā liela apjoma kopumu, pielietojot datu apstrādes programmas. Informācijas par alternatīvajiem enerģijas avotiem uzkrāšana strukturētā veidā (izmantojot adreses kodu VARIS) tālākai apstrādei - saules paneļi, kolektori, siltuma sūkņi, vēja ģeneratori utt.
1. Plāna 1.3.-2.1. uzdevums: Papildināt uzdevuma tekstu ar nepieciešamību attīstīt ne tikai vispārējās IT prasmes, bet prasmes apstrādāt liela apjoma datus (mikrodatus) un tos analizēt. COVID datu apstrādes konteksts spilgti ilustrē iestāžu prasmju līmeni - Iestādēm ir problēmas sagatavot datus atbilstoši nosacījumiem. Tiek veiktas manuālas darbības. Šī uzdevuma kontekstā ir jāsakārto datu apstrādes pamati, jāattīsta datu apstrādes joma kopumā, izskaužot manuālas manipulācijas, bet tam vajadzīgas jaunas prasmes un zināšanas. Kopsakarā ar plāna 4.9.3.-2.1. uzdevumu, izprotot to tā, kā tas ir uzrakstīts, uzskatām, ka jebkuras iestādes darbinbiekiem, ne tikai koplietošanas pakalpojuma sniedzējam, jāspēj saprast un nodefinēt kādi dati un kāpēc ir jāanalizē, un kas tam nepieciešams, jāspēj definēt uzdevums, šobrīd šādas prasmes pietrūkst.
2. Plāna 2.1.-2.2. uzdevums: Jau šajā brīdī jāparedz arī tālākā strukturētu mikrodatu (vēlēšanu rezultātu) apstrāde, datu savietošanas iespējas (un atļauja) ar citiem datu avotiem, piemēram, PMLP (vecums, dzimums, tautība), VID (nodarbinātība, ienākumi), izglītības datiem (CSP iedzīvotāju izglītības līmeņa dati) u.c. Šobrīd vēlēšanu rezultātu dati nav apstrādājami, jo nav atļauta un noteikta šāda savietošana pat ar PMLP Fizisko personu reģistra datiem. Datos ir jābūt personas identifikatoram (personas kodam).
3. Plāna 2.1.-3.2. uzdevums: Lūdzam veikt izmaiņas 2.1-3.2 projekta punktā un izteikt šāda redakcijā:
Valsts pārvaldes IS un platformu izvietošana hibrīd risinājumā: valsts “federēta mākoni” vai pie ārpakalpojumu sniedzējiem un iestādes esošajā datu centrā.
CSP nepieciešams savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot statistiskos datus datu izplatīšanai, atsevišķos gadījumos arī mikro datu līmenī. Pārvaldes vienošanās paredz datu sagatavošanu arī “No human, no Building” gadījumos. Lai nodrošināt datu sagatavošanu, pārvaldei ir jābūt iespējai veikt datu aprēķinu neatkarīgi vai ir savienojums ar attālināto datu centru vai mākoņskaitīšanas pakalpojumu vai nav, šādas iespējas nodrošināšanai pārvalde izmantos savu datu centru, paralēli nodrošinot resursu pieejamību arī “federēta mākoni” vai pie ārpakalpojumu sniedzējiem.
4. PLāna 4.2.1.-1.1. uzdevums: Lūdzam precizēt, ka daudzi šajā plānā minētie uzdevumi ir jēgpilni un mērķtiecīgi veicami tikai pēc šī uzdevuma izpildes, jo nevar runāt par efektīvu datu apstrādi (tai skaitā kompetenču apgūšanu), ja nav sakārtoti organizatoriskie un metodoloģiskie jautājumi.
5. Plāna 4.2.3.-1.1. uzdevums: Šī uzdevuma kontekstā lūdzam skaidrot par liela apjoma datu apmaiņu, tādu, kāda notiek starp Centrālo statistikas pārvaldi un lielākajiem administratīvo datu avotu turētājiem (piem. VID, VSAA). Vai DAGRis spēs nodrošināt šādu apmaiņu, kāda būs DAGRis veiktspēja. Papildus norādām, ka DAGRis kontekstā nepieciešams domāt par vienotu standartu izmantošana: Metadatu formas; Pamatkvalitātes novērtēšana (apjoma salīdzinājums ar iepriekšējo periodu, izlecošo vērtību novērtēšana, datu pilnīgums – piemēram, noteiktiem laukiem jābūt obligāti aizpildītiem); Ērta un ātra iespēja piekļūt datiem (Covid19 parādīja, ka šobrīd tam vajag salīdzinoši daudz laika – lai vienotos par datu nodošanu, pats nodošanas process utt.); Iespējams jau iestrādāta iespēja veikt datu savietošanu. Klasifikāciju izmantošana, tai skaitā, identifikatoru (piemēram, adreses koda). Jau izstrādēs paredzēt, ka datus ir iespējams apstrādāt kā liela apjoma kopumu, pielietojot datu apstrādes programmas. Šobrīd ir sistēmas, kur dati tiek pievienoti kā pdf datnes un to nav iespējams apstrādāt kā vienotu datu masīvu. Domājot par datu apstrādes un apmaiņas sistēmām, arī iestāžu mājas lapās publicējot datus, iestādēm būtu jādomā, lai tie ir arī izmantojami. Nedalīt tos daudzās lapās, bet publicēt tā, lai tas ir ērti ielasāms. Piemēram, izglītības iestāžu adreses. Katrai iestādei neveidot savas sistēmas, bet tiešām domāt par vienotu datu sistēmu, piemēram, VZD izmaiņas datu nodošanā.
6. Plāna 4.3.-1.1. uzdevums: Lūdzam precizēt e-adreses e-rēķina funkcionalitātes pārņemšanu iestāžu grāmatvedības sistēmās. Vai šis uzdevums paredz arī e-adreses saslēgšanu ar grāmatvedības sistēmām?
7. PLāna 4.6.-2.1. uzdevums: Precizēt, vai šīs uzdevuma izpilde tomēr nav saistīt arī ar normatīvās aktu bāzes izmaiņām, ņemot vērā, ka tiek apstrādāti īpašas kategorijas dati.
8. PLāna 4.9.3.-2.1. uzdevums: Lūdzam precizēt un skaidrot šo uzdevumu, ņemot vērā, ka tā izpildē ir iesaistīta Centrālā statistikas pārvalde. Ņemot vērā VARAM, VK un CSP sarunas, nav saprotams par kādu datu analītiks koplietošanas pakalpojuma sniedzēju ir runa, turklāt, šāda viena pakalpojuma sniedzēja izveidi visās pārvaldes iestādes? Kādi būs tā mērķi, uzdevumi, sasniedzamie rezultāti. Turklāt pasākuma apraksts nav izprotams pret darbības rezultāta un rezultatīvā rādītāja aprakstu, pastāv loģikas pretrunas. Turklāt nav izprotams rezultatīvā rādītāja aprakstā, kāpēc tiek runāts par sistemātiskas plānošanas ieviešanu, cik zināms valsts pārvaldē jau pastāv sistemātiska plānošana, vai domāts bija ieviest sistēmisku plānošanu, uz ko norāda arī šī uzdevuma nosaukumā lietotā terminoloģija? Papildu pārdomas: datu analizē katrā iestādē būs sava specifika. Vienota analīzes spēju apgūšana neliekas reāla. Tad vairāk jādomā par to, kādi rīki varētu palīdzēt analīzē, piemēram power bi. Un tad tālāk cilvēkus izglīto datu attēlošanas daudzveidībā un mācīt tur ieraudzīt kopsakarības.
9. PLāna 4.9.3.-1.4. uzdevums: precizēt uzdevumu, minot, ka būtiski, lai pamatdati būtu ne tikai digitalizēti (piemēram, kā pdf dokuments pievienoti), bet arī nodrošināta mikrodatu apstrāde, identificējot rādītājus, kuriem tas jānodrošina. Jau izstrādēs paredzēt, ka datus ir iespējams apstrādāt kā liela apjoma strukturētu kopumu, pielietojot datu apstrādes programmas. Tāpat iepriekšminētais digitalizācijas komentārs attiecas arī uz citiem uzdevumiem, kur runa ir par dokumentu digitalizāciju. Ir jāizsvēr konkrēti, kā izpaudīsies digitalizācija, lai jau pamatā ieliktu iespējas veidot strukturētus datus, kurus turpmāk, vajadzības gadījumā, var arī apstrādāt.
10. Plāna 4.10.3. - 2.2. uzdevums: Lūdzam konkretizēt mērķi. Datu apstrādes jomā ir svarīgi esošo vienoto sistēmu (SOPA, BRIDZIS) attīstīšana (tai skaitā kvalitātes pilnveide) un jaunu vienotu strukturētu datu sistēmu izveide (nevis katrā pašvaldībā sava, savs formāts (varbūt pat Excel)), kas ļautu tālāk veikt datu apstrādi un pieņemt datos balstītus lēmumus pašvaldību un valsts līmenī.
Daži piemēri un problēmas:
Latvijas pašvaldībās tiek izmantota savstarpēji integrētu IT risinājumu kopa - Vienotā pašvaldību sistēma (VPS). VPS daļa - sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas SOPA - lai varētu pilnvērtīgi izmantot visus SOPA datus valsts un pašvaldību politikas plānošanā un dati būtu kvalitatīvi (par visu kopumu, regulāri atjaunoti) nepieciešams izstrādāt regulējumu vienotai datu apstrādei visās pašvaldībās.Pašvaldības dzīvojamā fonda uzskaitei un palīdzības organizēšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā ir izveidota pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites lietojumprogramma BRIDZIS, kuru šobrīd izmanto 27 pašvaldības (atbilstoši 2021. gada 1. jūlija administratīvi teritoriālajam iedalījumam), tai skaitā Rīga. Attīstot šīs lietojumprogrammas izmantošanu visās pašvaldībās, būtu iespējams izgūt datus par pašvaldības dzīvojamo fondu un palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, kas ir būtiski politikas plānotājiem. BRIDZIS funkcionalitāte šobrīd ļauj apkopot informāciju par pašvaldības īpašumā esošajiem mājokļiem: vai tie ir izīrēti vai arī ir neapdzīvoti, to labiekārtotību. Lai nodrošinātu vienotu šīs informācijas datorizētu uzskaiti, nepieciešams regulējums par visu pašvaldību informācijas par pašvaldību dzīvojamo fondu un palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā iekļaušanu un regulāru aktualizēšanu BRIDZIS lietojumprogrammā. Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumam Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldībām jāveic informācijas apkopošana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām (to veidiem, vecumu un izmantoto kurināmo) un jāizstrādā risinājumu par šādas informācijas ievākšanu nākotnē. Līdzīgus pētījumus līdz 2030. gadam jāveic arī Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Ventspilij, Ogrei, Valmierai un Jēkabpilij. Tām nepieciešams izveidot un uzturēt aktuālu apkures iekārtu reģistru, kurā būtu norādīts kurināmā veids katrā konkrētā dzīvojamajā ēkā. Būtu jāveido vienota sistēma visās šo pilsētu pašvaldībās, nodrošinot sasaisti ar ēkas/ telpu grupas kadastra numuru NĪVKIS un adreses kodu VARIS, lai datus var savietot un apstrādāt.
11. Plāna 5.2.-3.1. uzdevums: Jau sākotnēji paredzēt strukturētu datu nodrošināšanu – adreses koda (VARIS) izmantošana, kas nodrošinātu tālāku datu apstrādi (tai skaitā ģeotelpisku datu sagatavošanas iespējas). Jau izstrādēs paredzēt, ka datus ir iespējams apstrādāt kā liela apjoma kopumu, pielietojot datu apstrādes programmas. Informācijas par alternatīvajiem enerģijas avotiem uzkrāšana strukturētā veidā (izmantojot adreses kodu VARIS) tālākai apstrādei - saules paneļi, kolektori, siltuma sūkņi, vēja ģeneratori utt.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Priekšlikums
Uzdevumos 1.4.-1.2. un 1.4.-1.3. no Līdzatbildīgo institūciju saraksta izņemt LIAA.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Priekšlikums
5.1.-3.1. uzdevumā lūdzam vārdus tabulas 4.kolonnā "Dati publicēti Latvijas Atvērto datu portālā" aizstāt ar vārdiem "Nodrošināta iespēja piekļūt anonimizētiem datiem statistikas un pētniecības mērķiem (rezultātu publicēšanai apkopotā veidā)".
Pastāv bažas, ka datu publicēšana Latvijas Atvērto datu portālā nav atkarīga tikai no AS "Sadales tīkls" iespējām un sistēmu funkcionalitātes, tāpēc piedāvājam vispārinātāku uzdevuma formulējumu, ko būtu iespējams izpildīt arī ar citiem, piemēram, ar AS "Sadales tīkls", nodrošinātiem datu piekļuves risinājumiem.
Pastāv bažas, ka datu publicēšana Latvijas Atvērto datu portālā nav atkarīga tikai no AS "Sadales tīkls" iespējām un sistēmu funkcionalitātes, tāpēc piedāvājam vispārinātāku uzdevuma formulējumu, ko būtu iespējams izpildīt arī ar citiem, piemēram, ar AS "Sadales tīkls", nodrošinātiem datu piekļuves risinājumiem.
Piedāvātā redakcija
Nodrošināta iespēja piekļūt anonimizētiem datiem statistikas un pētniecības mērķiem (rezultātu publicēšanai apkopotā veidā)
4.
Plāna projekts
Priekšlikums
Tabulā 4.11. - 1.3. rindkopā kā par pasākuma īstenošanu līdzatbildīgā institūcija norādīta VM. Lūgums dzēst un atstāt tikai Inovāciju klasterus.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plāna projekts
Priekšlikums
Lūdzam plānā iekļautajiem rezultatīvajiem rādītājiem norādīt datu avotu.
Piedāvātā redakcija
-