Atzinums

Iebildums.
Ņemot vērā, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunktā  paredz izstrādes vadītājam pienākumu pamatot plānošanas dokumentu publiskās apspriedes mērķi, lūdzam skaidrot, vai minētā norma attiecas tikai uz  sabiedriskās apspriedes organizēšanu (atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk – noteikumi Nr. 970) 9. punktā noteiktajai definīcijai) vai arī uz citām sabiedrības līdzdalības formām (noteikumu Nr. 970 7. punkts)? Kur tieši plānošanas dokumentos (vai to izstrādes procesā) būtu jānorāda šie mērķi? Vēršam uzmanību, ka sabiedrības līdzdalībai plānošanas dokumentu izstrādē var būt dažādi mērķi, piemēram, nodrošināt iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, iegūt atgriezenisko saiti, nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību utt. Vai izstrādes vadītājs varēs brīvi noteikt konkrētās publiskās apspriedes mērķi, vai būs kādas vadlīnijas? Vēršam uzmanību, ka pašreiz noteikumu Nr. 970 2. punkts nosaka tikai vispārīgu sabiedrības iesaistes mērķi (efektīva, atklāta, ietveroša, savlaicīga un atbildīga sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā).

 Piedāvātā redakcija
"2.2. nodrošināt sabiedrības informēšanu un līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī skaidrot konkrētā plānošanas dokumenta publiskās apspriedes mērķi;”

 

-

Iebildums.
Pašvaldības līdz šim nav organizējušas informatīvās tāfeles izvietošanu lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri. Šādu procesu organizēšanai pašvaldībai ir jāparedz papildus resursi, tostarp finanšu. Izņēmums varētu būt, kad detālplānojuma vai lokālplānojuma izstrādes ierosinātājs ir pašvaldība.

Piedāvātā redakcija
14.2“Detālplānojuma vai lokālplānojuma ierosinātājs nodrošina informatīvās tāfeles izvietošanu lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri”.
 
Papildus lūdzam anotācijā skaidrot par šādas informatīvās tāfeles veidu un izvietošanas prasībām gadījumā, ja lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrādā plašai teritorijai.
  
Kā izriet no Ekonomikas ministrijas sagatavotā Informatīvā ziņojuma par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (24-TA-385), informatīvās tāfeles uzdevums ir informēt sabiedrību par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu (ja tas tiek izstrādāts konkrētā nekustamā īpašuma attīstītāja vajadzībām) un detālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Taču minētais uzdevums tiks sasniegts tikai tajā gadījumā, ja tāfele patiešām pildīs savu uzdevumu. Diemžēl noteikumu projektā nav noteiktas konkrētas prasības informatīvajai tāfelei, piemēram, tās saturam, izmēram, materiālam, izvietošanas laikam, bet jo īpaši izvietošanas vietai (jāņem vērā, ka plānojuma teritorijā var ietilpt pat vairāki zemesgabali; sk. arī noteikumu 107.punktu noteiktos gadījumus).  
 
Priekšlikums
 
Izteikt noteikumu 77.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
“77.3. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus, kā arī prasības informatīvās tāfeles izvietošanai plānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri.”

Izteikt noteikumu 102.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
“102.5. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus, kā arī prasības informatīvās tāfeles izvietošanai plānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri.”
 

-

Iebildums.
Pašvaldība, organizējot publisko apspriešanu, informē par publiskās apspriešanas termiņu – gan publikācijās (tīmekļa vietnē, pašvaldības avīzē u.tml.), gan vēstulēs, kas tiek nosūtītas nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju. Šādas normas akceptēšana apgrūtinās korektu publicitātes nodrošināšanu sabiedriskās apspriešanas ietvaros. Tāpat pastāv riski, kad sistēma nedarbojas, piemēram, tehnisku iemeslu dēļ, attiecīgi nav iespējas plānotajā dienā publicēt lēmumu. Tiesību akta projekta anotācijā ir skaidrots, ka “Komitejā tika panākta vienošanās par nepieciešamību precizēt noteikumu Nr.628 16.punktu, nosakot, ka plānošanas dokumenta publiskā apspriešana var sākties nākamajā dienā pēc attiecīgā plānošanas dokumenta publicēšanas sistēmā”. No tiesību akta projektā iekļautās punkta redakcijas izriet, ka publiskā apspriešana nevis var sākties, bet obligāti sākas nākamajā darbdienā pēc publicēšanas sistēmā. Jūrmalas pašvaldība iebilst 16. punkta redakcijai un lūdz precizēt redakciju.

Piedāvātā redakcija
"16. Plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas termiņš var sākties nākamajā darbdienā pēc pašvaldības lēmuma par plānošanas dokumenta nodošanu publiskajai apspriešanai publicēšanas sistēmā."

-

Iebildums.

Iebilstam 75. punkta redakcijai šajā daļā - “Pašvaldība ir atbildīga par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību šo noteikumu 7. nodaļai" - šādas informācijas (lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību šo noteikumu 7. nodaļai) izvērtēšanai pašvaldībai jāparedz papildus resursi gadījumos, ja lokālplānojuma ierosinātājs nav pašvaldība. Pašvaldības ierosināto plānošanas dokumentu izstrādātāju piesaistei ārpakalpojumā pašvaldība iepirkumu dokumentācijā detalizēti norāda kvalifikācijas prasības pretendentiem. Gadījumos, kad lokālplānojuma ierosinātājs nav pašvaldība, tad atbilstoši MK628 132. punktam, pašvaldība ar ierosinātāju un izstrādātāju slēdz līgumu par lokālplānojuma izstrādi un finansēšanu, kurā norāda pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Ar līguma noslēgšanu cita starpā lokālplānojuma izstrādes ierosinātājs uzņemas pienākumu organizēt lokālplānojuma izstrādi atbilstoši MK628 un pašvaldības pieņemtā lēmuma par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu prasībām, savukārt lokālplānojuma izstrādātājs uzņemas pienākumu veikt kvalitatīvu lokālplānojuma izstrādi, atbilstoši MK628 prasībām. Uzskatam, ka ir nepieciešama diskusija par plānošanas speciālistu reģistru un kvalitātes kontroli no VARAM puses. Pašvaldībai var nebūt pietiekami informācijas, lai novērtētu konkrētā plānošanas speciālista, piemēram, zināšanu un prasmju atbilstību plānošanas dokumentu izstrādē. Nepieciešams precizēt 75.punktu norādītajā daļā vai to dzēst, ņemot vērā arī to, ka nav saprotamas šīs atbildības sekas.

Piedāvātā redakcija:
"75. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina darba uzdevumu un izstrādes vadītāju. Plānošanas dokumenta izstrādes ierosinātājs ir atbildīgs par teritorijas plānojuma vai par lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību šo noteikumu 7. nodaļai."

 Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"”  (24-TA-162) (turpmāk – MK noteikumu projekts) 14. punkts uzliek pašvaldībām atbildību par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību par Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 628) 7. nodaļā noteiktajām prasībām. Vienlaikus MK noteikumu projekta 32. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 628 141. punktu “Sistēmā informatīviem mērķiem tiek uzturēts plānošanas speciālistu saraksts.”, pārtraucot teritorijas attīstības plānošanas speciālistu saraksta uzturēšanu Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.  
 
Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr. 628 137. punktā izvirzītās prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātajiem nav pietiekami detalizētas un paver plašas interpretācijas iespējas (piemēram, atbilstoši esošajai redakcijai persona ar augstāko izglītību tiesību zinātnē drīkst izstrādāt lokālplānojumu specifiskajai attīstības iecerei ar būtisku ietekmi uz vidi vai ainavu).
Ņemot vērā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. pantā noteikto detālplānojumos risināmos jautājumus un to nozīmi nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī detālplānojumu augstu īpatsvaru pašvaldībās izstrādājamo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu struktūrā, secināms, ka būtu lietderīgi izvirzīt prasību pašvaldībām nodrošināt arī detālplānojumu izstrādātāju pieredzes atbilstību MK noteikumu Nr. 628 7. nodaļā izvirzītajām prasībām. 
Ņemot vērā minēto, ierosinām:
[1] noteikt plānošanas specialista profesiju kā reglamentu; atstāt spēkā MK noteikumu Nr. 628 141. punktu kamēr plānošanas speciālista profesija nav reglamentēta;
[2] detalizēt MK noteikumu Nr. 628 137. punktā izvirzītās prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;
 

-

Iebildums.
Anotācijas  aprakstā ir norādīts, ka ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 628 57., 78., 101., 135., 139. un 141. punkts, savukārt 76. punktā svītroti vārdi “un atspoguļo tā nosaukumā”. Lai arī problēmas aprakstā ir norādīts, ka noteikumi Nr. 628 satur normas, kas ir novecojušas un praksē netiek piemērotas (tukšas normas) vai ir nelietderīgas, attiecībā uz noteikumu 139.punktu nav sniegts pamatojums, kādēļ likumdevēja ieskatā 139.punkts ir tukša vai arī nelietderīga tiesību norma. Kā redzams no noteikumu 7.nodaļas, tajā iekļauto prasību mērķis ir nodrošināt kvalitatīva teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādi, ko var izdarīt tikai attiecīgās jomas speciālists. Noteikumu Nr.628 137.punkts kā vispārējā tiesību norma paskaidro, kādas jomas speciālisti vispār drīkst izstrādāt plānošanas dokumentus, kuru sastāvā ietilpst gan paskaidrojuma raksts, gan grafiskā daļa, gan teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Savukārt noteikumu Nr.628 139. un 140.punkts paskaidro, kādi speciālisti drīkst veikt tiesību normās paredzētos darbus. Kā izriet no Ģeotelpiskās informācijas likuma 10.panta trešās daļas ģeodēzisko darbību veic attiecīgi sertificētas personas, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuri ir ieguvuši akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera profesionālo kvalifikāciju vai arī ieguvuši inženierzinātņu maģistra grādu ģeomātikā, ģeodēzijā, zemes ierīcībā vai kartogrāfijā.
 
LLPA ieskatā noteikumu Nr.628 139.punkts ir saglabājams.   

Priekšlikums.
 Saglabāt un papildināt 139. punktu UN IZTEIKT SEKOJOŠĀ REDAKCIJĀ:

“Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu var izstrādāt personas, kuras atbilst normatīvajos aktos par ģeotelpisko informāciju noteiktajām prasībām ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšanai, vai kurām ir prasmes un praktiskā darba pieredze plānošanas dokumentu grafisko daļu izstrādē.
 

-

Ierosinājums izstrādāt pārejas procedūru gadījumiem, kad teritorijas plānojuma maiņas laikā paralēli norisinās lokālplānojuma izstrāde, jo lokālplānojuma pielāgošana jaunam teritorijas plānojumam ir sarežģīta un var radīt neatbilstības attiecībā pret redakciju, par kuru ir notikusi publiskā apspriešana un saņemti institūciju atzinumi. Savukārt izstrādāt lokālplānojumu pamatojoties uz nākotnes TP nav iespējams.

-