Atzinums

Ievērojot atzinumā norādītos iebildumus, t.sk. iespējamos risinājums jau šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros, Finanšu ministrija pēc būtības nepiekrīt jauna subjekta - jaunatnes organizāciju - noteikšanai, kam bezatlīdzības lietošanā var tikt nodota publiskas personas manta. Kā jau Finanšu ministrija savā 30.06.2025. atzinumā norādīja, paredzot jauna izņēmuma noteikšanu normatīvajā regulējumā, tas aptvertu ļoti plašu iespēju attiecībā uz publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kam Finanšu ministrijas šobrīd nepiekrīt. Turklāt, aicinām atkārtoti pārskatīt jau šobrīd spēkā esošā regulējuma iespējas, t.sk., Jaunatnes organizācijām - biedrībām, sevi reģistrējot par sabiedriskā labuma organizācijām. 
Vienlaikus, tā kā likumprojekts paredz Jaunatnes organizācijām tiesības saņemt bezatlīdzības lietošanā publiskas personas vai kapitālsabiedrības mantu, informējam, ka tas  ir uzskatāms par valsts atbalstu. Taču nedz no likumprojekta, nedz likumprojekta anotācijas satura nav nolasāms, vai jaunatnes organizācijām tiks noteikts pienākums atskaitīties par paveikto konkrētā laika periodā. Vēršam uzmanību, ka organizācijām, kas vēlas saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu, attiecīgā komisijā jāprezentē plānotā darbība un iegūstot statusu katru gadu jāiesniedz atskaites par paveikto darbību. Ja Sabiedriskā labuma komisija vai Sociālo uzņēmumu komisija identificē darbības, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad tā zaudē statusu un priekšrocības. Uzraudzības mērķis valsts atbalsta kontekstā, ir nodrošināt, ka publiskie līdzekļi tiek izmantoti likumīgi, efektīvi, taisnīgi un ar to palīdzību tiek sasniegts sabiedrībai nozīmīgs mērķis. No valsts puses ir jānodrošina uzraudzības process, vērtējot subjekta darbības rezultātus, it īpaši, ja tas saņem valsts atbalstu sabiedriskās darbības īstenošanai.

-

Finanšu ministrija savā atzinumā norādīja uz Jaunatnes likuma 13.panta regulējumu, t.i., ka IZM, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.
Anotācijā papildus norādīts, ka: “Šo darbību veikšanai visbiežāk ir konkrēts mērķis, finansējums, laiks, atskaitīšanās procedūra, kurā konkrētie uzdevumi ir jāveic. Taču IZM rīcībā nav, piemēram, telpu, kuras varētu nodot jaunatnes organizācijām. Bet saskaņā ar jaunatnes organizāciju sniegto informāciju, pašvaldību rīcībā ir telpas, kuras lietderīgi būtu izmantojamas tiešajam darbam ar jauniešiem, taču pašvaldības norāda, ka šādas telpas nevar nodot jaunatnes organizāciju rīcībā bezatlīdzības izmantošanai. Papildus norādot, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. pantu, darbs ar jaunatni ir pašvaldības autonomā funkcija.”

Informējam, ka Finanšu ministrijas ieskatā, šobrīd spēkā esošā regulējuma ietvaros varētu rast un izvērtēt šādus iespējamos risinājumus, piemēram:

1) IZM varētu lūgt citām valsts iestādēm  IZM valdījumā nodot kādas telpas/ nekustamo īpašumu konkrētu funkciju īstenošanai;
2) Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta otrā daļa nosaka, ka atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par atvasinātas publiskas personas lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi;
3) ievērojot to, ka tieši pašvaldībām Pašvaldību likuma 4.pantā noteikta autonoma funkcija -  darbs ar jaunatni, kā iespējamais risinājums varētu būt - pašvaldībai deleģējot šo uzdevumu veikt jaunatnes organizācijai, tādējādi, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam,  pašvaldība varētu nodot telpas šīm organizācijām  bezatlīdzības lietošanā.

-

Kaut arī anotācijā ir norādīts, ka: “aicināt jaunatnes organizācijas, kas jau ir ieguvušas statusu jaunatnes politikas sistēmas arhitektūrā un kas ir atzītas un veic nozīmīgu ieguldījumu darba ar jaunatni attīstībā, gatavot dokumentāciju, pieteikties, uzturēt, atskaitīties jauna statusa “sabiedriskā labuma organizācija” iegūšanai, būtu nesamērīgs administratīvs slogs šo organizāciju darbībai, īpaši – vietēja mēroga jaunatnes organizācijām, kurām parasti ir zemāka administratīvā kapacitāte un lielāko daļu darba veic brīvprātīgie”, Finanšu ministrijas ieskatā, minētais apstāklis nevar būt par pamatu nereģistrēt jaunatnes organizāciju kā sabiedriskā labuma organizāciju, ja Jaunatnes organizācijām tiešām savas darbības veikšanai ir nepieciešamas telpas darbam ar jauniešiem, un tādas varētu iegūt bezatlīdzības lietošanā jau spēkā esošā regulējuma ietvaros, reģistrējot sevi kā sabiedriskā labuma organizāciju.

-

Anotācijā norādīts, ka: “Treškārt, Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros jaunatnes organizācijām apstiprinātais projektu finansējuma apmērs nav pietiekams, lai atsevišķi segtu tām nepieciešamo telpu īres izmaksas”.

Atkārtoti norādām, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. ¹ pants nosaka, ka tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.  Līdz ar to, paredzot šādu izņēmumu – jaunu subjektu, kam publiskas personas manta nododama bezatlīdzības lietošanā, attiecīgajam subjektam būtu pienākums tai nodoto mantu uzturēt un segt ar to saistītās izmaksas.
Ievērojot iepriekš minēto, Finanšu ministrija lūdz kopumā izvērtēt, vai šāda jaunatnes organizācija varētu segt šādas izmaksas un uzturēt bezatlīdzības lietošanā nodoto publiskas personas mantu, turklāt, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka: “Jaunatnes organizācijas darbojas ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos, kā arī to valdēs darbojas jaunieši un divas trešdaļas biedru ir jaunieši, attiecīgi šādu organizāciju darbība ir iespēja jauniešiem pilnveidot savas pilsoniskās līdzdalības prakses un ir īpaši atbalstāma.”
 

-

Anotācijā norādīts, ka: “Pēc likumprojekta spēkā stāšanās jaunatnes organizācija, kas pretendēs uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā un apstiprināšanas gadījumā – kļūs par šīs mantas lietotāju, atskaitīsies normatīvo aktu paredzētajā kārtībā publiskās personas mantas īpašniekam un atbilstošajām valsts pārvaldes iestādēm.”
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai būtu nepieciešams saprast, par ko tieši atskaitīsies jaunatnes organizācijas publiskai personai un kas ir atbilstošās valsts pārvaldes iestādes, t.sk. kur šāds pienākums ir noteikts.
 

-

Attiecībā uz Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, anotācijā norādīts, ka:  “Jaunatnes organizācijas, lai sasniegtu savos statūtos noteiktos mērķus, atskaitās atbilstošajām valsts pārvaldes iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēram, gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā.”.
Lūdzam sniegt skaidrojumu, no kādiem normatīvajiem aktiem Jaunatnes organizācijām izriet pienākums atskaitīties  un sniegt informāciju par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, t.sk., pienākumu sniegt atskaiti par tās īpašumā/ lietošanā esošo mantu un  atskaites iesniegšanu un sagatavošanu Valsts ieņēmumu dienestam.
 

-

Ievērojot anotācijā norādīto, ka: “Ministrija ir izvērtējusi potenciālo jaunatnes organizāciju darbību ar to rīcībā nodotās publiskās personas mantas izmantošanu bezatlīdzības lietošanā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantam un secinājusi, ka šīs darbības var atbilst komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm. Pamatojoties uz to, ministrija pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās sagatavos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 97) 90. punktā un Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 350) 130. punktā, tos papildinot ar izņēmuma piemērošanu arī attiecībā uz jaunatnes organizācijām.”", lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmumu ar jaunu punktu, norādot termiņu, kādā Izglītības un zinātnes ministrija pēc likumprojekta spēkā stāšanās sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 97 un MK noteikumos Nr. 350.
 

-