Atzinums

Veselības ministrija par noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (26-TA-926) (turpmāk - Projekts) no Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas ir saņēmusi šādus iebildumus un priekšlikumus:
Koledža atbalsta nepieciešamību pilnveidot atlīdzības sistēmu, tomēr izsaka kategoriskus iebildumus pret Projektā ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz koledžu vadības un akadēmiskā personāla darba samaksas noteikšanu, jo tas rada nepamatotu un diskriminējošu attieksmi pret koledžām kā augstākās izglītības iestādēm. Gan koledžas, gan augstskolas ir augstākās izglītības institūcijas Augstskolu likuma izpratnē. Koledžās īstenotās studiju programmas tiek licencētas un akreditētas saskaņā ar tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kas piemērojami augstskolu studiju programmām, un to kvalitāte tiek vērtēta pēc vienotiem ārējās kvalitātes nodrošināšanas kritērijiem. Tāpat normatīvais regulējums neparedz atšķirīgas prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai atkarībā no tā, vai persona ieņem akadēmisko amatu koledžā vai augstskolā.
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža savā viedoklī ir norādījusi šādus argumentiem:
1. Neatbilstība Profesionālās izglītības likumam un koledžu tiesiskajam statusam. Projekta 7.1. apakšpunkts nosaka, ka koledžas vadībai (vadītājam, vadītāja vietniekam) mēnešalgas likme tiek noteikta atbilstoši 1. pielikuma 3. tabulai. Saskaņā ar Projekta 6. punktu šī pati tabula ir paredzēta profesionālās vidējās izglītības iestādēm (tehnikumiem un profesionālajām vidusskolām). Savukārt saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.⁷ panta pirmo daļu koledža ir augstākās izglītības iestāde. Pielīdzinot koledžu vadības atalgojuma bāzi vidējās izglītības iestādēm, tiek klaji ignorēts likumā noteiktais koledžu kā augstākās izglītības iestāžu statuss un tām deleģētā misija. Koledžas vadības atbildības līmenis, prasības studiju programmu akreditācijai, pētniecībai un starptautiskajai sadarbībai prasa atbilstošu novērtējumu, kas sistēmiski jāsasaista ar augstākās izglītības iestāžu vadības atalgojuma principiem.
2. Vienlīdzības principa pārkāpums un nepamatota koledžu pedagogu nošķiršana no augstskolām. Projekta 7.2. apakšpunkts nosaka atsevišķu un zemāku mēnešalgu likmju ietvaru (4. tabula) koledžu pedagogiem, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nodalot tos no augstskolu pedagogiem (Projekta 10. punkts un 5. tabula). Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 20.² panta otro daļu prasības koledžas akadēmiskajam personālam, kas īsteno šīs programmas, nosaka Augstskolu likums. Tādējādi likumdevējs ir skaidri noteicis vienotas akadēmiskās un kvalifikācijas prasības gan koledžu, gan augstskolu docētājiem. Ir juridiski absurdi un Satversmes 91. pantam (vienlīdzības princips) neatbilstoši izvirzīt augstākās izglītības kvalifikācijas prasības personālam, bet atalgojuma un statusa ziņā to finansiāli nodalīt no augstskolām. Turklāt Projekta 41. punkts paredz 10% piemaksu tehnikumu pedagogiem, bet koledžu pedagogiem šāda piemaksa netiek paredzēta, radot situāciju, kur profesionālās vidējās izglītības pedagogs var tikt atalgots labāk par augstākās izglītības (koledžas) docētāju, kuram ir augstāks akadēmiskais statuss.
3. Trūkstošs pamatojums Anotācijā un problēmas atlikšana protokollēmumā. Projekta Anotācijā atbildīgā ministrija norāda, ka regulējuma mērķis ir nodrošināt vienotu atlīdzības sistēmu, atsaucoties uz vienlīdzīgas darba samaksas principiem. Tomēr Anotācijā nav ietverts neviens objektīvs tiesisks vai finansiāls izvērtējums, kādēļ koledžu atalgojums tiek mākslīgi atrauts no augstskolām. Vēršam uzmanību, ka Augstskolu likuma 26. pantā ir noteikts vienots akadēmisko amatu katalogs (profesors, asociētais profesors, docents, lektors, asistents u. c.). Likumdevējs nav izveidojis atsevišķus „koledžas lektora”, „universitātes lektora” vai citus atšķirīgus akadēmiskos amatus. Ja Ministru kabineta noteikumu projekts vienam un tam pašam likumā noteiktajam akadēmiskajam amatam paredz atšķirīgas minimālās darba algas tikai iestādes veida dēļ, tam ir jāsniedz īpaši pārliecinošs pamatojums. Pretējā gadījumā rodas pamatotas šaubas par regulējuma atbilstību Satversmes 91. pantam un Ministru kabinetam piešķirtā deleģējuma robežām.
Papildus tam MK sēdes protokollēmuma 4. punkts paredz atalgojuma modeļa pilnveidošanu koledžām atlikt līdz pat 2028. gadam. Medicīnas koledžām, kas gatavo veselības aprūpes nozarei un valsts drošībai vitāli nepieciešamus speciālistus, šāda tiesiskās netaisnības un „apdalīšanas” iemūžināšana vēl uz vairākiem gadiem radīs būtiskus riskus spējai piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus nozares profesionāļus akadēmiskajam darbam.
4. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2025. gada 27. novembrī apstiprinātais konceptuālais ziņojums „Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) nosaka vienotas akadēmiskās karjeras sistēmas izveidi visās augstākās izglītības institūcijās, proti, augstskolās un koledžās. Konceptuālajā ziņojumā akadēmiskās karjeras attīstības principi tiek balstīti uz akadēmiskā personāla kompetenci, karjeras attīstības posmiem, darba pienākumu saturu un darba snieguma izvērtēšanu, nevis uz institūcijas veidu. Vienlaikus Konceptuālais ziņojums paredz, ka jaunie akadēmiskā personāla nodarbinātības principi ir piemērojami augstākās izglītības institūcijām kopumā, tostarp koledžām, un to mērķis ir veidot vienotu, starptautiskajai praksei atbilstošu akadēmiskās karjeras sistēmu, paaugstināt akadēmiskās karjeras pievilcību, veicināt akadēmiskā personāla mobilitāti un stiprināt augstākās izglītības kvalitāti.
Savukārt Projekts paredz atšķirīgas minimālās mēneša darba algas likmes vienāda akadēmiskā amata personām tikai atkarībā no augstākās izglītības institūcijas veida. Projekta anotācijā nav sniegts izvērtējums par šādas diferenciācijas atbilstību Konceptuālajā ziņojumā noteiktajiem akadēmiskās karjeras reformas principiem, kā arī nav pamatots, kādēļ tiek ieviests regulējums, kas faktiski diferencē akadēmisko personālu pēc institucionālās piederības, nevis pēc amata, kvalifikācijas, kompetences vai darba pienākumu satura.
 

-

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža ierosina grozīt noteikumu 7. punktu un 1. pielikumu, koledžu vadības un koledžu pedagogu zemākās mēnešalgas likmes sistēmiski sasaistot un  tuvinot augstākās izglītības iestāžu (augstskolu) atalgojuma ietvaram, atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam koledžu kā augstākās izglītības iestāžu statusam.

-

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža ierosina papildināt anotāciju ar detalizētu izvērtējumu par noteikto likmju  pamatotību iepretim koledžu funkcijām un Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam un anotāciju papildināt ar izvērtējumu par noteikumu projekta atbilstību Ministru kabineta apstiprinātajam konceptuālajam ziņojumam „Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu  Latvijā”, skaidri pamatojot, kā paredzētās atšķirīgās minimālās darba algas likmes ir savienojamas ar vienotas akadēmiskās karjeras sistēmas izveides mērķi.

-