Atzinums

Ņemot vērā, ka Regulators nav bijis iesaistīts Likumprojekta izstrādes procesā, tostarp  konsultācijās ar ieinteresētajām pusēm, iespējams, tas atzinuma sniegšanas procesā var radīt pārpratumus, vērtējot Likumprojektā paredzēto terminoloģiju, kas nav tikusi lietota pirms tam, tostarp arī par Likumprojektā ietvertajiem pilnvarojumiem Regulatoram apstiprināt noteikumus un kārtību kādā elektroenerģijas ražotājs var mainīt esošā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma veidu, kārtību, kādā tiek veikta pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana, uzskaitīts ierobežošanas laiks, kā arī veikti elektroenerģijas ražotāja norēķini ar pārvades sistēmas operatoru par ierobežojuma īstenošanu un metodiku maksai par ierobežojuma īstenošanu elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros.
 

-

Regulatora ieskatā, papildinājums Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums)  1.panta otrās daļas 22.punktā ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvas 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva) otrā panta 48.punktam, kurā noteikts, ka  “palīgpakalpojums” ir pakalpojums, kas vajadzīgs, lai pārvades vai sadales sistēma darbotos, tostarp balansēšanas pakalpojumi un ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi, bet neietilpst pārslodzes vadība. “Ierobežojuma īstenošana elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros” ir pārdispečēšana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Regulas 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk – Regula) 2.panta 26.punktam, kurā noteikts, ka “pārdispečēšana” ir pasākums, tostarp samazināšana, ko aktivizē viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori vai sadales sistēmu operatori, mainot ražošanas paraugu, slodzes paraugu vai abus minētos, lai izmainītu fiziskās plūsmas elektrosistēmā un mazinātu fizisku pārslodzi vai kā citādi nodrošinātu sistēmas drošību. Regulas 13.pantā ir noteikts, kā var piemērot pārdispečēšanu, un prioritāte ir tirgū balstīta pārdispečēšana. Attiecībā uz tirgū nebalstītu lejupvērstu pārdispečēšanu (kas tiek piedāvāta Likumprojektā kā “ierobežojuma īstenošana elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros”), piemēro principus atbilstoši Regulas 13. panta 6. un 7.punktam.
No Likumprojekta redakcijas izriet, ka “ierobežojuma īstenošana elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros” atbilst pārsdispečēšanai, uz kuru attiecas Regulas 13.panta 7.punkta daļa “…izņemot tādu ražotāju gadījumā, kuri piekrituši noslēgt pieslēguma līgumu, saskaņā ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde”. Saistībā ar “ierobežojuma īstenošanu elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros” būtu arī nepieciešams papildu skaidrojums anotācijā par to, kā tiek ievērots Regulas 13.pantā noteiktais, kā arī jāpamato, kādēļ netiek izvēlēta tirgū balstīta pārdispečēšana. Regulators neatrod pamatojumu Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ka šāda veida darbības no pārvades sistēmas operatora puses var definēt kā specifisku palīgpakalpojumu, kaut arī plānotās darbības atbilst pārdispečēšanai.
 

-

Regulatora ieskatā, Likumprojekta 13.panta 1.¹ daļā nav pamata paredzēt divus pārvades sistēmas pakalpojumu veidus (sk. iebildumus turpmāk), bet Likumprojektā ir pamats noteikt regulējumu, kas saistīts ar tādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai (jaudas piešķiršanu), kuru ekspluatācijas laikā sistēmas operators var noteikt ražošanas ierobežojumus. Līdz ar to arī sistēmas operatoram savā tīmekļvietnē būtu jāpublicē informāciju par brīvajām sistēmas jaudām, kas pieejamas  ražošanas iekārtu pieslēgšanai bez ražošanas ierobežojumiem turpmākajā ražošanas iekārtu ekspluatācijas laikā (izņemot vispārējos ierobežojumus, kas tiek veikti normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos) un brīvajām sistēmas jaudām, kas pieejamas ar ražošanas ierobežojumiem, kuri noteikti papildus vispārējiem ierobežojumiem turpmākajā ražošanas iekārtu ekspluatācijas laikā noteiktos apstākļos.
 

-

Kopš Likuma spēkā stāšanās, ņemot vērā Likuma 8.panta otro daļu un 9.panta otro daļu, Regulatora noteiktajos sistēmas pieslēguma noteikumos potenciālo sistēmas dalībnieku objektu pieslēgšanas kārtība regulēta tā, ka potenciālais sistēmas dalībnieks iesniedz  sistēmas operatoram pieteikumu pieslēguma nodrošināšanai, kā arī sistēmas operatora noteikto informāciju un dokumentus, kas sistēmas operatoram nepieciešami, lai izvērtētu pieprasītā pieslēguma ierīkošanas iespējas un izsniegtu tehniskās prasības. Pēc pieteikuma un dokumentu izvērtēšanas sistēmas operators izsniedz potenciālajam  sistēmas dalībniekam tehniskās prasības un pieslēguma process turpinās pieslēguma noteikumos noteiktajā kārtībā, vai arī sistēmas operators atsaka pieslēgumu, ja tīklu jauda pieprasītajā pieslēguma vietā nav pietiekama.
Papildinot Likuma 9.panta otro daļu, būtībā tiek radīts alternatīvs pieslēguma process, kas sākas ar tiesību iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai iegūšanu. Regulatora ieskatā, Likumprojektā minētās  tiesības iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai būtībā nozīmē vai tam vajadzētu nozīmēt tiesības pretendēt uz sistēmas jaudu, kas nepieciešama konkrētu ražošanas iekārtu pieslēgšanai.
Ņemot vērā, ka tehnisko prasību saņemšana ir tikai viens no posmiem pieslēguma procesā, arī pretendējot uz tiesībām elektroenerģijas sistēmai pieslēgt ražošanas iekārtas, kurām papildus vispārējiem ierobežojumiem var tikt piemēroti citi ražošana ierobežojumi, potenciālajiem ražotājiem būtu jāiesniedz sistēmas operatoram pieslēguma pieteikumi, kā arī Likumā noteiktā vai sistēmas operatora noteiktā informācija, kas būs pamats pieslēguma pieteikumu izvērtēšanai. Tiesības pieslēgt sistēmai ražošanas iekārtas šādā gadījumā iegūtu ražotājs, kurš saskaņā ar Likumā vai citā normatīvajā aktā noteikto kārtību tiktu atzīts par atbilstošāko. Līdz ar to arī tehniskās prasības tiktu izsniegta šādam ražotājam, bet pārējiem pretendentiem  pieslēgums sistēmai tiktu atteikts. 
Ievērojot minēto, Likuma 9.panta otrās daļas papildināšana nav nepieciešama, bet speciālais regulējums, kas saistīts ar sistēmas jaudas piešķiršanu ražošanas iekārtu, kurām tiks piemēroti papildus ražošanas ierobežojumi, pieslēgšanai, nosakāms atsevišķās tiesību normās (atsevišķā pantā). 
 

-

Regulatora ieskatā, Likuma 9.pantā noteiktais regulējums jau pašlaik ir salīdzinoši apjomīgs un tajā regulēti samērā atšķirīgi jautājumi. Turklāt jāņem vērā, ka minēto pantu paredzēts vēl papildināt ar normām, kuras ietvertas likumprojektā “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” 22-TA-1828 (turpmāk – Likumprojekts 22-TA-1828). Līdz ar to šā panta papildināšana arī ar Likumprojektā ietvertajām normām vēl vairāk var apgrūtināt regulējuma uztveramību un radīt pārpratumus vai domstarpības. Savukārt Likumprojektā paredzētā Likuma 13.panta papildināšana ar 1.¹ un 1.² daļu visai nosacīti ir saistīta ar minētā panta virsrakstu jeb pārvades sistēmas operatora atbildību. Ievērojot minēto, visu nepieciešamo regulējumu, kas saistīts sistēmas jaudas piešķiršanu ražošanas iekārtu, kurām tiks piemēroti papildus ražošanas ierobežojumi, pieslēgšanai, kā arī ierobežojumiem šādām ražošanas iekārtām un norēķiniem, būtu pamats ietvert atsevišķā 9.¹pantā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Likuma 22. panta pirmo daļu ražošanas jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama (Būvniecības valsts kontroles) biroja atļauja (turpmāk – Atļauja), ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus, paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai. Regulatora ieskatā, Atļauja ir nepieciešams priekšnoteikums, lai potenciālajam elektroenerģijas ražotājam vispār būtu pamats uzsākt darbības, kas vērstas uz jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu un pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai, jo Atļaujas nesaņemšanas gadījumā nekādas darbības veikt nebūtu pamata. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 19.decembra noteikumiem Nr.821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.821), priekšnoteikums, lai potenciālais elektroenerģijas ražotājs saņemtu Atļauju, ir elektroenerģijas ražošanas iekārtas izvietojuma plāna un uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskos rādītāju iesniegšana (4.punkts) vai  Valsts vides dienesta tehniskos noteikumu vai akcepta lēmuma saņemšana (8.punkts). Ievērojot minēto, no Likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, kurā brīdī potenciālajam elektroenerģijas ražotājam, kurš vēlas saņemt “elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu”, ir jāsaņem Atļauja, ja pretendējot uz šā pakalpojuma saņemšanu vēl nav zināms vai un kurā sistēmas daļā, ar kādu ražošanas jaudu būs iespējams pieslēgt elektroenerģijas ražošanas iekārtas.  

-

Likumprojekta 9.panta 3.² daļas redakcijā noteikts, ka tiesības iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai pārvades sistēmas operators piešķir arī, ja “…esoša pieslēguma ietvaros ierīkot cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtu”. No Likumprojekta un anotācijas nav saprotama minētā regulējuma būtība un kādā veidā šādā gadījumā tiks nodrošināta Noteikumu Nr.821 izpilde. Tāpat nav saprotams  kādā veidā un kādēļ šiem ražotājiem būtu piemērojama turpmākajās panta daļās noteiktais regulējums.    

No Likumprojekta 9.panta 3.⁴ daļas redakcijas un anotācijas nav saprotams ko nozīmē tiesību iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai izmantošana t.i. kas jādara potenciālajam ražotājam, lai tiktu uzskatīts, kas tiesības ir izmantotas. Ir pamats uzskatīt, ka tiesības iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai nozīmē to, ka attiecīgajam ražotājam jau noteiktā kārtībā ir piešķirta sistēmas jauda ražošanas iekārtu pieslēgšanai. Ievērojot minēto, nav saprotams kādēļ šādam elektroenerģijas ražotājam, lai atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam[1]  sagatavotu un iesniegtu pieslēguma pieteikumu, uz kura pamata sistēmas operators izsniegs tehniskās prasības, būtu nepieciešamas attiecīgi 60 dienas vai 12 mēneši. Jāatzīmē, ka pieslēguma pieteikumu, kas atbilstoši pastāvošai praksei ir pamats tehnisko prasību izsniegšanai, ražotājs var sagatavot un, ņemot vērā dokumentu elektronisko apriti, arī iesniegt dažu stundu laikā. Līdz ar to Likumprojektā būtu jānorāda kādas darbības potenciālajam ražotājam jāveic minēto 60 dienu vai 12 mēnešu laikā.

No Likumprojekta 9.panta 3.⁶ daļas redakcijas izriet, ka tiesības pieslēgt elektroenerģijas sistēmai konkrētas ražošanas iekārtas potenciālais ražotājs iegūst salīdzinošajā procedūrā, kurā ietver salīdzināšanas un izslēgšanas kritērijus, daži no kuriem minētajā normā nosaukti par principiem, lai gan anotācijā nav sniegs šo principu skaidrojums, kā arī izsoles kārtību un nosacījumus. Savukārt atbilstoši minētā panta 3.⁷ daļas redakcijai 3.⁶ daļā minēto izsoli piemēro, ja elektroenerģijas ražotāju, kuram piešķiramas tiesības iesniegt pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai, nav iespējams noteikt, pamatojoties uz salīdzināšanas kritērijiem.
Regulatora ieskatā, salīdzinošajā procedūrā iespējams vērtēt dažādu pretendentu lielāku vai mazāku atbilstību vai neatbilstību konkrētiem iepriekš zināmiem kritērijiem, bet tajā nevar ietver izsoles kārtību un nosacījumus, jo izsole balstīta uz lielākās cenas piedāvājumu.
Anotācijā norādīts, ka pašreizējais regulējums neparedz elektroenerģijas sistēmas operatoru pienākumu vērtēt elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas gatavības pakāpi. Savukārt  Likumprojekta 9.panta 3.6 daļā elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas gatavības pakāpe ir noteikta kā  viens no tiesību piešķiršanas principiem.
Saistībā ar minēto jāatzīmē, ka priekšnoteikums, lai  potenciālais ražotājs apsvērtu iespēju uzsākt darbības, kas saistītas ar jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu (īpaši darbības, kas saistītas ar izmaksām), ir ne tikai Atļauja, bet arī pietiekami liela pārliecība, ka ražošanas iekārtas būs iespējams pieslēgt elektroenerģijas sistēmai arī apstākļos, kad sistēmas jauda ražošanas iekārtu pieslēgšanai ir ierobežota. No Likumprojekta un anotācijas nav saprotams kādas varētu būt ražošanas iekārtu ieviešanas “gatavības pakāpes”, ja termiņš no brīža, kad sistēmas operators publicē informāciju par brīvo sistēmas jaudu un vietu, kurā tā pieejama, līdz brīdim, kad jāiesniedz pieteikums, lai pretendētu uz brīvo jaudu ir salīdzinoši īss. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, visu potenciālo pretendentu “ražošanas iekārtu ieviešanas gatavības pakāpe” brīvo jaudu uzzināšanas brīdī varētu būtu salīdzinoši līdzīga. Savukārt apstāklis, ka kāds no pretendentiem ir sasniedzis augtāku “gatavības pakāpi” var radīt aizdomas, ka attiecīgais pretendents informāciju par brīvajām sistēmas jaudām ieguvis ātrāk kā citi pretendenti.
Ievērojot minēto Likumprojektā vai vismaz tā anotācija būtu jāsniedz 9.panta 3.⁶ daļā minēto principu, īpaši “ražošanas iekārtu ieviešanas gatavības pakāpju”, skaidrojums. Attiecīgi Likumprojekta 9.panta 3.⁶ daļā būtu jānosaka regulējums, kas saistīts tikai ar salīdzinošo procedūru, bet 3.⁷ daļā  – regulējums, kas saistīts ar izsoli, norādot, ka izsole notiek, ja salīdzinošajā procedūrā vairāku pretendentu atbilstība ir vienāda.


[1] Skat. Regulatora 2022. gada 14.04.2022. lēmuma Nr.1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” 5.punktu
 

-

No Likumprojekta un anotācijas nav saprotams, kādi var būt iemesli, lai ražotājs mainītu “esošā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma veidu”, ņemot vērā, ka konkrētais veids ir rezultāts noteiktai procedūrai atbilstoši kurai ir izsniegti tehniskās prasības un vēlāk noslēgts pieslēguma līgums. Līdz ar to nav saprotams, kāds regulējums būtu jānosaka sistēmas operatora izstrādātajos un Regulatora apstiprinātajos noteikumos un kārtībā. Ja sistēmas pakalpojuma līgumā tiek veiktas izmaiņas saistībā ar “pārvades sistēmas pakalpojuma veidu”, par tām savstarpēji jāvienojas pārvades sistēmas operatoram ar elektroenerģijas ražotāju, jo pieslēguma tehniskais risinājums, Regulatora ieskatā, šādā gadījumā nemainās.
 

-

Atbilstoši Likumprojekta 22-TA-1828 1.panta otrās daļas 19.punktam elektroenerģijas pārvade nozīmē elektroenerģijas transportēšanu un ietver arī sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšanu. Turklāt faktiski pārvades sistēmas pakalpojums saistīts ar sistēmas vadību, drošumu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas lietotājiem noteiktajā kvalitātē par noteiktiem tarifiem. Kā norādīts iepriekš, Regulatora ieskatā,  Likumprojektā nav pamata definēt divus pārvades pakalpojumu veidus, jo šāds regulējums var radīt pārpratumus, ņemot vērā, ka vismaz no pārvades pakalpojuma saņēmēju (elektroenerģijas lietotāju)  skatupunkta starp konstanto un elastīgo pārvades pakalpojumu nav atšķirību. Tādēļ Likumprojektā ir pamats noteikt speciālo regulējumu, kas saistīts ar sistēmas jaudas piešķiršanu tādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai, kuru ekspluatācijas laikā sistēmas operators var noteikt ražošanas ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, kas saistīts ar ierobežojumu piemērošanu, norēķiniem ražošanas iekārtu ekspluatācijas laikā.

Regulators ieskatā, 13.panta 1.1 daļas 2.punktā paredzētajai  “kārtībai, kādā tiek veikta pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana, uzskaitīts ierobežošanas laiks, kā arī veikti elektroenerģijas ražotāja norēķini ar pārvades sistēmas operatoru par ierobežojuma īstenošanu “ ir jābūt ietvertai līgumā ar ražotāju, jo, jau piedaloties 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴, 3.⁵,3.⁶ un 3.⁷ punktos noteiktajā procedūrā,  elektroenerģijas ražotājs ir piekritis ražošanas ierobežošanai, ierobežošanas laikam un attiecīgiem norēķiniem.
Attiecībā uz  1.²  daļu vēršam uzmanību, ka Latvijas normatīvajos aktos nav ietverti  nosacījumi par pārdispečēšau. Pārdispecēšana ir noteikta Regulas 13.pantā (skat. komentāru par 1. panta otrās daļas 22. punktu) un attiecīgi tur noteiktais ir jāievēro arī, piemērojot “elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu”. Līdz ar to no Likumprojekta nav saprotams, kādēļ attiecībā uz “elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu” nav jāievēro Regulā noteiktais.   
 

-

Ņemot vērā iebildumu par Likuma 1.panta otrās daļas 22. punktu, jāatzīmē, ka pārvades sistēmas operators var saņemt vai pirkt palīgpakalpojumus. Savukārt “ierobežojuma īstenošanu elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros” ir pārdispečēšana, kura ietver maksas piemērošanu.    Ievērojot Direktīvā un Regulā noteikto, panta otrajā daļā noteiktajam jābūt ietvertam sistēmas pakalpojmu līgumā atbilstoši Regulas 13. panta 7.punktam, kurā noteikts, ja izmanto tirgū nebalstītu pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis pārdispečēšanu, piešķir finansiālu kompensāciju pārdispečētās elektroenerģijas ražošanas ietaises, enerģijas uzkrāšanas ietaises vai pieprasījumreakcijas ietaises operatoram, izņemot tādu ražotāju gadījumā, kuri piekrituši noslēgt sistēmas pakalpojumu  līgumu, saskaņā ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde. Pārvades sistēmas operatoram būtu jānosaka, kā tiks noteikta maksu par ierobežojuma īstenošanu elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros konkrētajam ražotājam, kā arī samaksas kārtību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta vai Regulatora noteiktajos noteikumos ietverto regulējumu dažādu iemeslu dēļ var būt nepieciešams grozīt. Līdz ar to var mainīties arī attiecīgā normatīvā akta punktu numerācija. Turklāt nepastāv prakse, ka likumos tiek dota atsauce uz juridiskā spēka hierarhijā zemāka normatīvā akta normām. Ievērojot minēto, atsauces uz Regulatora noteikumiem vietā Likumprojekta pārejas noteikumu 118.punktā jānosaka konkrētas tiesības vai pienākums.
 

-

Regulators norāda, ka anotācijā nepieciešams skaidrojums par to, kāpēc elastīgajam pārvades sistēmas pakalpojumam kā slieksnis izvēlēts 876 stundu ierobežojums viena kalendārā gada ietvaros.

-