Atzinums

Atbilstoši likumprojekta 3.panta pirmajai daļai paredzēts noteikt, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atbildīga ne tikai par pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu, bet arī par šajās darbībās iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu. Ņemot vērā likumprojekta mērķi un nozīmīgumu valsts aizsardzības jomā, Finanšu ministrijas ieskatā atbildīgajai institūcijai par likumprojektā paredzēto darbībās iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu būtu jābūt noteiktai pēc līdzīga principa kā Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 8.panta pirmajā daļā un attiecīgi par atbildīgo institūciju nosakāms Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 3.panta pirmo daļu.

-

Lūdzam skaidrot, kādos gadījumos pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu veiks Nacionālie bruņotie spēki, t.sk.kura institūcija un kādā veidā uzdos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izbūves darbu veikšanu.

-

Lūdzam skaidrot AS "Latvijas valsts meži" tālāko rīcību ar nocirstajiem kokiem, kuram atbilstoši likumprojekta 6.panta pirmajai daļai tiek noteiktas koku un krūmu tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem t.sk., precizējot un papildināt likumprojektu ar tālāko rīcību.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami tās produkcijas atsavināšanai, kas iegūta valsts zinātniskās izpētes mežos, valsts mežos, kurus apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai gadījumā, kad koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija vai Satiksmes ministrija nodevusi akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kā arī valsts mežos, kurus apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotājs, Dabas aizsardzības pārvalde, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina šajā daļā minēto produkciju. {..}.

Vienlaikus, lūdzam salāgot/ precizēt likumprojekta 4.panta trešajā daļā noteikto ar likumprojekta 6.panta pirmajā daļā noteikto, t.i.,  nepārprotami nosakot, kam minētā likumprojekta ietvaros ir koku un krūmu ciršanas tiesības. 
Norādām, ka likumprojekta 4.panta trešā daļa nosaka, ka Aizsardzības ministrijai ir tiesības uzsākt koku un krūmu ciršanu, kā arī {..} izbūvei nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus pēc tam, kad Aizsardzības ministrija pieņēmusi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru.
Tai pat laikā likumprojekta 6.panta pirmā daļa nosaka, ka koku un krūmu ciršanas tiesības šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktās teritorijas ietilpstošajā mežā zemē un ārpus meža, kā arī īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem ir AS "Latvijas valsts meži". 

 

-

Ņemot vērā valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" likumprojekta 3.pantā noteikto kompetenci - "organizēt un nodrošināt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi", aicinām 7.panta otrajā daļā aizstāt vārdus "Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi""   attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs" attiecīgajā locījumā. 

Vēršam uzmanību, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram likumprojektā ir noteikta kompetence organizēt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanu. 
Komunikācija ar atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku ir viena no atsavināšanas procesa organizēšanas darbībām, līdz ar to tai jāpaliek Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pārziņā, vai arī piemēram,  Nacionālo bruņoto spēku pārziņā.

Tāpat, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lūdzam sniegt skaidrojumu, vai gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, īpašuma tiesības nosakot AS "Latvijas valsts meži", vai tiek/ tiks paredzēta/ izmaksāta  vērtība/ samaksa nekustamā īpašuma īpašniekam, t.sk., sniedzot skaidrojumu, vai tas netiek uzskatīts par dāvinājumu kapitālsabiedrībai (AS "Latvijas valsts meži"). 

-

Ievērojot FM 25.02.2025. atzinumā jau sniegto iebildumu par likumprojekta 9.pantā paredzēto izņēmumu no publisko iepirkumu regulējuma piemērošanas (izziņas 9.punkts), vēršam uzmanību, ka precizētajā likumprojekta anotācijā nav sniegts pietiekošs pamatojums šāda izņēmuma noteikšanai. 
Likumprojekta 9.pants paredz izņēmumu no pienākuma piemērot publisko iepirkumu regulējumu attiecināt uz "visiem nepieciešamajiem darbiem (projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi), darbu veikšanai nepieciešamajiem materiāliem, iekārtām un tehnisko nodrošinājumu, kā arī citām precēm un pakalpojumiem", kas nepieciešami pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei. No anotācijā sniegtā skaidrojuma faktiski izriet, ka izņēmums tiek noteikts, jo nepieciešamie būvniecības un tās sagatavošanas darbi ir saistīti ar aizsargājamu informāciju, kuras izpaušana var ietekmēt valsts drošību. Vienlaikus plānotais izņēmums tiek attiecināts uz plašu un nekonkretizētu "citu" preču un pakalpojumu loku. Līdz ar to no sniegtā pamatojuma nav skaidrs plānotā izņēmuma tvērums - kādi "citu" preču un pakalpojumu iepirkumi tiek aptverti ar šo izņēmumu un vai patiešām uz visiem "citu" preču un pakalpojumu iepirkumiem ir vienlīdz attiecināms informācijas aizsardzības risks, ko nevar nodrošināt, konkrētās preces un pakalpojumus iepērkot atbildoši Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumam (ADJIL), kurš paredz pietiekoši plašus instrumentus informācijas aizsardzības nodrošināšanai. Turklāt anotācijā ir minēts, ka "VNĪ eksperti, kas piedalās ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē, ir dalījušies pieredzē un atzinuši, ka laiks ir kritiski svarīgs faktors. Un šāda atruna Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā ir ievērojami atvieglojusi un paātrinājusi darbu veikšanu." Vēršam uzmanību, ka laika trūkums vai steidzamība pati par sevi nevar būt pamats šāda izņēmuma paredzēšanai.
FM ieskatā, ir svarīgi saprast, ka likumprojekta 9.pantā plānotā izņēmuma tvērums ir plašs un faktiski dod tiesības nepiemērot publiskā iepirkuma regulējumu jebkādiem (pat standarta u.tml.) preču vai pakalpojumu iepirkumiem, kas ir kaut nedaudz saistīti ar pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi. Līdz ar to ir jābūt pilnīgi skaidram, kāds ir šī izņēmuma tvērums un kāds ir tā pamatojums attiecībā uz visiem potenciālajiem iepirkumu priekšmetiem. 

Papildus skaidrojam, ka, ja ir plānots, ka ar likumprojekta 9.pantu tiek noteikts jauns patstāvīgs izņēmums no publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanas, kas tiek pamatots ar ADJIL 4.panta ceturto daļu, tad nepieciešams veikt papildinājumus arī anotācijas V sadaļā. Proti, ADJIL 4.panta ceturtā daļa pārņem  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, 13.panta "a" apakšpunktu un nosaka, ka ADJIL nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Attiecīgi, ja ar likumprojekta 9.pantu tiek noteikts jauns un patstāvīgs izņēmums uz minētā direktīvas regulējuma pamata, tad to attiecīgi jānorāda anotācijas V sadaļā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt un precizēt likumprojekta anotāciju vai veikt precizējumus likumprojekta 9.pantā.

-

Iepriekšējā likumprojekta saskaņošanas reizē anotācijas 3.sadaļā bija norādīts, ka pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveide ārējās sauszemes robežas stiprināšanai tiks īstenota Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt precizētajā versijā norādīts, ka finansējums šim mērķim nav plānots un būs jāpārdala no Aizsardzības ministrijas budžeta. 
Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta pieņemšana, kuru nevarēs īstenot nepietiekamā finansējuma dēļ, līdz ar to pirms likumprojekta virzīšanas ir jābūt skaidri zināmam, vai likumprojektā paredzēto normu īstenošanai nepieciešamo finansējumu būs iespējams nodrošināt Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, attiecīgi to norādot anotācijas 3.sadaļā (kā tas bija norādīts sākotnējā versijā). Ja likumprojekta normu īstenošanai nepieciešamo finansējumu nav iespējams nodrošināt Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tad tā virzība ir atliekama līdz brīdim, kad tiks atrisināts jautājums par nepieciešamā finansējuma avotu.
 

-