Atzinums

33. lpp Attiecībā uz 9. sadaļā izteikto, ka profesionālās pamatizglītības programmu vai arodizglītības piedāvājumu nav nepieciešams nodrošināt katrā speciālās izglītības iestādē, jo katrā no šīm iestādēm nevarēs nodrošināt kvalitatīvu un plašu minēto izglītības programmu piedāvājumu.
 

Priekšlikums: Pašvaldībās ar lielu administratīvo teritoriju speciālo programmu beidzējiem ( ar izglītības kodiem xxxx58xx vai xxxx59xx)  būtu jānodrošina profesionālās pamatizglītības programmas vai arodizglītības iegūšanu speciālajās izglītības iestādēs vai arī šādai iespējai jābūt pašvaldības administratīvajā teritorijā esošā profesionālās izglītības iestādē.
 

33. lpp Attiecībā uz 9. sadaļā izteikto, ka speciālās izglītības programmas izglītojamie ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) būtu iekļaujami vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kurās ir pilnībā sakārtota atbalsta sistēma. […]

Vēršam uzmanību, ka  izglītības iestādēs trūkst profesionāli sagatavota un kvalitatīvi apmācīta atbalsta personāla, lai nodrošinātu  izglītojamā  ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) iekļaušanu.

Aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem, tiek paredzēti papildus koeficents  2,27.  Lai īstenotu minēto speciālo programmu, izglītības iestādē nepieciešams psihologs un pedagoga palīgs, kā arī darba vietas iekārtošana.
 Skolās ar lielu izglītojamo skaitu to nav iespējams nodrošināt, jo ir liels izglītojamo skaits, bet skolās ar mazu skolēnu skaitu nav iespējams piesaistīt atbilstošu pedagoģisko personālu, jo īpaši psihologu.
Tas nozīmē ka viena pedagoga 5 – 8 pedagoga darba stundas dienā atvēlamas tikai vienam skolēnam ( atkarībā no vecuma posma, kurā mācās izglītojamais).
 

Priekšlikums: speciālās izglītības programmas izglītojamie ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) būtu iekļaujami vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kurās ir pilnībā nodrošināta atbalsta sistēma (tajā skaitā atbalsta personāls) un piemērota mācību vide.
 

30. lpp Informatīvā ziņojuma 8.sadaļā 30. lpp. Vidzemes reģionā no vienpadsmit speciālajām izglītības iestādēm būtu saglabājamas sešas. […] Atbilstoši Ogres novada virzītajai vīzijai - attīstīt iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs, ministrija, atbalstot šādas vīzijas virzību, saskata, ka Valdemāra pamatskolas darbība būtu pārtraucama.

Ņemot vērā Ogres novada pašvaldības administratīvo teritorijas lielumu (kopējais novada iedzīvotāju skaits uz 2022.dada 1.janvāri- 57 591), izglītojamo skaitu ar speciālajām vajadzībām un izglītības iestāžu iespējām īstenot kvalitatīvu iekļaujošo izglītību, pašvaldības vīzija ir attīstīt un pilnveidot iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs un nodrošināt novada izglītojamajiem kvalitatīvu, efektīvu un viegli pieejamu speciālo izglītību. Veicot izpēti un izvērtējumu, pašvaldība līdz 2022.gada decembrim kopdarbā ar IZM plāno informatīvā ziņojuma sagatavošanu par speciālo izglītību Ogres novadā, lai īstenotu izvirzīto mērķu sasniegšanu.



 

Priekšlikums:   Svītrot no Informatīvā ziņojumā “ka Valdemāra pamatskolas darbība būtu pārtraucama”.
Iekļaut ziņojumā: Atbilstoši Ogres novada virzītajai vīzijai ir attīstīt un pilnveidot iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs un nodrošināt novada izglītojamajiem kvalitatīvu, efektīvu un viegli pieejamu speciālo izglītību, nepasliktinot esošo situāciju.

 

17., 18. lpp Attiecībā uz 9.sadaļā izteikto, ka IZM ir izstrādājusi kritēriju projektu, kas, lai pretendētu uz minēto ES fondu finansējumu, novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu ņemami vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu, LPS Lūdz pārskatīt/precizēt 4)kritēriju, ka speciālās izglītības iestādē jau pirms finansējuma saņemšanas jābūt nodrošinātai pilnai vides pieejamībai, jo 4.2.1.3. pasākums paredz arī infrastruktūras uzlabošanu.


 

Paredzēt ESF saņemšanas iespēju arī uz finansējumu pretendēt vispārējās izglītības iestādēm, kas nav speciālās izglītības iestādes, bet realizē iekļaujošo izglītību, nodrošinot izglītojamo ar īpašajām vajadzībām izglītošanu.
Iekļaujošas izglītības īstenošanai izglītības iestādēm, kurām ir nokomplektētas atsevišķas speciālās izglītības programmas klases, licencētas speciālās izglītības programmas nepieciešams uzlabot infrastruktūru.
 

33. lpp. Attiecībā uz 9. sadaļā 33. lpp. izteikto, ka IZM  ir izstrādājusi kritērijus (2.līdz 10.) ESF projektu , kuri novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu ņemamas vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu, vienlaikus attīstot iekļaujošās izglītības iespējas savā administratīvajā teritorijā.
Nepieciešams skaidrojums:
Ja minētais ESF projekts paredz mācību vides, infrastruktūras uzlabošanu un materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu, vai izglītības iestādei jau pirms finansējuma saņemšanas jābūt nodrošinātai pilnai vides pieejamībai.

Iebildumi:
 Pirmkārt, ziņojuma projektā definētie kritēriji neparedz ieguldījumus jaunu, speciālās izglītības iestāžu vajadzībām piemērotāku infrastruktūras objektu izveidei vai rekonstrukcijai speciālās izglītības vajadzībām. Šāda pieeja liedz izvērtēt visus iespējamos speciālās izglītības iestāžu tīkla attīstības scenārijus un neļauj pieņemt optimālu risinājumu speciālās izglītības tīkla attīstībai. Šādas pieejas rezultāts var būt neefektīvs valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojums.
Otrkārt, uzskatām, ka 2. - 10. kritērijs ir projekta sasniedzamie rezultāti. Projektu pieteikumi būtu jāvērtē, skatot projekta pieteikumos izteikto apņemšanos sasniegt šos sasniedzamos rezultātus.



 

 Ziņojumā uzskaitītos kritērijus formulēt kā projekta īstenošanas rezultātā sasniedzamos rezultātus.
 

4. Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā un izglītības un zinātnes ministram līdz 2022. gada 31. decembrim noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” (vai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu), lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas Nr. Nr.2.4.1-8/2020  ieteikumu ieviešanu.



 

Izdarot grozījumus MK noteikumos Nr.709 „Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām”, tos papildināt ar normatīvo regulējumu, ka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīniskā komisija vecākiem kopā ar Atzinumu izsniedz  arī pārbaudes kartes. Tās nepieciešamas pedagogu turpmākajam darbam ar izglītojamo, kā arī vecākiem.

LPS vērš uzmanību, ka izvērtējot speciālās izglītības tīklu un piedāvājumu, aktuāli ir kontekstā skatīt MK noteikumus Nr.11( 2022. gada 11. janvārī  ) „Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”.
 27.p. minēts “Izglītojamo, kurš apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nākamajā klasē pārceļ bez nosacījumiem.”

Ir jāņem vērā izņēmuma gadījumi, kad nevar pārcelt izglītojamo, dodot iespēju lemt skolas pedagoģiskajā sēdē par izglītojamā pārcelšanu,piemēram, ja skolēns ir izbraucis uz ārzemēm, neattaisnoti kavējis skolu kā rezultātā nav apgūta attiecīgā mācību programma.
 

-

Lai gūtu objektīvu priekšstatu par izglītības iestādē strādājošo darbinieku (nevis amata vietu) darba slodzi un atalgojumu.
LPS lūdz papildināt pielikumu ar informāciju par izglītības iestādē tarificēto skolotāju likmju skaitu, pedagogu (unikālie personu kodi) vidējo slodzi un vidējo algu.

-