Atzinums

Norma paredz samazināt investīciju apjoma slieksni no 70 milj. euro uz 40 milj. euro , lai līguma termiņu būtu iespējams pagarināt. Lūdzam anotācijā skaidrot un pamatot, iespējams iekļaujot attiecīgus aprēķinus, izvēlēto 40 milj. euro slieksni (piemēram, kādi ir investīciju apjomi šobrīd, kad līgumi tiek pagarināti vai tiks). Lūdzam anotācijā aprakstīt pie problēmas apraksta pašreizējās problēmas ar spēkā esošo normu.

Lūdzam skaidrot, kā pašreiz un uz kādu termiņu tiek pagarināti līgumi, ja komersants ir ieguldījis attiecīgā apmērā investīcijas. Attiecīgi, lūdzam anotācijā skaidrot un pamatot, kādēļ ir izvēlēts līgumu pagarināt vēl uz 45 gadiem. Proti, vai līgumi ar kopīgu līgumu termiņu – 90 gadi ir valsts interesēs. Ņemot vērā, ka faktiski līguma termiņš pie konkrētu investīciju apjoma sasniedz 90 gadus, lūdzam skaidrot un pamatot, vai tādā gadījumā nevar uzskatīt, ka nekustamais īpašums faktiski tiek atsavināts.

Tāpat anotācijā tiek skaidrots, ka līgumi tiek/tiks pagarināti, ja komersants attiecīgās investīcijas ir ieguldījis (tātad secināms, ka ieguldījumam ir jābūt veiktam līguma pirmo 45 gadu laikā), tādēļ lūdzam skaidrot, vai šobrīd atbilstoši spēkā esošajai normai un plānotajai, līguma pagarinājuma laikā ir izvirzīta prasība komersantam ieguldīt papildu konkrēta apjoma investīcijas, kā arī vai tas nebūtu izvirzāmas, ņemot vērā, ka līgums ar to pašu nomnieku tiek pagarināts vēl uz 45 gadiem.
 

-

Lūdzam grozījumus izteikt precīzāk, proti, ne kā visa panta daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Vēršam uzmanību, ka daļas otrajā teikumā ostu pārvaldei ir deleģēts izdot tiesību aktu un izsakot šo daļu kopā ar šo teikumu jaunā redakcijā atbilstoši pastāvošajai juridiskās tehnikas praksei šie ostu noteikumi zaudēs spēku un būs izdodami par jaunu (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piektā daļa).
Piemēram, sestajā daļā aizstāt skaitli un vārdus "70 miljonus euro" ar skaitļiem un vārdiem "40 miljonus euro, tad nomas līgums var tikt pagarināts vēl par 45 gadiem".

-

Lūdzam grozījumus izteikt precīzāk, proti, ne kā visas panta daļas izteikšanu jaunā redakcijā.
Piemēram, papildināt pirmo daļu pēc vārda "pašvaldības" ar vārdu "izveidota".

-

Lūdzam papildināt 7.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem "ostas pārvalde" ar vārdiem  "izņemot mazās ostas pārvalde" un izslēgt no  likumprojekta 7.panta otrās daļas papildināšanu ar 1.¹ punktu.

-

Lūdzam grozījumu izteikt šādā redakcijā "Aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis” ar vārdiem “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis"." Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums" noteiktajam.

-

Vēršam uzmanību, ka nepieciešams aizstāt likuma "Par grāmatvedību" nosaukumu ar jaunā Grāmatvedības likuma nosaukumu, tāpēc lūdzam paredzēt aizstāt 12.panta ceturtajā daļā vārdus "likumu "Par grāmatvedību" ar vārdiem "Grāmatvedības likumu". Jaunais Grāmatvedības likums pieņemts 10.06.2021. un stājās spēkā 01.01.2022.

-

Lūdzam izslēgt projekta 5. pantā ietverto Ostu likuma 13. panta 3.² daļu. Vēršam uzmanību uz to, ka, pirmkārt, normatīvajos aktos neraksta skaidrojoša rakstura konstatējumus, proti, informāciju, ka kāds lēmums ir administratīvais akts, norāda normatīvā akta anotācijā, nevis tā tekstā. Vienlaikus norādām, ka ostas pārvaldes pieņemtās ostas maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņi pēc to rakstura atbilst vispārīgajam administratīvajam aktam. Otrkārt, uzsveram, ka no Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmās daļas un 185. panta ceturtās daļas 9. punkta jau izriet vispārīgais princips, ka vispārīgā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

-

Lūdzam precizēt projekta 7. pantā ietverto Ostu likuma 19. panta astoto daļu, ņemot vērā to, ka no Ostu likuma 19. panta astotās daļas izriet, ka sūdzības par ostas pārvaldes darbību privāto tiesību jomā izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa, nevis Administratīvā rajona tiesa. Savukārt administratīvā procesa kārtībā Satiksmes ministrija izskata visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību pārkāpumiem. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā rajona tiesa neizskata privāttiesiskus strīdus, tādējādi Administratīvajai rajona tiesai var nodot tikai tos jautājumus, kas šobrīd ir Satiksmes ministrijas kompetencē. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Projekta 7. pantā ietvertā Ostu likuma 19. panta astotā daļa paredz noteikt, ka sūdzības, kuras līdz šim izskatīja Satiksmes ministrija administratīvā procesa kārtībā, turpmāk izskatīs tiesa administratīvā procesa kārtībā. Lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc personām netiek dota iespēja strīdu risināt apstrīdēšanas procesā, kas ir ātrāks process un personai ir bez maksas. Vēršam uzmanību uz to, ka ostas pārvaldei ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, savukārt par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu tiesisku izpildi ir atbildīga arī attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, kas šajā gadījumā ir Satiksmes ministrija.

-

Lūdzam aizstāt vārdu un skaitli "9.punktu" ar vārdiem "devīto  daļu".

-

Kā skaidrots anotācijā, norma paredz, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir piešķirtas pirmpirkuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu Ventspils brīvostas teritorijā, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldes procesu un pārskatāmību Ventspils brīvostas pārvaldes darbībā līdz tās likvidācijai. Lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, kādā veidā pirmpirkuma tiesību noteikšana palīdzētu sasniegt anotācijā minēto mērķi - "lai nodrošinātu efektīvu pārvaldes procesu un pārskatāmību Ventspils brīvostas pārvaldes darbībā līdz tās likvidācijai". Tāpat arī lūdzam skaidrot, uz kādiem tieši nekustamajiem īpašumiem Ventspils brīvostas pārvaldei ir pirmpirkumtiesības; kuros gadījumos un kā tās savas pirmpirkumtiesības varēs izlietot. Proti, vai tas nozīmē, ka valsts un pašvaldības īpašumu var iegūt Ventspils brīvostas pārvalde. Ja tas ir tā domāts, lūdzam to pamatot anotācijā. Lūdzam skaidrot problēmu, kāda ir šobrīd un kādas sekas būs, ja šādas pirmpirkumtiesības pārejas noteikumos netiks paredzētas, kā tas ir līdz šim.
 

-

Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 6. panta pirmo daļu Rīgas brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Rīgas brīvostas valde. Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 61 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" 14.punkts noteic, ka Rīgas brīvostas valdes locekļus ieceļ amatā uz pieciem gadiem. Pēc pilnvaru termiņa beigām valdes locekli var iecelt uz jaunu pilnvaru termiņu.
Ostu likuma 8. panta trešā daļa, kas noteica Rīgas ostas valdes struktūru - Rīgas ostas valdē ir četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets - zaudēja spēku 27.04.2022.  
Savukārt Ostu likuma pārejas noteikumos nav paredzēts regulējums, kas nosaka Rīgas brīvostas valdes sastāva iecelšanas mehānismu, kā tas ir noteikts Ventspils brīvostai (Ostu likuma pārejas noteikumu 15. punkta 2. apakšpunktā). Līdz ar to rodas normatīvā regulējuma iztrūkums iepriekš minētā jautājuma regulēšanā. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojektu ar nepieciešamo regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka Valdības rīcības plāna 181.1.pasākums precizē, ka Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzdots sagatavot grozījumus Ostu likumā, paredzot ostu reformas termiņu pagarinājumu līdz 2023.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu ostu pārvalžu aktīvu un funkciju nodošanu jaunajām kapitālsabiedrībām un integrētu pašvaldības ostu pārvaldībā. Lūdzam papildināt skaidrojumu, jo no tā izriet regulējuma sasniedzamais mērķis.

-

Lūdzam precizēt minēto informāciju atbilstoši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 01.02.2023. sēdē panāktajam kopīgajam redzējumam [1] par ostu reformas uzlabošanas aspektiem, diskusiju formātu un grafiku un šo informāciju iekļaut anotācijas 1.3.punktā, kur jau ir daļēji norādīta minētā informācija.
Savukārt anotācijas 1.2.punktā "Mērķis" definēt ar likumprojekta regulējumu (tiesību akta) sasniedzamo mērķi - vēlamo stāvokli, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību (kas ietverta projektā). Parasti sasniedzamais mērķis jau ir definēts attīstības plānošanas dokumentā, deklarācijā, likumā u.c. Mērķis jādefinē tādā formā, lai varētu novērtēt tā sasniegšanas progresu. Vienkāršos gadījumos mērķu formulējumi tiek veidoti kā pozitīvi atrisinātas problēmas. Mērķiem jābūt sasniedzamiem pašreizējos ekonomiskos apstākļos, noteiktā laikposmā un ar pieejamajiem resursiem. Par mērķi nevar tikt noteikta arī normatīvā akta pieņemšana, jo tas ir politikas regulatīvais instruments [2] konkrētu rezultātu sasniegšanai. Proti, tiesību akta mērķis nevar būt tiesību akta izstrāde vai grozījumi tajā.[3]


[1] https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/6F0D23C222457C7EC22589440022EF56?OpenDocument
[2] Politikas instrumenti – rīki, ar kuru palīdzību tiek īstenota politika; tie iekļauj normatīvos instrumentus (nosaka tiesības, pienākumus, aizliegumus u.c.), finanšu instrumentus (subsīdijas, nodokļu atvieglojumi u.c.) un informatīvos instrumentus (informatīvi pasākumi, publikācijas, apmācības u. c.).
[3] "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā" (2021) pieejamas: https://tai.mk.gov.lv/anotacija

 

-

No risinājuma apraksta, netop skaidrs kā turpmāk mazo ostu pārvaldes (kā pašvaldības izveidota iestāde vai kapitālsabiedrība) noteiks ostu maksas (kāds būs tiesiskais pamats, pēc kādiem principiem ostu maksas tiks noteiktas un kā tās tiks paziņotas potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem). Lūdzam to anotācijā skaidrot.

-

Lūdzam identificēt ar likumprojekta regulējumu risinātās konkrētās problēmas, norādīt būtiskāko informāciju par problēmu analīzi un problēmu risinājumiem (ja tās ir vairākas, katru problēmu un risinājumu atsevišķi, lai varētu vieglāk uztvert informāciju), kas ietverti likumprojektā (t.sk. norāda izvērtētos alternatīvos risinājumus) anotācijas 1.3.sadaļas attiecīgajos laukos "Problēmas apraksts", "Risinājuma apraksts" un "Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?", kā arī norādīt būtiskāko informāciju par šī brīža situāciju, kas norādāma "Pašreizējā situācija" kontekstā ar identificētajām risināmajām konkrētajām problēmām. Papildus lūdzam norādīt, vai konkrētais risinājums pilnībā vai daļēji novērsīs problēmu, kā arī, vai tiks sasniegts anotācijas 1.2.sadaļā noteiktais tiesību akta sasniedzamais mērķis.

Šobrīd anotācijā ar likumprojektu risināmās problēmas minētas anotācijas 1.1. sadaļas laukā "Pamatojums" (minētas nepilnības ostu pārvaldības reformā, lai pilnveidotu pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā), 1.2. sadaļas laukā "Mērķis" (minētas lielo un mazo ostu darbības nepilnības) un 1.3.sadaļas laukā "Pašreizējā situācija" (ostu reformas uzlabošana) un "Risinājuma apraksts" (uzskaitītas vairākas risināmās problēmas), bet ne 1.3.sadaļas laukā "Problēmas apraksts", kurā šai informācijai būtu jābūt, bet šobrīd tajā ir ielikta svītra (-).

Arī jau minētais Valdības rīcības plāna 181.1.pasākums identificē problemātiku un izvirza mērķi - uzdots sagatavot grozījumus Ostu likumā, paredzot ostu reformas termiņu pagarinājumu līdz 2023.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu ostu pārvalžu aktīvu un funkciju nodošanu jaunajām kapitālsabiedrībām un integrētu pašvaldības ostu pārvaldībā.

Ievērojot minēto, lūdzam precīzāk, pilnīgāk un strukturētāk aizpildīt anotācijas 1.sadaļu.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, ka likumprojekts paredz izslēgt 26.panta otro daļu, kas paredz, ka paraugnolikumu, saskaņā ar kuru attiecīgā pašvaldība izdod ostas pārvaldes nolikumu, ietverot tajā mazās ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus, izdod Ministru kabinets. Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piektajā daļā noteikto, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 7 "Ostas pārvaldes paraugnolikums" ir izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 28.pantu (nevis Ostu likuma 26.panta otro daļu). Ievērojot minēto, lūdzam paredzēt šo noteikumu atzīšanu par spēku zaudējušiem (pārejas noteikums vai atsevišķi Ministru kabineta noteikumi).

 

-

Vēršam uzmanību, ka regulējums tieši vai netieši skar šādas fiziskas vai juridiskas personas:
1) juridiskas vai fiziskas personas, kuru labā nodibinātas servitūta tiesības vai ar kurām noslēgti ostu zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesību līgumi;
2) nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes;
3) jau izveidoto mazo ostu sadarbības padomes pārstāvētās institūcijas;
4) dažāda veida komersantus, kas veic komercdarbību ostā;
5) Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekus, saistībā ar pārvaldes likvidēšanu;
6) akciju sabiedrību "Ventas osta";
7) kapitālsabiedrību, kas tiks izveidota Rīgas ostas pārvaldīšanai,
tāpēc lūdzam papildināt anotācijas 2.sadaļas mērķgrupu uzskaitījumu un nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ietekmes izvērtējumu. Tostarp, norāda likumprojekta tiesiskā regulējuma paredzamo ietekmi uz administratīvo slogu:
1. ja administratīvais slogs nemainās, norāda, ka sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības;
2. ja administratīvais slogs samazinās (šīs anotācijas 1. un 7.sadaļā norādīts, ka grozījumu mērķis ir administratīvā sloga samazināšana mazo ostu pārvaldēm), norāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs tiek samazināts, konkretizējot ieguvumus;
3. ja administratīvais slogs palielinās, norāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs tiek palielināts, konkretizējot izmaiņas. 

Regulējums skar un to izpilda publiskas personas - pašvaldības, lielo un mazo ostu pārvaldes, ostas pārvaldnieki, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Konkurences padome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Izglītības un zinātnes ministrija, administratīvās tiesas, Latvijas Republikas oficiālais izdevējs - VSIA "Latvijas Vēstnesis", tāpēc lūdzam papildināt anotācijas 7.sadaļas izpildinstitūciju uzskaitījumu un nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ietekmes izvērtējumu.

 

-

Kaut arī Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punkts paredz pienākumu piemērot šos noteikumus tikai tādu tiesību aktu projektu izstrādē, kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, ieteicams sabiedrības līdzdalību nodrošināt jebkurā gadījumā, kad:
1. tiek izstrādāts pilnīgi jauns tiesību akta projekts (arī gadījumā, ja jauns tiesību akts tiek izdots saistībā ar deleģējošās likuma normas izteikšanu jaunā redakcijā, būtiski nemainot pastāvējušo regulējumu);
2. tiesību akta projekts paredz sabiedrībai vai kādai tās grupai jaunas tiesības vai pienākumus;
3. tiesību akta ieviešana rada papildu izmaksas vai administratīvo slogu sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai;
4. tiesību akta projekts skar cilvēka pamattiesību jautājumus;
5. tiesību akta projekts maina procedūras, iesaistās personas, atbildību u. tml.
Anotācijas 1.sadaļā minēts, ka ir norisinājušās vairākas sanāksmes, kurās ostu nozares pārstāvji un Satiksmes ministrijas pārstāvji ir diskutējuši par spēkā esošo Ostu likumu. Šajās sanāksmēs ir apspriesti potenciālie grozījumi likumā, kā arī paustas nozares vajadzības un problēmas, kas ir jārisina šajā jomā. Arī atbildīgā Saeimas komisija uzsvēra nepieciešamību diskusijās iesaistīt sabiedrību. 
Minētais jau liecina, ka šāda likumprojekta izstrādes stadijā ir nodrošināma jēgpilna un kvalitatīva sabiedības līdzdalība un jau minētajām iesaistītajām pusēm ir lūdzams viedoklis par izstrādātā likumprojekta un anotācijas gala versiju.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 21.1.apakšpunktā noteikto par anotācijas 6.sadaļā norādītās sabiedrības līdzdalības kārtības ievērošanu ir atbildīga Valsts kanceleja, tāpēc lūdzam saskaņot projektu un anotāciju ar Valsts kanceleju.

-

Lūdzam ievaddaļu papildināt pēc vārda "Izdarīt" ar vārdiem "Ostu likumā".

-

Lūdzam ievaddaļā aizstāt vārdu "daļas" ar vārdu "daļu".

-

Lūdzam aizstāt vārdu "darbība" ar vārdu "darbības".

-

Aicinām 7.punkta redakcijas beigās likt punktu, jo uzskaitījums tur beidzas.

-

Lūdzam pirmajā un ceturtajā daļā vārdu "aizstāt" rakstīt kā pirmo vārdu.

-

Lūdzam vārdu "aizstāt" rakstīt kā pirmo vārdu.

-

Ievērojot likuma teksta stilistiku, lūdzam procenta apzīmējumu izteikt vārdos.

-

Aicinām precizēt nosaukumu tā, lai nedublētos vārds "likumprojekts".

-

Aicinām aizstāt vārdu "iesniegšanu" ar vārdu "iesniegšanai".

-