Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma šādas nodaļas:
1) 2. nodaļā "Esošās situācijas apraksts" iekļauto informāciju "Saskaņā ar Dzelzceļa likumu LDz veic valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas", norādot, kura tiesību norma noteic to, ka VAS Latvijas dzelzceļš pilda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas;
2)  2.1. nodaļu "Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"" norādot, kura tiesību norma noteic, ka AS “LatRailNet” veic infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas;
3) 4. nodaļā "Iespējamā turpmākā rīcība" iekļauto teikumu "Saskaņā ar Dzelzceļa likumu gan EDzL, gan LDz ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji."
Vēršam uzmanību, ka Dzelzceļa likums neparedz, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" veic valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas. Dzelzceļa likuma 6.¹ panta pirmā daļa noteic, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, uzturēšanu un atjaunošanu tīklā.
Atbilstoši VAS "Latvijas dzelzceļš" Ilgtspējas un gada pārskatā par 2023. gadu (pieejams: https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz-ilgstpejas-un-gada-parskats-2023.pdf ) iekļautajai informācijai 2022.gada 31.decembrī termiņš ir beidzies starp Satiksmes ministriju un VAS "Latvijas dzelzceļš" 09.11.2018. noslēgtajam daudzgadu līgumam "par VAS "Latvijas dzelzceļš" pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu". Šobrīd norit darbs ar Satiksmes ministriju pie jauna līguma sagatavošanas un noslēgšanas atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām.
 

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktu, paredzot, no kura brīža ir skaitāms minētā likumprojekta iesniegšanas 15 dienu termiņš, jo atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajai informācijai pirms integrācijas īstenošanas jāveic VAS "Latvijas dzelzceļš" pašreizējās darbības izvērtējums, tostarp attiecībā uz VAS "Latvijas dzelzceļš"  koncernu un tā meitas sabiedrībām, tāpat ir jāveic SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" saistību un tiesību padziļināts izvērtējums. Izvērtējums jāveic, lai identificētu un novērstu potenciālos juridiskos, finanšu un citus riskus, kā arī ietekmi uz normatīvajos aktos noteiktajām kompetencēm (tostarp uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību, Dzelzceļa likuma izrietošajiem riskiem) un deleģēšanas līgumiem.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai  pārvaldes uzdevumu, nevis funkciju. Lūdzam attiecīgi precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktu.
 

-

Ņemot vērā to, ka šobrīd saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla Satiksmes ministrija virza arī likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" (24-TA-2092), lūdzam izvērtēt un pamatot, vai un kādēļ ir nepieciešams un pieļaujams virzīt dažādos likumos divus savstarpēji pretējus risinājumus.

Ar likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" plānots kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju noteikt sabiedrību ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (likumprojekta 3. panta piektās daļas 4. punkts un 4. panta otrā daļa), savukārt protokollēmuma 3. punkts paredz Satiksmes ministrijai 15 darba dienu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai noteiktā kārtībā likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", deleģējot Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu VAS “Latvijas dzelzceļš”.

-

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma pirmo pantu atsavināšana ir arī publiskas personas mantas ieguldīšana kapitālsabiedrībā, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Ņemot vērā, ka Protokollēmuma 4.1. apakšpunkts paredz Rail Baltica projekta ietvaros jaunizbūvēto dzelzceļa infrastruktūras nodošanu (ieguldot to pamatkapitālā) VAS “Latvijas dzelzceļš” īpašumā, tas ir atsavināšanu, informatīvajā ziņojumā kopsakarā ar pārējiem Tieslietu ministrijas iebildumiem lūdzam sniegt analītisku vērtējumu par valsts nozīmes stratēģiskās infrastruktūras nodošanu privātpersonas īpašumā.

Informatīvajā ziņojumā netiek vērtēts, vai minēto infrastruktūru ir iespējams nodot īpašumā privātpersonai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un Dzelzceļa likumu, tāpat arī netiek vērtēti riski un nosacījumi saistībā ar turpmākām īpašumtiesību pārejām vai aprobežojumiem, tai skaitā, ja nepieciešams nodot minēto infrastruktūru atpakaļ valsts īpašumā.
 

-

Iebilstam pret protokollēmuma 4.1. punktā ietverto risinājumu un lūdzam no protokollēmuma dzēst 4.1. apakšpunktu, ņemot vērā šādus aspektus:

1. Šobrīd Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā Satiksmes ministrija virza saskaņošanai likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" (24-TA-2092), kur tiek paredzēts, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros uzceltās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā (likumprojekta 3. panta piektās daļas 3. punkts un 4. panta pirmā daļa). Tieslietu ministrijas ieskatā tieši šāds ir tiesību sistēmai atbilstošākais risinājums, ņemot vērā Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā nostiprināto principu, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, tātad arī būvēm kā vienotam nekustamam īpašumam kopā ar zemi, uz kuras tās uzceltas, jāpieder valstij nevis privātpersonai.

2. Rail Baltica projekta ietvaros uzbūvētās dzelzceļa infrastruktūras būves kā valstij piederošās zemes sastāvdaļa veido vienotu nekustamo īpašumu ar zemi, uz kuras tās uzbūvētas, līdz ar to vairs nav tiesiski iespējams šādas būves "atraut" no zemes un kā atsevišķus nekustamā īpašuma objektus ieguldīt VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā.Turklāt saskaņā ar Dzelzceļa likuma 15. panta pirmo daļu valsts zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, tātad arī ieguldīt pamatkapitālā.

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu pie protokollēmuma 4.1. apakšpunkta, būtu dzēšams arī šis apakšpunkts.

-