Atzinums

DZĪVES KVALITĀTE, DARBA UN ĢIMENES DZĪVES APVIENOŠANA

Mūsdienās vērojama tendence, ka jaunie cilvēki atliek lēmumu par ģimenes veidošanu, un, lai gan sievietes, īpaši augsti izglītotas sievietes, nereti vēlētos vairāk bērnu, daudzas no viņām šos plānus neīsteno. Šādu lēmumu pamatā nav tikai finansiālie apsvērumi vai grūtības apvienot darba un ģimenes dzīvi, bet arī nevēlēšanās būtiski samazināt savu un ģimenes dzīves kvalitāti. Lai mainītu šo situāciju un radītu labvēlīgāku vidi ģimenes veidošanai, nepieciešams komplekss atbalsts, kas ietver ne tikai finansiālus stimulus, bet arī pakalpojumus, kas palīdz vecākiem apvienot profesionālo, privāto un ģimenes dzīvi.

1. Svarīgi ir nodrošināt plašāku un elastīgāku pirmsskolas izglītības pieejamību, kas ietver pietiekamu bērnudārzu vietu skaitu un elastīgākas aprūpes iespējas, piemēram, daļēja dienas apmeklējuma modeļus. Gadījumos, kad pašvaldība nespēj piedāvāt vietu bērnudārzā, būtiski ir nodrošināt alternatīvus risinājumus, tostarp valsts vai pašvaldību līdzfinansētu bērnu aukļu pieejamību.

2. Atbalstāms ir priekšlikums paplašināt iespējas bērnudārzu apmeklēšanai agrākā vecumā, nekā tas šobrīd lielākoties paredzēts. Pašlaik bērnudārzi nereti uzņem bērnus tikai no 18 mēnešu vecuma, savukārt vecāku pabalsts tiek izmaksāts vienam vecākam līdz maksimums 17 mēnešu vecumam. Šāda situācija daudzām ģimenēm rada būtiskas grūtības, jo viena mēneša periods paliek bez skaidra risinājuma, ja nav pieejami līdzfinansēti bērnu aprūpes pakalpojumi. Lai mazinātu šādas problēmas, nepieciešams saskaņot bērnudārzu uzņemšanas kritērijus ar vecāku pabalsta sistēmu, kā arī nodrošināt pieejamas alternatīvas aprūpes iespējas, kas veicinātu vecāku atgriešanos darba tirgū un atvieglotu ģimenes dzīves plānošanu.

3. Būtiski ir arī spēt pielāgot darba vidi ģimenēm, piemēram, jāveicina darba devēju izpratne un atbalsts vecākiem, tostarp veicinot attālinātā un elastīgā darba iespējas. Tas nepieciešams, lai vecākiem nebūtu problemātiski izņemt bērnu no izglītības iestādes konkrētā laikā, vai arī būtu iespēja strādāt no mājām, ja bērns nevar atrasties izglītības iestādē slimības dēļ. Attālināta darba sniegtās iespējas mudina vairāk cilvēkus pārcelties uz reģioniem, kas īpaši bija novērojums Covid laikā. Attiecībā uz attālinātā darba iespējām arī jāatzīmē, ka ir jāizstrādā izsmeļošs informatīvs materiāls par to, kā nodrošināt gan Latvijas rezidentu īslaicīgu vai ilgstošu darbu no citas ES dalībvalsts, gan arī attālinātu darbaspēku no citām ES dalībvalstīm, iekļaujot skaidrojumus par VSAOI, IIN piemērošanu citās valstīs, darba tiesībām, un citiem nozīmīgiem aspektiem. Elastīgā darba iespējas ir svarīgas arī pensijas vecuma nodarbinātības veicināšanai.

4. Jārisina situācija, kad vecāks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saslimst un nespēj pilnvērtīgi aprūpēt bērnu. Šī situācija rada nopietnas praktiskas grūtības, jo slimam vecākam nebūtu jāuzņemas bērna aprūpes pienākumi, bet gan jānodrošina sava atveseļošanās. Tāpēc būtu nepieciešams ieviest mehānismu, kas ļautu otram vecākam īslaicīgi pārņemt bērna aprūpi, piemēram, piešķirot viņam darbnespējas lapu B šādos gadījumos. Šāds risinājums ne tikai veicinātu ģimenes labklājību, bet arī nodrošinātu bērna interešu aizsardzību, ļaujot viņam saņemt pilnvērtīgu aprūpi arī tad, ja primārais aprūpētājs ir saslimis.

5. Jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa. Sabiedrībā nepieciešams normalizēt situācijas, kur vecāki ar bērniem piedalās darba, sabiedriskajos un kultūras pasākumos, tādējādi veicinot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi.

-

FINANSIĀLĀ STABILITĀTE

LTRK ieskatā, lai veicinātu demogrāfisko situāciju Latvijā, ir būtiski radīt optimālus apstākļus, kas ļautu ģimenēm pieņemt lēmumu par bērna laišanu pasaulē agrāk un biežāk. Prioritātei jābūt ienākumu stabilitātes nodrošināšanai jaunajām māmiņām, lai pēc bērna piedzimšanas viņu finansiālais stāvoklis nesamazinātos salīdzinājumā ar situāciju pirms ģimenes pieauguma. Personīgā materiālā nodrošinājuma līmenis ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas ietekmē dzimstību, tādēļ nav pieļaujama tik būtiska ienākumu samazināšanās, kāda pašlaik vērojama jaunajās ģimenēs.

Turklāt, kā LTRK ir uzsvērusi vairāku gadu garumā, ir būtiski nodrošināt, lai vecāki, kuri bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir nodarbināti, varētu turpināt saņemt pabalstu vismaz 75% apmērā. Šis risinājums ne tikai uzlabo jauno vecāku finansiālo situāciju, bet arī ir būtisks no darba devēju perspektīvas – tas ļauj darbiniekam saglabāt saikni ar darba tirgu, elastīgi iesaistīties profesionālajā darbībā pēc vajadzības un vienlaikus palīdz risināt darbaspēka pieejamības problēmu. Tāpat tas veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, jo daudzi jaunie vecāki, baidoties zaudēt pabalstu, izvēlas nereģistrēt savus papildu ienākumus.

-

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu par demogrāfiskās politikas attīstību (ID 24-TA-2661) (turpmāk – Projekts) un zemāk paužam būtiskus apsvērumus Projekta sakarā.

LTRK konceptuāli neiebilst pret Projektā ietvertajiem plānotajiem pasākumiem un atbalstām pieeju, ka turpmāk visas nozaru ministrijas ir līdzatbildīgas par demogrāfisko jautājumu aktualizēšanu savās jomās. Vienlaikus bažas un neskaidrību rada MK sēdes protokollēmumā iekļautā norāde: “Ministrijām un citām institūcijām informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.” Šāda pieeja nerada skaidrību par to, kuri no pasākumiem tiks ieviesti 2025. gadā, kāds būs nepieciešamais finansējums un vai iestādes un ministrijas savos šī gada budžetos vispār spēs nodrošināt kādu no šīm aktivitātēm. Līdz ar to pastāv risks, ka neviena no plānotajām iniciatīvām netiks īstenota. Lai nodrošinātu efektīvu politikas ieviešanu, būtu nepieciešams noteikt prioritārās aktivitātes, tām izstrādāt skaidru ieviešanas plānu un paredzēt konkrētu finansējumu.

LTRK akcentē, ka, ņemot vērā tiešo korelāciju starp valsts ekonomisko izaugsmi un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, pašreizējā politika lielākoties fokusējas uz seku mazināšanu, nevis cēloņu novēršanu. Ilgtspējīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide veicinātu ekonomikas izaugsmi, kas savukārt radītu labvēlīgus apstākļus reemigrācijas veicināšanai un nodokļu ieņēmumu pieaugumam. Tas ļautu efektīvāk pārdalīt finanšu resursus, nodrošinot mērķtiecīgu atbalstu demogrāfiskās politikas īstenošanai.

-

NODARBINĀTO SKAITA PALIELINĀJUMS

Lai veicinātu Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē, ir būtiski radīt atbilstošus apstākļus, un Projektā jau ir iekļauti vairāki pasākumi šī mērķa sasniegšanai, tomēr LTRK akcentē vairākus punktus, kas nav pietiekamā apmērā iekļauti ziņojumā.

1.  LTRK uzsver nepieciešamību izvērtēt iepriekš īstenoto reemigrācijas kampaņu efektivitāti un analizēt iemeslus, kādēļ tās nav devušas gaidītos rezultātus.

2. Ir jāveido gudra imigrācijas politika, kas veicinātu ekonomikas attīstību un demogrāfisko līdzsvaru. Mērķtiecīgi jāveicina augsti kvalificētu un uzņēmīgu cilvēku piesaiste, īpaši no ES valstīm, kā arī jāizmanto studentu piesaistes potenciāls. Latvijā studējošiem ārvalstu studentiem jānodrošina iespēja ne tikai iegūt augstvērtīgu izglītību, bet arī apgūt latviešu valodu un integrēties darba tirgū, kļūstot par ilgtermiņa papildinājumu vietējam darbaspēkam. LTRK uzsver, ka imigrācijas politikai jābūt elastīgai un efektīvai, lai nodrošinātu ātru un vienkāršu darbaspēka pieejamību Latvijas uzņēmumu vajadzībām un vienlaikus kontrolējot drošības riskus.

3. LTRK ieskatā lielāka uzmanība jāpievērš arī integrācijas procesam, īpaši nodrošinot latviešu valodas apmācību kursus atbilstoši pieprasījumam. Ir būtiski, lai cilvēkiem, kuri vēlas pārcelties dzīvot un strādāt Latvijā, kā arī, iespējams, nākotnē veidot šeit ģimeni, būtu viegli pieejama iespēja apgūt valsts valodu, tādējādi sekmējot veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.

4. Īpaši būtisks jautājums ir arī par vidusskolnieku ātrāku sagatavošanu studijām vai darba tirgum, kā arī profesionālās izglītības veicināšana/uzlabošana. Pašlaik ievērojams skaits jauniešu neiegūst izglītību un neiesaistās darba tirgū, kas būtiski ietekmē gan viņu personīgo attīstību, gan ekonomiku kopumā. Viens no iemesliem ir esošā profesionālās izglītības sistēma, kurā sākotnējā posmā lielāks uzsvars tiek likts uz vispārējās vidējās izglītības priekšmetiem, savukārt praktiskās, darba tirgum nepieciešamās iemaņas tiek apgūtas vēlāk. Nereti jaunieši šo posmu nesasniedz, tādējādi paliekot gan bez profesionālās, gan vidējās izglītības, kas būtiski apgrūtina viņu nodarbinātības iespējas.

LTRK aicina izvērtēt iespēju pārstrukturēt profesionālās izglītības sistēmu, ļaujot jauniešiem vispirms apgūt praktiskās profesionālās iemaņas un pēc tam turpināt vispārējās izglītības apguvi. Šāda pieeja veicinātu ātrāku jauniešu iekļaušanos darba tirgū, mazinot bezdarba risku un veicinot ekonomisko aktivitāti. Turklāt tas varētu arī samazināt jauniešu izceļošanu no Latvijas, nodrošinot viņiem ātrākas un stabilākas karjeras iespējas jau agrīnā posmā.

Savukārt attiecībā uz vispārējo vidējo izglītību, LTRK aicina izvērtēt iespēju saīsināt vispārējās vidējās izglītības apguves ilgumu par vienu gadu, lai jaunieši jau 18 gadu vecumā būtu sagatavoti gan iesaistei darba tirgū, gan turpmākām studijām. LTRK ieskatā šāds solis varētu veicināt agrāku profesionālo attīstību.

-