Atzinums

Nepieciešams papildināt noteikumu 31.punktu ar darbību, kas paredzētu arī projektu vadības nodrošināšanu infrastruktūras attīstīšanai.

-

Papildināt noteikumu projekta 35.punktu:
“35.4. 35.1 – 35.3. apakšpunktos noteiktās atbalstāmās darbības ietver tehniski nenodalāmas infrastruktūras telpām, kurās tiek veikta ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšana.”

Skaidrojums:
Infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, uzlabojumi ventilācijas nodrošināšanai vai vides pieejamības uzlabošana, izbūvējot liftu vai pandusu, ēkā, kurā tiek sniegti vairāku jomu veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, gan primārās, gan sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi nav tehniski nodalāmi un gan tehnisku, gan lietderības apsvērumu dēļ būtu veicami vienkopus. Rosinām, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina telpas ģimenes ārstu prakses darbībai, kurām arī ir noslēgts sadarbības līgums ar Nacionālo veselības dienestu, projekta ietvaros drīkst veikt atbalstāmās darbības šādā tehniski nenodalāmā infrastruktūrā vai telpās.

35.4. 35.1 – 35.3. apakšpunktos noteiktās atbalstāmās darbības ietver tehniski nenodalāmas infrastruktūras telpām, kurās tiek veikta ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšana.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka ir jāzina pēc kādiem principiem tiks dalīti līdzekļi un izsaka šādus komentārus.
Integrētas veselības aprūpes sistēmas atbalsts jāsniedz ambulatorajiem reģionālajiem centriem. Šim atbalstam jābūt piesaistītam pakalpojumu sniedzēju centriem, jo atbalsta piesaiste lielajiem centriem Rīgā var arī nenonākt līdz ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem.
Jelgavā ambulatoros pakalpojumus sniedz ambulatorā iestāde, kura ir neatkarīga kapitālsabiedrība. Šajā gadījumā slimnīca sniedz ļoti nelielu pakalpojumu daļu, kas saistīta ar slimnīcas speciālistu konsultācijām un primāru rehabilitāciju. Ja līdzekļi tiks sadalīti pēc slimnīcu principa, tie nesasniegs mērķauditoriju.
1. Lai  nodrošinātu integrētu veselības aprūpes sistēmu,  jābūt pacienta aprūpes nepārtrauktībai, kas sevī ietver terapijas stacionāra turpinājumu ambulatorās iestādēs.
Tāpat jābūt vienotai Vislatvijas izmeklējumu sistēmai, kas sasaistītu slimnīcā veikto izmeklējumus ar veiktajiem izmeklējumiem ambulatorajā sektorā. Jebkuram izmeklējumam (rentgena diagnostikai, laboratorijas u.c.) jābūt nolasāmiem un pārskatāmiem visās veselības aprūpes iestādēs visā Latvijā – veselības datu digitalizācija un vispārēja datu koplietošana. Vēl joprojām Latvijā pastāv klīnikas, kuru veiktie izmeklējumi nav vienotā sistēmā un nav pieejami ārstam ambulatorajā sektorā.
2. Digitālās veselības aprūpes uzlabošanai jāparedz e-veselības darbības uzlabošana vai šīs sistēmas izstrāde atkārtoti. Katru dienu mediķi saskaras ar esošās e-veselības darbības problēmām.
3. Lai sagatavotos līdzīgām ārkārtas situācijām, kā Covid-19 krīze, jāizstrādā konkrēti apmācību cikli mediķiem.
4. PēcCovid-19 atveseļošana jāparedz ne tikai mediķiem, bet arī medicīnas iestādēs strādājošam personālam.
5. Jāveido ambulatorās aprūpes Reģionālie centri, kuri koordinētu visu ambulatoro aprūpi Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Lai realizētu šādu centralizētu centru izveidi, jādod papildus finansējums mūsdienīgas un ar pietiekamu kapacitāti aparatūras iegādei.
Digitālās iespējas un aparatūra ambulatorajās iestādēs bieži vien ir novecojusi. Tas nepieciešams, lai turpinātu slimnīcās veiktu augstas klases pacienta aprūpi.
6. Lai reģionos nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību un savlaicīgu ambulatoro aprūpi, jāievieš obligātu medicīnas studentu-rezidentu praksi reģionālajās slimnīcās un ambulatorajās iestādēs. Šādam obligātas prakses periodam jābūt vismaz 3-5 gadus garam.
Tikai pēc šādas prakses rezidents saņemtu pilnvērtīgus izglītības dokumentus.
7.Viens no faktoriem, kas izjūtams, kā slogs medicīnas sfērā ir akūts vidējā personāla trūkums. Programmā jāietver vismaz trīskāršota apjoma vidējā personāla apmācības un jāpiešķir tam papildus finansējums.
8.Vidējā medicīnas personāla apmācības programmas jāpaplašina tā, lai māsas varētu uzņemties daļu ikdienas rutīnas darbu (receptes, slimības lapas) veikšanu, kas ievērojami atslogotu ārstus.
9. Ņemot vēra iespējamo aktuālo enerģētikas krīzi un dažādas krīzes situācijas, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, jāparedz atbalsts ambulatoro iestāžu ēku energoneatkarības nodrošināšanai. Jautājums ir aktuāls, lai varētu nodrošināt elektroenerģijas apgādi ārkārtas apstākļos, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību reģiona iedzīvotājiem (saules paneļi, akumulatori enerģijas uzglabāšanai).

-

Iepazīstoties ar Noteikumu Projekta Pielikumā esošiem atbalsta saņēmējiem un finansējuma sadalījumu, nav saprotams aprēķina algoritms sadaļā (..) Atveseļošanas fonda pieejamais finansējums pēc programmu skaita 2020.gads (50%) un unikālo pacientu skaita (50%) vidēji 2019. un 2020.gadā, bez PVN(..). Ņemot vērā, ka Pielikums ir MS Excel formātā, pārskatamībai iztrūkst aprēķina formula, kas ļautu izprast aprēķina skaidrojumu. Līdz ar to priekšlikums ir pārskatīt un pievienot Pielikumā iztrūkstošas formulas t.sk. “G kolonna” aprēķina formulu.
 

-