Atzinums

Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) kopumā atbalsta nepieciešamību ieviest izmaiņas, lai atvieglotu iespēju komersantiem testēt inovatīvus produktus vai pakalpojumus. FICIL atbalsta tādas investīciju vides radīšanu, kas sekmē lielāku vēlmi un iespēju uzņēmumiem testēt un pēcāk piedāvāt inovatīvus produktus, tādējādi nesot pienesumu arī valsts ekonomikai. Neskatoties uz to, uzskatām, ka piedāvātajā noteikumu projektā ir nepieciešami precizējumi.

Noteikumu projekts paredz, ka katrs komersants (kas atbilst iepriekš noteiktiem kritērijiem) varēs iesniegt pieteikumu par speciālās regulatīvās vides izveides nepieciešamību inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanai. Tomēr tas neparedz un nerisina jautājumu par to, kā viena noteikta speciālā regulatīvā vide var tikt padarīta pieejama citiem komersantiem. Tāpat noteikumu projekts skaidri neatrunā, kā tiks rīkots gadījumā, ja vairāki komersanti (individuāli) pieteiksies speciālās regulatīvās vides izveidei ar līdzīgu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu. Vai šādā situācijā tiks vērtēts katrs komersants individuāli un veidotas vairākas dažādas vides?

Noteikumu projekts paredz prasību komersantam: “vismaz 50% no speciālās regulatīvās vides ietvaros testēto inovatīvo produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu radītajām autortiesībām vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām pieder Latvijā reģistrētam komersantam”. FICIL nav skaidrs, vai konkrētā prasība attiecas uz jau esošām IP tiesībām uz testējamo inovatīvo produktu, vai arī uz produktu, kas varētu rasties testēšanas rezultātā (sākotnējās izstrādes iespējams uzlabojot/pamainot testēšanas gaitā). Proti, nav saprotams, kā LIAA plāno pārbaudīt šīs prasības izpildi. Vai plānots aicināt uzrādīt īpašnieku IP pieteikumus (ja šādi pieteikumi vispār ir iesniegti; turklāt autortiesību aizsardzības objektus nereģistrē)? Vai arī prasīt apliecinājumu, ka komersants šo prasību ievēros (un cik ilgi - uz projekta gaitu/kādu laiku pēc tam/mūžīgi)? FICIL ieskatā konkrētā prasība šobrīd ir diezgan neskaidra.

Tāpat nav skaidri lietoti termini. 3.7. punktā pie kritērijiem ir lietots darbības vārds tagadnes formā – "pieder". Savukārt 6.3.10. punktā pie iesniedzamajiem dokumentiem ir norādīts apliecinājums un lietots darbības vārds nākotnes formā – "piederēs". Ja pareizi saprotam idejas konceptu, tad 3.7. punktā nevajadzētu rakstīt, ka tās jau pieder. Rūpnieciskās tiesības attiecināmas uz to, kas radīsies testēšanas rezultātā. Vajadzētu pielāgot 3.7. punkta saturu 6.3.10. punktam.

Noteikumu projekts paredz prasību: “ir vienošanās ar apdrošināšanas sabiedrību par tās gatavību apdrošināt ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu saistītos riskus, ja tādi tiek radīti, tostarp, trešajām personām”. FICIL ieskatā šāda prasība varētu būt nopietns šķērslis izpildīt visus kritērijus. Ir diezgan skaidrs, ka šie riski ir nekonkrēti un ļoti plaši, kas ierobežotu iespējas atrast apdrošinātāju, kas tos apdrošinātu. Iespējams arī, ka apdrošināšanas kompānija nebūtu Latvijas, bet ārvalstu, kas ietekmētu laiku apdrošināšanas līguma noformēšanai un attiecīgās izmaksas. FICIL ieskatā apdrošināšana varētu būt kā papildu risku vadības risinājums, bet ne kā obligāts priekšnoteikums.

FICIL aicina arī skaidrot, kas tieši saprotams ar regulatīvās vides izveidi – ne vienmēr grozījumus vajadzētu izdarīt MK noteikumos. Iespējams, to vajadzētu darīt arī likumos, kas nozīmētu, ka to jādara Saeimai.

Tāpat aicinām skaidrot, ko tieši nozīmē regulatīvās vides izveide trīs mēnešos. Šobrīd nekas anotācijā vai noteikumu projektā rakstītais pārliecinoši nenozīmē, ka pēc trīs mēnešiem jau ir stājušies spēkā, piemēram, jauni MK noteikumi vai grozījumi MK noteikumos, ar ko tad komersanta pieteikums ir atrisināts – regulatīvā vide ieviesta un testēšana var sākties. Nav vispār skaidrs, kas notiek, ja regulatīvajai videi vajag likumu vai likuma grozījumus. Citiem vārdiem, no šī projekta nav skaidrs konkrēts laika rāmis, kad praksē uzņēmums varētu sākt plānot testēšanu. Piemēram, ja komersantam ir jāpierāda finansējums tagad (iesniedzot pieteikumu) un tas var uzsākt testēšanu pēc trīs mēnešiem, tad finansējuma pierādījums attiecīgos trīs mēnešus varētu būt patiess un uzticams. Tomēr, ja komersants līdz testēšanai tiek pēc gada, diviem vai vairāk, tad finansējuma pierādījumam ir praktiski nekāda sasaiste ar realitāti. Īpaši, ja nauda ir piesaistīta no ES fonda projekta, kurš jāizpilda noteiktā laikā.

Tāpat lūdzam skaidrot, vai noteikumu projekta izveidē ir iesaistīta kāda komersantu organizācija. Iepazīstoties ar anotāciju, novērojam, ka 6. sadaļā norādīts, ka nav iesaistīta neviena nevalstiskā organizācija vai cita iestāde. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts veidots komersantiem un, lai ievērotu labas likumdošanas praksi, aicinām uzņēmumu organizācijas pēc iespējas laicīgāk iesaistīties jebkādu izmaiņu gadījumā.

 

-