Atzinums

Ar likumprojektu likumā "Par aviāciju" paredzēts noteikt no vispārējiem normatīvajos aktos noteiktajiem publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldības principiem būtiski atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz tādiem publiskai personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā un arī lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā (cita starpā paredzēts noteikt no vispārējās kārtības atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī uz nomas un apbūves tiesības piešķiršanas maksimālo termiņu).
Lūdzam anotāciju papildināt ar detalizētu izvērtējumu/pamatojumu/skaidrojumu par katru likumprojektā paredzētā nosacījuma nepieciešamību.
 

-

Likumprojektā ietvertais likuma "Par aviāciju" 29.² panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības un pienākums tā pārvaldīšanā esošo publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tajā skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.
Vienlaikus šīs pašas daļas 3.punktā paredzēts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka tiesības un pienākums pieņemt lēmumu par lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederoša neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu.
Lūdzam sniegt skaidrojumu par abu minēto punktu tvērumu, proti, vai normas nedublējas. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Likumprojektā ietvertajā likuma "Par aviāciju" 29.² panta otrās daļas 7.punktā paredzēts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā un ka finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem, kas izmantojami kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 47.pantu publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā un atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā (atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 36.punktam).
No Atsavināšanas likumā noteiktās vispārējās kārtības atšķirīgi nosacījumi ir ietverti speciālajā regulējumā - likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024.un 2025.gadam" (turpmāk - Budžeta likums).
Vēršam uzmanību, ka Budžeta likuma normas sagatavotas kārtējā gada valsts budžeta izstrādes procesā un tās ir spēkā tikai attiecīgā likuma darbības laikā. Ņemot vērā minēto, neatbalstām likumprojektā ietverto normu par valsts nekustamā īpašuma, kas atrodas lidlauka teritorijā, atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanu (par apropriācijas palielināšanu) un lūdzam to no likumprojekta svītrot.

-

Saskaņā ar likumprojektā ietverto likuma "Par aviāciju" 29.² panta sesto daļu paredzēts noteikt, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pārvaldīšanā nodotā nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam vai ar tā  starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro.
Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka attiecīgais grozījums veidots pēc analoģijas ar Ostu likumā paredzēto regulējumu.
No pašreizējās likumprojekta redakcijas nav saprotams, kādu maksimālo nomas, īres, apbūves tiesības termiņu ir paredzēts noteikt gadījumos, kad investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus euro. Lūdzam sniegt skaidrojumu un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu.
Papildus vēršam uzmanību, ka ir izstrādāti un starpinstitūciju saskaņošanai ir saņemti grozījumi Ostu likumā, kas cita starpā paredz grozīt arī nosacījumus par investīciju apjoma slieksni (lūdzam skatīt projektu 23-TA-1049).

-

Ar likumprojekta 6.punktu paredzēts papildināt likumu "Par aviāciju" ar 29.² pantu. Saskaņā ar 29.² panta otrās daļas 4.punktu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības uz tā pārvaldīšanā esošās publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošas zemes celt valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai nepieciešamās būves kā patstāvīgus īpašuma objektus, ierakstot tās zemesgrāmatā uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka vārda.
Vēršam uzmanību, ka Civillikumā ir noteikts zemes un būvju nedalāmības princips (Civillikuma 968.pants noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu). 
Lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā ir apbūves tiesība. Apbūves tiesības vispārīgie nosacījumi noteikti Civillikuma trešajā A nodaļā, publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanas nosacījumi ir noteikti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi".
Ņemot vērā minēto lūdzam svītrot likumprojektā ietverto likuma "Par aviāciju" 29.² panta otrās daļas 4.punktu un attiecīgi precizēt anotācijā norādīto.
 

-

Skaidrojam, ka jebkādu publisko resursu, tai skaitā, nekustamo īpašumu nodošana īpašumā vai pārvaldīšanā saimnieciskās darbības veikšanai būtu vērtējama komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma kontekstā. Skaidrojam, ka Latvijas lidostas veic ne tikai valsts deleģētās funkcijas (skat., piemēram, Eiropas Komisijas lēmuma lietā SA.46408 7. apsvērumu), bet arī saimniecisko darbību (skat., piemēram, Eiropas Savienības tiesas spriedumu lietā T-128/89 Aéroports de Paris v Commission). Šobrīd no likumprojekta 6. panta, ar kuru papildina likumu "Par aviāciju" ar 29.² pantu, nav skaidrs, kā tiks nodrošināts, ka, piemēram, nododot pārvaldīšanā valstij piederošo valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumu, tiks nodrošināts, ka lidosta nesaņems atlīdzību, kas pārsniegtu tirgus cenu, kā arī tiks maksāta tirgus maksa par pārvaldīšanā nodoto zemi. Papildus likumprojekta 6. pants paredz arī, ka par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību, kas nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā uz servitūta nodibināšanas brīdi. Vēršam uzmanību, ka tas var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, jo šobrīd nav sniegts pamatojums, ka noteiktā atlīdzība ir uz tirgus principiem balstīta, t.i., kādu līdzīgā gadījumā būtu jāmaksā darījuma attiecībās starp tirgus dalībniekiem. Tāpat skaidrojam, ka līdzīgi principu būtu attiecināmi arī uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu. No šobrīd esošās likumprojekta 6. panta redakcijas nav iespējams gūt izpratni par piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu attiecībā uz potenciālajiem komercdarbības atbalsta saņēmējiem. Skaidrojam, ka komercdarbības atbalsta esamību ir iespējams izslēgt, ja darījumi notiek par neatkarīga vērtētāja noteiktu tirgus cenu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 6. pantu, novēršot dažādas interpretācijas riskus un pārredzamību komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma kontekstā un nodrošinot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma principu ievērošanu. Lūdzam atbilstoši papildināt/precizēt arī anotācijā sniegto skaidrojumu.

-

Likumprojektā ietvertais likuma "Par aviāciju" 29.² panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības pieprasīt nodot tā pārvaldīšanā publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) un netiek izmantotas valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai, un saskaņā ar 2.punktu lidlauka īpašniekam ir tiesības tā pārvaldīšanā esošo publiskai personai un atvasinātai publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tajā skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.
Vienlaikus atbilstoši likumprojekta 15.pantam likumu "Par aviāciju" paredzēts papildināt ar pārejas noteikumu 52.punktu saskaņā ar kuru paredzēta grozījumu veikšana Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.350) un Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr.934  “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.934).
Saskaņā ar anotācijas 4.sadaļā norādīto informāciju MK noteikumi Nr.350 un MK noteikumi Nr.934 tiks papildināti ar nosacījumiem, ka šie noteikumi neattiecas uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nodotā zemesgabala vai tā daļas iznomāšanu vai apbūves tiesību piešķiršanu, kā arī neattiecas uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Ministra kabineta noteiktajās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās.
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kur paredzēts noteikt publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā un ir nodoti lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā, pārvaldīšanas nosacījumus un arī nosacījumus nomas un apbūves tiesību piešķiršanai (tai skaitā, piemēram, arī nosacījumus par nomas vai apbūves tiesību maksas noteikšanu).

-

Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka likumprojekta 6.pantā ietvertā 29.² panta ceturtā daļa paredz, ka realizējot likumprojekta 6.pantā ietvertajā 29.² panta otrās daļas 6.punktā noteiktās tiesības Aizsargjoslu likumā noteikto navigācijas tehnisko līdzekļu vajadzībām, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par attiecīgā objekta būvniecību, ja objekts tiek ierīkots vai būvēts sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, vai esošas aizsargjoslas robežās (šajā gadījumā saskaņojot ar aizsargjoslā izvietotā objekta īpašnieku). Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot šā panta otrās daļas 6.punktā noteiktās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā uz servitūta nodibināšanas brīdi.
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par vienreizējās atlīdzības par servitūta nodibināšanu apmēru (lūdzam skaidrot kā ir noteikts atlīdzības apmērs 5% no kadastrālās vērtības gadā un vai ir secināms, ka tā ir taisnīga atlīdzība par minēto aprobežojumu).

-

Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu ir paredzēti grozījumi likuma "Par aviāciju" 23.¹ panta trešās daļas 1.punktā, ar kuru tiek piešķirtas pirmpirkuma tiesības uz nekustamā īpašuma iegādi arī kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme un kurai pieder valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, skaidrojam, ka šādu tiesību piešķiršana var radīt komercdarbības atbalsta risku, ja darījums tiks īstenots par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Turklāt no likumprojekta anotācijas izriet, ka "spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) nesasniedz savu mērķi, cita starpā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzēto nosacījumu, arī ierobežojumu valsts atbalsta sniegšanai dēļ.", no kā secināms, ka piedāvātais regulējums potenciāli varētu novērst arī valsts atbalsta ierobežojumus. Vēršam uzmanību, ka nacionālā regulējuma izmaiņas nevar būt par pamatu komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu neievērošanai. Tā kā no likumprojekta anotācijas nav skaidrs, kā tiks nodrošināta komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasību ievērošana, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā tiks nodrošināts, ka ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu no kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķiroša ietekme un kurai pieder valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, puses netiks piešķirts komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē. Gadījumā, ja komercdarbības atbalsta risku nav iespējams izslēgt, lūdzam papildināt likumprojektu ar nosacījumiem, kā atbilstoši spēkā esošajam komercdarbības atbalsta regulējumam tiks nodrošināta komercdarbības atbalsta saderība ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

-

Ar likumprojektu paredzēts papildināt pārejas noteikumus cita starpā ar 53.punktu, kurā noteikts, ka šā likuma 109.panta 2.¹ daļā noteiktais divu gadu termiņš nav piemērojams tiem gadījumiem, kad prasījuma tiesības radušās pirms tiesību normas spēkā stāšanās dienas.
Vēršam uzmanību, ka likumā "Par aviāciju" nav un ar likumprojektu nav paredzēts 109.pantu papildināt ar 2.¹ daļu. Lūdzam attiecīgi precizēt pārejas noteikumu 53.punkta norādīto atsauci.

-