Atzinums

“MAXIMA Latvija” SIA (turpmāk – Maxima) ir izvērtējusi Likumprojektu un konstatējusi, ka no Likumprojekta teksta ir izslēgta 18. panta divpadsmitā daļa šādā redakcijā:
“Sadzīves atkritumu radītājs var nodot pārstrādes vai reģenerācijas veicējam savā komercdarbības veikšanas vietā radīto izlietoto terciāro (transporta) iepakojumu. Šajā gadījumā sadzīves atkritumu radītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēdz līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto terciāro (transporta) iepakojumu sniedz informāciju par atsevišķi nodoto apjomu pārstrādes vai reģenerācijas veicējam. Sadzīves atkritumu radītājs līdz kārtējā gada 1.martam informē vietējo pašvaldību par atsevišķi apsaimniekojamā radītā izlietotā terciārā (transporta) iepakojuma apjomu.”
Likumprojekta izziņā ir norādīts, ka iebildumi saistībā iepriekš sniegtajiem iebildumiem par 18.panta divpadsmitās daļas redakciju nav ņemti vērā un tā ir dzēsta no Likumprojekta. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav sniegusi nekādus komentārus, apsvērumus un pamatojumus norādītā panta dzēšanai no Likumprojekta sākotnējās redakcijas, tādējādi neievērojot
labas likumdošanas principu.
Tāpat arī nav konstatējami nekādi leģitīmi mērķi, kas attaisnotu un/vai pamatotu Likumprojekta 12.pantā izteiktās 18.panta divpadsmitās daļas izslēgšanu – tieši otrādi, šīs normas izslēgšana ir pretēja vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķiem, un ir vērsta pret konkurenci, kā uz to jau vairākkārt Likumprojekta saskaņošanas gaitā ir norādījuši Ekonomikas ministrija, Konkurences padome, vairāki atkritumu pārstrādātāji un mazumtirgotāji, tostarp Maxima.
Maxima kategoriski nepiekrīt augstāk minētā panta izslēgšanai no Likumprojekta teksta un, balstoties uz iepriekš sniegtajos atzinumos un priekšlikumos sniegto argumentāciju, ierosina atgriezt Likumprojekta tekstā dzēsto normu, izsakot to sekojošā redakcijā:
“18.pants
[..]
(12) Sadzīves atkritumu radītājs var nodot pārstrādes vai reģenerācijas veicējam savā komercdarbības veikšanas vietā radīto izlietoto sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu. Šajā gadījumā sadzīves atkritumu radītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēdz līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto
sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu sniedz informāciju par atsevišķi nodoto apjomu pārstrādes vai reģenerācijas veicējam. Sadzīves atkritumu radītājs līdz kārtējā gada 1.martam informē vietējo pašvaldību par atsevišķi apsaimniekojamā radītā izlietotā sekundārā un terciārā (transporta) iepakojuma apjomu”
Maxima ieskatā norādītais Likumprojekta pantā paredzētais izņēmums ir attiecināms arī uz sadzīves atkritumu radītāja komercdarbības veikšanas vietā radīto sekundāro iepakojumu. Sekundārais iepakojums ir iepakojums, ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai paredzētu preču vienību kopīgai iepakošanai, kas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots vai arī to atdala no preces tirdzniecības vietā. Šis iepakojums pārsvarā nenokļūst pie patērētāja, tas ir tīrs materiāls, kas nenonāk tiešā saskarē ar produktiem. Attiecīgi šāda veida izlietotais iepakojums nevar tikt uzskatīts par atkritumiem, kas pēc sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību radītajiem atkritumiem. Lielākoties tirdzniecības vietās, veicot izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, objektīvi nav iespējams
strikti nodalīt terciāro iepakojumu no sekundārā iepakojuma, kā arī tirdzniecības vietās (veikalos) radītais izlietotais sekundārais iepakojums pēc būtības neatšķiras no terciārā (transporta) iepakojuma. Tāpat arī sekundārā iepakojuma sastāvs, pārstrādes un apsaimniekošanas process ir identisks terciārā (transporta) iepakojumam apsaimniekošanas procesam. Vienlaikus norādām, ka arī no Eiropas Savienības normatīvā regulējuma aspekta nav konstatējami šķēršļi sekundārā iepakojuma iekļaušanai Likumprojekta 18.panta divpadsmitās daļas tvērumā.
Vienlaikus Maxima norāda, ka pilnībā piekrīt un pievienojas arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas 2022.gada 31.maijā sniegtajiem iebildumiem un ierosinājumiem saistībā par Likumprojektu.

-