Atzinums

Likumprojekta 7. pantā izteiktā Meliorācijas likuma 22.² panta piektā daļa noteic, ka pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Ņemot vērā, ka vispārīgi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmajai daļai pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu un izvērstāku skaidrojumu izņēmuma kārtības piemērošanai.
 

-

Likumprojekta 7. pantā izteiktā Meliorācijas likuma 22.² panta trešā daļa noteic, ka pašvaldība savā tīmekļvietnē publicē informāciju par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu, proti, tiek publicēts administratīvā akta saturs. Nav skaidrs, vai ar šo publicēšanu tiek saprasta arī administratīvā akta paziņošana adresātam, ņemot vērā, ka likumprojektā nav ietverta cita administratīvā akta paziņošanas kārtība. Ievērojot minēto, lūdzam sniegt izvērstāku minētās tiesību normas skaidrojumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. un 71. pantu administratīvo aktu paziņo tā adresātam un trešajai personai. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar tiesisko pamatojumu administratīvā akta publiskošanai un tā satura ievietošanai pašvaldības mājaslapā, tādējādi darot to zināmu ikvienam.
Papildus lūdzam izvērtēt likumprojekta 7. pantā izteiktā Meliorācijas likuma 22.² panta trešajā daļā noteikto administratīvā akta paziņošanas termiņu – mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajai daļai valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Labas pārvaldības princips sevī ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses (sk. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. A420148517, SKA-64/2021, 13. punktu). Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta 7. pantā izteiktā Meliorācijas likuma 22.² panta trešajā daļa noteiktais administratīvā akta paziņošanas termiņš – viens mēnesis – ir nesamērīgi ilgs, lēmumu paziņošanai būtu jānotiek bez liekas kavēšanās. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt administratīvā akta paziņošanas termiņa samērīgumu un atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 4. pantā izteikto Meliorācijas likuma 16. panta pirmās daļas trešo punktu, jo tas ir neskaidrs. Ņemot vērā, ka pašvaldībām tiek piešķirtas tiesības ierobežot personu privāttiesības, normatīvajā aktā jāparedz skaidri nosacījumi un kārtība, kādā to var darīt. No likumprojektā izteiktās tiesību normas nav skaidrs, kādā termiņā un kādā kārtībā (piemēram, rakstveidā) pašvaldībām ir pienākums informēt zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī nav skaidrs, cik bieži paredzēts veikt attiecīgo inventarizāciju un kādas sekas no tā radīsies zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojektu, vienlaikus papildinot arī anotāciju ar izvērstāku skaidrojumu.

-

Meliorācijas likuma 8. pantā ir ietverts meliorācijas sistēmu iedalījums. Tā kā likumprojekta 2. pantā izteiktajā Meliorācijas likuma 1. panta 12. punktā tiek no jauna definēta apdzīvoto vietu meliorācijas sistēma, lūdzam izvērtēt, vai nepieciešams grozīt arī Meliorācijas likuma 8. pantu. Vienlaikus saistībā ar likumprojekta 2. pantā izteikto Meliorācijas likuma 1. panta 1. punktu lūdzam izvērtēt nepieciešamību grozīt Meliorācijas likuma 3. pantu.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai atbilstoši Meliorācijas likuma sistēmiskajai uzbūvei jaunas meliorācijas sistēmas definīcija būtu jāietver secīgi pēc pārējo meliorācijas sistēmu uzskaitījuma, proti, papildinot Meliorācijas likumu ar jaunu 1. panta 7.1 punktu.
 

-

Likumprojekta 7. pantā, ar kuru 22.² pants izteikts jaunā redakcijā, 22.²  panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma ir privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam. Šobrīd ne no likumprojekta, ne anotācijas nav skaidrs, kāds ir šī aprobežojuma saturs, līdz ar to lūdzam izvērtēt 22.² panta redakciju no šī aspekta un nepieciešamības gadījumā to precizēt, kā arī anotācijā skaidrot, kādi pienākumi un lietošanas ierobežojumi no minētā aprobežojuma personai rodas.
Vienlaikus lūdzam precizēt un papildināt anotāciju ar izvērstāku informāciju par 22.² panta mērķi un nepieciešamības pamatojumu, kā arī, kādas konkrēti atšķirības no šī brīža regulējuma paredz likumprojekts, un kā tas risina konstatētās problēmas. Piemēram, no likumprojektā ietvertā regulējuma 22.² panta ceturtajā daļā secināms, ka kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā un uzturēšanā, kā arī sedz izmaksas par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību un uzturēšanu, turpmāk paredzēts noteikt ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, līdz ar to anotācijā nepieciešams par to ietvert skaidrojumu, kādēļ izvēlēts šāds risinājums.
Attiecībā uz 22.² pantu anotācijas 5. lpp. arī norādīts, ka "Zemkopības ministrijas ieskatā, lai aizsargātu vietējo iedzīvotāju intereses, tiesikais līdzeklis vietējai pašvaldībai: notiekt nefunkcinējošai meliorācijas sistēmai  – pašvaldības koplietošanas  meliorācijas sistēmas statusu, ir samērīgs un proporcionāls, ievērojot mitruma ietekmi uz personu dzīvesvietas kvalitāti". Šobrīd no 22.² panta redakcijas neizriet, ka tikai nefunkcionējošai meliorācijas sistēmai tiek noteikts pašvaldības koplietošanas meliorācijas sistēmas statuss, līdz ar to lūdzam precizēt vai skaidrot šo informāciju anotācijā, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt tiesību normu likumprojektā.




 

-

Saskaņā ar projekta 3.pantā, ar kuru likuma 14.panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, noteikto, meliorācijas kadastra izveidošanai un uzturēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par zemes vienības robežām, kā arī kadastra apzīmējumu, bet meliorācijas sistēmu pārvaldībai izmanto datus par zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju[…]. Vienlaikus projekta anotācijā tiek norādīts, ka VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) savu funkciju izpildei nepieciešamos personu datus iegūst, pamatojoties uz starpinstitūciju sadarbības līgumu ar Valsts zemes dienestu. Meliorācijas kadastrā zemes īpašnieku dati var nebūt precīzi, jo pēc datu saņemšanas netiek aktualizēti un dati tiek uzglabāti īslaicīgi (līdz 5 gadiem). Papildus minētajam projekta anotācijā ietverta šāda informācija: “lai novērstu zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju personu datu dublēšanu un apstrādi divās informācijas sistēmās - Meliorācijas kadastrā un Kadastra informācijas sistēmā, ieviestu audita ieteikumu, ir nepieciešams svītrot Meliorācijas likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju”, bet atļaut ZMNĪ meliorācijas sistēmu pārvaldībai izmantot datus par zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju”. Turklāt projekta anotācijā tiek uzsvērts, ka fizisko personu datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma apstrādā un aizsargā atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula).
            No projekta anotācijā ietvertās informācijas noprotams, ka meliorācijas kadastrā tiek izmantoti fizisko personu dati, kas tiek iegūti no citas informācijas sistēmas (Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma), tie netiek regulāri aktualizēti un tiek uzglabāti īslaicīgi (līdz 5 gadiem. Zemkopības ministrijas ieskatā tas, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā fizisko personu dati tiek aizsargāti atbilstoši Regulas prasībām, ir pietiekami, lai Regulas prasības nebūtu jāattiecina uz fizisko personu datiem, kas tiek izmantoti meliorācijas kadastrā.
            Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Regulas 4.panta 1.punktā dotajai definīcijai “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem. Savukārt “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
            Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka meliorācijas kadastrā tiek apstrādāti fizisko personu dati un to apstrādē ir ievērojami Regulā ietvertie principi. Turklāt atbilstoši Regulas 50. apsvērumam personas datu apstrāde nolūkos, kas nav tie, kādos personas dati sākotnēji tika vākti, būtu jāatļauj tikai tad, ja apstrāde ir saderīga ar tiem nolūkiem, kādos personas dati sākotnēji tika vākti. Šādā gadījumā nav vajadzīgs atsevišķs juridiskais pamats kā vien tas, ar ko tika atļauta personas datu vākšana. Ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos var būt noteikti un precizēti uzdevumi un nolūki, kādos turpmākā apstrāde būtu jāuzskata par saderīgu un likumīgu. Regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Savukārt Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir nostiprināts nolūka ierobežojuma princips, proti, personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Attiecībā uz datu apstrādes tiesisko pamatu Regulas 6. panta 4. punkts paredz nosacījumus datu apstrādei citā nolūkā nekā tajā, kādā personas dati tika vākti.
            Tādējādi, ja personas dati tiek iegūti no citas informācijas sistēmas, to apstrāde veicama atbilstoši Regulā noteiktajiem principiem un projekta anotācijā būtu norādāms datu apstrādes mērķis, kā arī datu glabāšanas ilgums un tā pamatojums. Vienlaikus aicinām apsvērt iespēju radīt vai nodrošināt tādu datu apmaiņas mehānismu, lai nepieciešamos datus apskatītu tiešsaistē no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, nesaglabājot to meliorācijas kadastrā, ja to glabāšana nav nepieciešama kā tas noprotams no projekta anotācijā minētā audita ieteikuma.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijā ietverto pamattiesību ierobežošanas izvērtējumu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116. pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem, proti, nav skaidrs, kas domāts ar anotācijā ietverto informāciju: "leģitīmais mērķis – pārliecināties par mitruma cēloņiem", kā arī "leģitīmais mērķis – pasargāt savā pašvaldībā dzīvojošos iedzīvotājus no dzīvošanai nepiemērotiem mitruma apstākļiem".
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas II. sadaļas 1.punktu (norādot, ka regulējums ietekmē zemes īpašniekus un tiesiskos valdītājus), kā arī  IV. sadaļas 1. punktu, precizējot, kādi grozījumi Ministru kabineta noteikumos nepieciešami.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta 8. pants, ar kuru paredzēts izteikt Meliorācijas likuma 25.² pantu jaunā redakcijā, šī brīža redakcijā var radīt pārpratumus, proti, šobrīd no Meliorācijas likuma 25.² panta izriet, ka meliorācijas sistēmu īpašniekiem ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku meliorācijas sistēmas būvniecības ieceri, izņemot gadījumus, kad saskaņošanu var aizstāt ar informēšanu (ja tiek atjaunotas valsts vai pašvaldības meliorācijas sistēmas). Šobrīd likumprojekta 8.pantā noteikts izņēmums no izņēmuma -  "izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere ietekmē vai skar valsts autoceļa kompleksa elementu veidojošos nekustamos īpašumus”, proti, tiek noteikts izņēmums no gadījumiem, kad var neveikt saskaņošanu, un tas liek secināt, ka šādos gadījumos tomēr saskaņošana nepieciešama. Savukārt no anotācijas izriet pretējais – ka arī gadījumos,  kad būvniecības iecere ietekmē vai skar valsts autoceļa kompleksa elementu veidojošos nekustamos īpašumus, nav nepieciešama saskaņošana.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt tiesību normu, kas iekļauta likumprojekta 4. pantā, ar ko Meliorācijas likuma 16. panta pirmo daļu paredzēts papildināt ar 3. punktu, proti, iespējams, ir nepieciešams norādīt, kādos gadījumos pašvaldība ir tiesīga inventarizēt savā administratīvajā teritorijā esošo meliorācijas sistēmu, ņemot vērā, ka Meliorācijas likuma 16. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic pirmreizēju viena īpašuma meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas inventarizāciju. Katrā gadījumā lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kad zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic pirmreizēju viena īpašuma meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas inventarizāciju, un kad savukārt to var darīt pašvaldība, proti, vai regulējums radīts ar mērķi noteikt, ka pašvaldība to dara gadījumos, kad to neizdara zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai arī vēl citos gadījumos.
 

-