Atzinums

Kategoriski iebilstam pret noteikumu projektā paredzēto termina "senie meži" definīciju. Definīcijas piedāvājums pēc būtības neatbilst Eiropas komisijas seno mežu izdalīšanas jēgai/būtībai. Likumsakarīgi, nevienā no ES valstīm, vismaz ziemeļu un centrālajā Eiropā, cik zināms, šāda pieeja netiek vērtēta – tā vietā diskusijas notiek par konkrētiem indikatoriem (piemēram, minimālo platību, audžu vecumu), lai izdalītu atsevišķas teritorijas kā senos mežus un secīgi tām noteiktu aizsardzību. Seno mežu platības var ietvert biotopus taču tā nav viena un tā pati kategorija. . Dažāda veida biotopu izdalīšana ir nepārtrauks pasākums, to kvalitātes mainās laikā un ir svarīgas meža masīva līmenī, bet nevar uzskatīt, ka stabili uztur senajiem mežiem raksturīgo vidi.
Termina ‘meža biotops’ lietošana radīs vēl lielāku neskaidrību dažādu brīvprātīgo sertifikācijas sistēmu ietvaros, kā rezultātā meža īpašniekiem tiks izvirzītas dažādas papildus prettiesiskas prasības, nesaņemot par papildus aprobežojumiem kompensācijas. Aicinām  seno mežu definīciju noteikt pamatojoties  uz Latvijas mežzinātnes institūta Silava pētījuma “Vecu mežu loma klimata pārmaiņu kontekstā: informācijas sagatavošana un izplatīšana lēmumpieņēmējiem” starprezultātiem, nosakot ka: senie meži ir vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes.
 

1.23. papildināt ar 2.24.1 apakšpunktu šādā redakcijā: senie meži - ir vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes.
 

Kategoriski iebilstam pret noteikumu projektā paredzēto termina "senie meži" definīciju. Definīcijas piedāvājums pēc būtības neatbilst Eiropas komisijas seno mežu izdalīšanas jēgai/būtībai. Likumsakarīgi, nevienā no ES valstīm, vismaz ziemeļu un centrālajā Eiropā, cik zināms, šāda pieeja netiek vērtēta – tā vietā diskusijas notiek par konkrētiem indikatoriem (piemēram, minimālo platību, audžu vecumu), lai izdalītu atsevišķas teritorijas kā senos mežus un secīgi tām noteiktu aizsardzību. Seno mežu platības var ietvert biotopus taču tā nav viena un tā pati kategorija. . Dažāda veida biotopu izdalīšana ir nepārtrauks pasākums, to kvalitātes mainās laikā un ir svarīgas meža masīva līmenī, bet nevar uzskatīt, ka stabili uztur senajiem mežiem raksturīgo vidi.
Termina ‘meža biotops’ lietošana radīs vēl lielāku neskaidrību dažādu brīvprātīgo sertifikācijas sistēmu ietvaros, kā rezultātā meža īpašniekiem tiks izvirzītas dažādas papildus prettiesiskas prasības, nesaņemot par papildus aprobežojumiem kompensācijas. Aicinām  seno mežu definīciju noteikt pamatojoties  uz Latvijas mežzinātnes institūta Silava pētījuma “Vecu mežu loma klimata pārmaiņu kontekstā: informācijas sagatavošana un izplatīšana lēmumpieņēmējiem” starprezultātiem, nosakot ka: senie meži ir vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes.

1.23. papildināt ar 2.24.1 apakšpunktu šādā redakcijā: senie meži ir vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes.