Atzinums

Lai gan sagatavotais rīkojuma projekts pamatojas uz šobrīd spēkā esošu normatīvo aktu, Rīgas Metropoles pašvaldības lūdz saglabāt 2% piemaksu tām pašvaldībām, kurām skolēnu un skolotāju skaita proporcija ir vienāda vai lielāka par vidējo proporciju valstī.
Priekšlikums balstās sekojošā pamatojumā:
1) Ministru kabineta 21.06.2022. noteikumu Nr. 376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (turpmāk - MK not. Nr. 376) 25. punkts nosaka: "25. Ministrija 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā aprēķina papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, šādā apmērā:
25.1. 2 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai no 2022. gada 1. septembra līdz 2024.gada 31.augustam;
25.2. 1 procenta apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai no 2024. gada 1.septembra līdz 2026. gada 31.augustam."
Normatīvā akta anotācijā iekļautais skaidrojums nosaka, ka dažādi izlīdzināšanas koeficienti, t.s. arī 25.punktā minētais, ir ieviesti, lai izlīdzinātu mērķdotācijas apmēru salīdzinājumā ar MK noteikumiem Nr. 447, kuri zaudēja spēku. Iepriekšējo noteikumu (Nr.447) redakcija bija labvēlīgāka izglītības iestādēm, kas atrodas teritorijā, kurā ir sakārtots skolu tīkls, t.s. arī Pierīgas pašvaldībām ar lielu skolēnu skaitu izglītības iestādēs.
2) Vairākās sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kad tika apspriesti MK noteikumu Nr.376 redakcija, no IZM puses tika apgalvots, ka 25.2. punkts nepasliktinās situāciju ar pedagogu atalgojumu no 2024. gada 1. septembra, jo tiek plānots ieviest jaunu mērķdotācijas sadales kārtību “Programma skolā”.
3) Ņemot vērā, ka jaunā modeļa ieviešana tiek plānota no 2025.gada 1.septembra, šobrīd veidojas situācija, ka  pašvaldības, kuras sakārtoja skolu tīklu un izpilda IZM nosacījumus skolotāju skolēnu attiecībā, ar 2024.gada 1.septembri zaudēs 1% no iepriekšējās mērķdotācijas apjoma. Tas negatīvi ietekmēs pedagogu atalgojumu – pedagogi par to pašu darbu saņems mazāku algu nekā iepriekšējā gada.
Šī procenta samazinājums skar 17 pašvaldības : visas valsts pilsētas – Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils, kā arī novadus – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Tukuma, Valkas.
Piemēram, Mārupes novadā (kur pedagogu/skolēnu attiecība ir otrā lielākā 1/15,60) zaudējums sastāda ~ 9000 eiro mēnesī, Ķekavas novadam samazinājums ir 72 612 eiro mācību gadā. Ņemot vērā to, ka aprēķinātais finansējums tika izlietots pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai, samazinājuma naudas summu šajā mācību gadā būs jāsedz no pašvaldības budžeta, jo pedagogu atalgojumu nevar samazināt, skaidrojot izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, ka MK noteikumos papildu finansējums bija paredzēts tikai līdz 2025./2026.m.g. 
Līdz ar to būtu nepieciešams pieņemt steidzamu lēmumu, lai šo situāciju nepieļautu un nesamazinātu pedagogiem atalgojumu.
Vēršam uzmanību, ka pie šīs situācijas iestādes direktors nevar pat izpildīt likuma noteikto normu – brīdināt 1 mēnesi iepriekš, ja darbiniekam mainās līguma nosacījumi. Par to, ka grozījumi šajos normatīvajos aktos nav veikti, izglītības iestādes uzzināja tikai augusta 2. pusē. Turklāt direktori ieinteresēti, lai pedagogiem vēl arvien saglabājas attiecīgs atalgojums un nav vēlme atstāt izglītības iestādi un izglītības sistēmu kopumā. Šādas situācijas neatbilst ne tiesiskās paļāvības principiem, ne ilgtspējas nodrošināšanai, nedz arī stabilas izglītības jomas nodrošināšanas pamatiem, kas piesaista jaunus speciālistus un veiksmīgi sniedz konkurētspējīgu izglītību bērniem. 
4) Ņemot vērā, ka pēdējo piecu gadu laikā skolu skaits Latvijā samazinājies gandrīz par 200 iestādēm, un skolu tīkls sakārtošanas process turpinās (tikai šajā gadā uz 2024.gada 1.septembri tiek slēgtas vai reorganizētas 54 izglītības iestādes), nav saprotams iemesls finansējuma samazinājumam sistēmā. Pēc visas IZM retorikas pēdējos gados situācijai jābūt pretējai – skolu tīkls tiek kārtots, arvien vairāk naudas paliek sistēmā pie sakārtotām skolotāju noslodzēm, līdz ar to skolotāju algām jāaug. Šobrīd vērojama pretējā tendence. Šāda situācija nav pieļaujama!
    
Šobrīd spēkā esošajos MK not. nr. 376 24.punktā paredzēts koriģētais reģionālais koeficients un mērķdotācijas aprēķinā ministrija piemēro izlīdzināšanas koeficientu līdz 2025./2026.mācību gadam. Rada bažas, kā pašvaldības plānos budžetus, kad izlīdzināšanas koeficients vairs nebūs, jo provizoriskie aprēķini liecina, ka  mērķdotācijas vēl samazināsies (piemēram, Ķekavas novadam par ~ EUR 500 000 gadā), bet pašvaldības nevar samazināt pedagoga atalgojumu, jo pašvaldībai ir jānodrošina Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju - gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību un jānotur pedagogus, kā arī jāpiesaista jaunus pedagogus, ņemot vērā to, ka darba tirgū joprojām ir pedagogu trūkums. Tātad būs jāmeklē papildu finansējums pašvaldību budžetos !
Nav skaidrības pašvaldībām par 2025.gada budžeta plānošanu. Ministru kabineta rīkojums Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” paredzēja pedagogu zemāko vienas stundas likmi no 01.01.2025. 10,35 euro. Šobrīd nav oficiāli apstiprinātas informācijas, vai ir ieplānots valsts budžetā vienas stundas likmes pieaugums ar 01.01.2025., bet pašvaldības jau tagad ir uzsākušas darbu pie 2025. gada budžeta plānošanas, un jau šobrīd jāsaprot, vai būs un, ja būs, tad par cik liels pieaugums. Vairāk kā 50 % no visiem pirmsskolas pedagogiem tiek finansēti no pašvaldības budžeta, kā arī daļa no profesionālās ievirzes pedagogiem, un daļēji atbalsta personāls skolās, īpaši ņemot vērā tās iestādes, kas īsteno iekļaujošo izglītību.

Līdz ar to papildus šim rīkojumam lūdzam steidzamības kārtā virzīt jautājumu MK not. nr. 376 25.punkta precizēšanai, paredzot papildu finansējumu 2 % apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai līdz tiek ieviests jauns finansēšanas modelis “Programma skolā”.
 

-