Projekta ID
26-TA-466Atzinuma sniedzējs
Latvijas arodbiedrība "Enerģija"
Atzinums iesniegts
10.06.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
5) publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas loceklis;
Iebildums
LAB “Enerģija” iebilst pret likumprojekta 14.panta 5.punktu, kas paredz vispārēju pienākumu iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju visiem valsts kapitālsabiedrību iepirkumu komisijas locekļiem. Ierosinātā tiesību norma nav juridiski samērīga, tā nav lietderīga, kā arī var radīt nepamatotu un būtisku kaitējumu valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem.
Demokrātiskā un tiesiskā valsīt ikvienam pamattiesību ierobežojumam, ieskaitot, tiesības uz privāto dzīvi, personas datu aizsardzību, jābūt samērīgam, lai likumdevējs leģitīmā mērķa sasniegšanai izvēlētos indivīda tiesībām vismazāk ierobežojošo līdzekli. Likumprojekta 14.panta 5.punkta tiesību norma šādu samērīgumu neievēro.
Ieviešot deklarēšanas pienākumu jebkuram iepirkumu komisijas loceklim, nav iespējams sasniegt likumprojekta leģitīmo mērķi – korupcijas risku mazināšanu. Iepirkumu komisijas sastāvā bieži strādā dažādu jomu un līmeņu speciālisti – inženieri, informācijas tehnoloģiju speciālisti, projektu vadītāji un citi eksperti, kuri nepieņem lēmumus, taču sniedz savu ieguldījumu atbilstoši savām profesionālajām kompetencēm. Likumprojekts neparedz atšķirības starp valdes locekli, kurš pieņem lēmumus, un iepirkuma komisijas locekli, kurš iepirkuma komisijas darbā iegulda savu profesionālo kompetenci.
Likumprojekts paredz, ka darbiniekam būtu jāatklāj plaša un sensitīva informācija par saviem un savas ģimenes īpašumiem, parādiem, uzkrājumiem un ienākumiem. Deklarācijas publiskajā daļā tiktu iekļauti arī laulātā, vecāku, bērnu, māsu, brāļu vārdi, pakļaujot šos cilvēkus publiskai uzmanībai un riskiem, lai gan viņi nav saistīti ar valsts pārvaldi.
Likumprojektā pamatoti uzsvērta institūcijas vadītāja atbildība veidot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu. Valsts kapitālsabiedrībās būtu jāturpina mērķtiecīgas, nevis vispārīgas pārbaudes. Jau šobrīd darbinieki, uzsākot darbu, apliecina, ka tiem nav interešu konflikta un pirms katra iepirkuma paraksta attiecīgu interešu konflikta apliecinājumu, kas attiecas un konkrēto iepirkumu.
Likumprojekta anotācijas 2.4.sadaļā paustais apgalvojums, ka projekts neskar administratīvo slogu fiziskām personām, nav pamatots. Precīzas deklarācijas sagatavošana prasa ievērojamu laika ieguldījumu, turklāt par kļūdainu deklarācijas iesniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Tas darbiniekam var veidot gan administratīvo, gan finansiālo, gan psiholoģisko slogu.
Ja likumprojekts netiks grozīts, droši var prognozēt, ka ievērojama daļa kvalificēto speciālistu atteiksies no dalības iepirkumu komisijās, lai izvairītos no deklarēšanās pienākuma. Tādējādi potenciālais ieguvums no jaunās tiesību normas ir būtiski mazāks par kaitējumu, ko tas, visticamāk, nodarīs, apgrūtinot gan iepirkumu procedūru kvalitāti, gan valsts kapitālsabiedrību konkurētspēju.
LAB “Enerģija” rosina, svītrot likumprojekta 14.panta 5.punktu, atsakoties no vispārēja deklarēšanas pienākuma visiem iepirkumu komisijas locekļiem.
Demokrātiskā un tiesiskā valsīt ikvienam pamattiesību ierobežojumam, ieskaitot, tiesības uz privāto dzīvi, personas datu aizsardzību, jābūt samērīgam, lai likumdevējs leģitīmā mērķa sasniegšanai izvēlētos indivīda tiesībām vismazāk ierobežojošo līdzekli. Likumprojekta 14.panta 5.punkta tiesību norma šādu samērīgumu neievēro.
Ieviešot deklarēšanas pienākumu jebkuram iepirkumu komisijas loceklim, nav iespējams sasniegt likumprojekta leģitīmo mērķi – korupcijas risku mazināšanu. Iepirkumu komisijas sastāvā bieži strādā dažādu jomu un līmeņu speciālisti – inženieri, informācijas tehnoloģiju speciālisti, projektu vadītāji un citi eksperti, kuri nepieņem lēmumus, taču sniedz savu ieguldījumu atbilstoši savām profesionālajām kompetencēm. Likumprojekts neparedz atšķirības starp valdes locekli, kurš pieņem lēmumus, un iepirkuma komisijas locekli, kurš iepirkuma komisijas darbā iegulda savu profesionālo kompetenci.
Likumprojekts paredz, ka darbiniekam būtu jāatklāj plaša un sensitīva informācija par saviem un savas ģimenes īpašumiem, parādiem, uzkrājumiem un ienākumiem. Deklarācijas publiskajā daļā tiktu iekļauti arī laulātā, vecāku, bērnu, māsu, brāļu vārdi, pakļaujot šos cilvēkus publiskai uzmanībai un riskiem, lai gan viņi nav saistīti ar valsts pārvaldi.
Likumprojektā pamatoti uzsvērta institūcijas vadītāja atbildība veidot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu. Valsts kapitālsabiedrībās būtu jāturpina mērķtiecīgas, nevis vispārīgas pārbaudes. Jau šobrīd darbinieki, uzsākot darbu, apliecina, ka tiem nav interešu konflikta un pirms katra iepirkuma paraksta attiecīgu interešu konflikta apliecinājumu, kas attiecas un konkrēto iepirkumu.
Likumprojekta anotācijas 2.4.sadaļā paustais apgalvojums, ka projekts neskar administratīvo slogu fiziskām personām, nav pamatots. Precīzas deklarācijas sagatavošana prasa ievērojamu laika ieguldījumu, turklāt par kļūdainu deklarācijas iesniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Tas darbiniekam var veidot gan administratīvo, gan finansiālo, gan psiholoģisko slogu.
Ja likumprojekts netiks grozīts, droši var prognozēt, ka ievērojama daļa kvalificēto speciālistu atteiksies no dalības iepirkumu komisijās, lai izvairītos no deklarēšanās pienākuma. Tādējādi potenciālais ieguvums no jaunās tiesību normas ir būtiski mazāks par kaitējumu, ko tas, visticamāk, nodarīs, apgrūtinot gan iepirkumu procedūru kvalitāti, gan valsts kapitālsabiedrību konkurētspēju.
LAB “Enerģija” rosina, svītrot likumprojekta 14.panta 5.punktu, atsakoties no vispārēja deklarēšanas pienākuma visiem iepirkumu komisijas locekļiem.
Piedāvātā redakcija
Svītrot 14.panta 5.punktu.
